Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā 9. janvārī tiks izskatīts digitālās televīzijas krimināllietas prokurora Edvīna Piliksera (attēlā) lūgums saukt pie administratīvās atbildības par necieņu pret tiesu Jurģi Liepnieku, jo viņa rakstiskajās liecībās minētais "neatbilst tam, par ko jārunā, sniedzot liecības": Liepnieks, analizējot prokurora darbības un to loģiku, cita starpā Pilikseru bija nosaucis par "padomju tiesību sistēmas uzticamu un cītīgu kalpu". Pietiek šodien atkārtoti publicē prokurora sašutumu izraisījušās Liepnieka liecības, pēc kuru sniegšanas notikušais uzskatāmi parāda, ar ko jārēķinās ikvienam iedzīvotājam, nonākot Latvijas tiesas priekšā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai - Jurģa Liepnieka liecība

Izmantojot Kriminālprocesa likuma 503.pantā paredzētās tiesības, iesniedzu tiesai savu liecību rakstveidā un lūdzu to nolasīt tiesas sēdē.

Par man celto grozīto apsūdzību sniedzu šādu rakstveida liecību.

Augsti godātā tiesa!

Pēc apsūdzības grozīšanas, uzturot savas iepriekšējās liecības, vēlos tās papildināt ar sekojošiem papildinājumiem.

Jaunās apsūdzības 1. lpp ir rakstīts - “Jurģis Liepnieks apzinoties, ka Andrejam Ēķim nav atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem ar tiesisku darījumu nodibinātu tiesisku attiecību ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijā, piekrita..."

Šī apsūdzības pamatnostādne, kas apsūdzībā atkārtosies vēl daudzas reizes, kā jau es esmu to uzsvēris iepriekš, ir pilnīgi nepamatota. Diemžēl tā ir pamatā arī grozītajai apsūdzībai, tāpēc es vēlreiz centīšos to atspēkot ar papildu argumentiem.

Iedomāsimies, ka Andrejam Ēķim būtu bijusi ideja atvērt kafejnīcu, tad prokurors rakstītu:

- Jurģis Liepnieks, apzinoties, ka Andrejam Ēķim nav atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem ar tiesisku darījumu nodibinātu tiesisku attiecību ne ar vienu personu par kafejnīcas atvēršanu, tomēr piekrita...

Vai šāds teikums ir jēdzīgs?

Kāpēc tādas tiesiskas attiecības ar kādu būtu jānodibina, pirms realizēt kādu biznesa ideju? Mums nebija nevienam jāprasa atļauja un nekādas tiesiskas attiecības ne ar vienu jādibina, vienalga, vai mums būtu ideja atvērt kafejnīcu vai organizēt tūrisma braucienus kosmosā. Saskaņā ar apsūdzību šī biznesa ideja pati par sevi bija noziedzīgs nolūks tikai tāpēc, ka Ēķim un man nebija atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem ar tiesisku darījumu nodibinātu tiesisku attiecību ne ar vienu personu par šo ideju.

Kāpēc gan tādēļ, lai Ēķis vai es realizētu kādu savu biznesa ideju, mums būtu nepieciešams pirms tam nodibināt vēl ar kādu citu kādas tiesiskas attiecības? Mēs nedzīvojam ne Kirgīzijā, ne Uzbekistānā, ne Ziemeļkorejā, mums nav jāprasa nevienam atļauja, kādas biznesa idejas mēs vēlamies īstenot, un, lemjot par nākotnes biznesa idejām, par to, ko mēs vēlētos, kādas mums ir idejas, mums ne ar vienu priekš tā nekādas tiesiskas attiecības nav jānodibina.

Līdz ar to jau pats apsūdzības pamats, paši pirmie teikumi ir balstīti absurdos un nepamatotos apgalvojumos.

Lasām tālāk -

"Pēc tam izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, bet ne vēlāk kā līdz 2000. gada 15. februārim Jurģis Liepnieks, arī pats neatrazdamies atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem ar tiesisku darījumu nodibinātās tiesiskās attiecībās ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijā, būdams pēc Andreja Ēķa dotā padoma ieradies a/s "Interbaltija Invest" Rīgā, Kaļķu ielā 11, un tur iepazinies ar Gintu Bandēnu, apzinoties Andreja Ēķa, Ginta Bandēna un arī sava nodoma noziedzīgumu, proti, arī uz vietas reāli apzinoties, ka a/s "Interbaltija Invest" darbības veids ar televīzijas vai citu plašsaziņas līdzekļu apraidi nav saistīts un arī Gintam Bandēnam nav nodibinātu tiesisku attiecību ne ar vienu personu par DTV izveidošanu Latvijas Republikā un, ja Andreja Ēķa, Ginta Bandēna un viņa paša nodomi tiek realizēti, tad M.A. Flanagens un sabiedrība Kempmayer Media Limited var tikt nevis patiesi, bet tikai fiktīvi iesaistīti DTV izveidē Latvijā, vienojās ar Gintu Bandēnu par kopīgu M.A. Flanagena apmeklējumu Londonā..."

Šeit tiek turpināts tas pats arguments, it kā būtu bijušas nepieciešamas kaut kādas tiesiskas attiecības ar kādu, lai vienotos par uzņēmuma dibināšanu, apmeklētu Bandēnu vai pavaicātu adresi. Protams, ka Latvijas likumi neparedz to, ka, lai dibinātu uzņēmumu vai kādam pajautātu adresi, ir nepieciešams pirms tam nodibināt nez kādas tiesiskas attiecības - par ko es jau izteicos, bet šeit ir vēl kas, kas tāpat turpmāk vijas cauri visai apsūdzībai.

Mūsu vainu it kā pierāda pieredzes trūkums. Es gan jau esmu par to izteicies iepriekš savās liecībās, bet, tā kā prokurors šādi turpina argumentēt savu apsūdzību, tad es pakavēšos vēlreiz pie šīs apsūdzības tēzes ar citiem argumentiem.

Apsūdzības konstrukcija un pamatarguments, ka bez kaut kādas oficiāli vai tiesiski iegūtas atzīšanas, sertifikācijas, licences vai kā tamlīdzīgi mēs nedrīkstētu iecerēt kādu biznesu, ir tiešs aizguvums no Padomju Savienības tiesību sistēmas, kurā savukārt sakņojas prokurora pieredze, kurā viņš ir audzis, mācījies, ieguvis jurista izglītību un profesionāli pilnveidojies, bet šāda pieredze, pārliecība un uzskati nekādi nav piemērojama mūsdienām.

Ņemot vērā, ka apsūdzībā tiek akcentēta apsūdzēto personu iepriekšējās pieredzes vai tās trūkums, es vēlos pievērst uzmanību tam, ka, iespējams, tieši paša prokurora dzīves pieredzei, strādājot Padomju Savienības milicijā un kalpojot Padomju Savienības represīvajai tiesību sistēmai, ir liela loma tajā, ka apsūdzība ir tieši šādi uzbūvēta. Tas, iespējams, izskaidro, kāpēc šīs apsūdzības konstrukcija precīzi kopē visā pasaulē slaveno 1964. gada tiesu pār Josifu Brodski.

Citēšu dažas vietas no PSRS Ļeņingradas pilsētas Dzeržinska rajona tiesas protokola šajā apkaunojošajā tiesas procesā.

Tiesnese Saveļjeva pratina apsūdzēto Josifu Brodski.

Tiesnese Saveļjeva - Kāda jums vispār ir specialitāte?

Apsūdzētais Brodskis - Dzejnieks, dzejnieks tulkotājs.

Tiesnese Saveļjeva - Kurš ir atzinis, ka jūs esat dzejnieks? Kurš ir pieskaitījis jūs dzejniekiem?

Apsūdzētais Brodskis - Neviens. Un kurš mani ir pieskaitījis cilvēkiem?

Tiesnese Saveļjeva - Jūs kaut kur esat mācījies to?

Apsūdzētais Brodskis - Ko?

Tiesnese Saveļjeva - Būt par dzejnieku. Jūs esat centies pabeigt kādu skolu, kur gatavo… kur māca… ?

Lūk, tādā garā. Proti, 1964. gadā Padomju Savienībā politiskās lietās šis ir standarts. Jums nav izglītības, jums nav pieredzes, jums nav atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem ar tiesisku darījumu nodibinātu tiesisku attiecību par to, ka jūs esat dzejnieks? Nav? Tad mēs jūs ieliksim cietumā.

Josifu Brodski kā mēs zinām, notiesāja ar pieciem gadiem piespiedu darba izsūtījumā. Mums prokurors, domājams, prasīs līdzīgus sodus, neskatoties uz to, ka šajā lietā tāpat kā Brodska lietā nav neviena cietušā un nevienam nav radīti nekādi zaudējumi. Pēc prokurora ieskata pietiek ar to, ka neviens mūs nav pieskaitījis digitālās televīzijas veidotājiem, mēs to nekur neesam mācījušies, mēs pat neesam centušies pabeigt kādu skolu, kur gatavo, kur māca digitālās televīzijas ieviesējus. Mūsu vaina tātad ir pierādīta.

Tā tiešām bija PSRS.

Kā mēs zinām, juridiska persona, kurai, kā apgalvo šajā apsūdzībā prokurors, esot radīti zaudējumi, patiesībā ir likvidēta bez nevienas prasības pret jebkādu fizisku vai juridisku personu, un šī procesa likumība, kā mēs to arī zinām, jau ir pārbaudīta trīs tiesu instancēs, noskaidrojot, ka tieši tā arī likumīgi tas ir bijis jādara.

Zaudējumu un cietušā neesamība ir vēl viena paralēle ar politiskajām Padomju Savienības laika apsūdzībām.

Kā gan citādi lai izskaidro, ka es esmu apsūdzēts par to, ka, kā norādīts apsūdzībā, ierados pie Bandēna un sarunāju ar viņu doties uz Londonu, neskatoties uz to, ka apzinājos, arī uz vietas, ka a/s Interbaltija Invest darbības veids ar televīzijas vai citu plašsaziņas līdzekļu apraidi nav saistīts.

Kāpēc gan tam būtu bijis jābūt saistītam? Kāds sakars šajā lietā ir tam, kāds ir a/s Interbaltija Invest biznesa modelis un ar ko viņi nodarbojas?

Kāpēc es nevarēju no Bandēna paņemt Flanagena adresi? Kam man bija jāprasa atļauja? Ar ko kādas tiesiskas attiecības vispirms jānodibina, lai paprasītu adresi? Kāds sakars Bandēna dzīves pieredzei un tam, ar ko viņam ir kādas tiesiskas attiecības, ar to, ka es viņam paprasīju adresi? Viņš zināja adresi. Man vajadzēja adresi. Bandēns iedeva adresi. Viss.

Nekāds nodoms, noziedzīgs vai nē, netika apspriests, a/s Interbaltija Invest pieredze jel kādā jomā vispār nespēlēja nekādu lomu adreses saņemšanā.

Lasīt šo apsūdzību ir tas pats, kas lasīt Brodska tiesas protokolus. Liekas neticami, ka tas notiek patiesībā.

Un kā, kāpēc šinī brīdi prokuroram jau ir skaidrs, ka "Kempmayer Media Limited" nevar tikt patiesi, bet tikai fiktīvi tikt iesaistīta DTV izveidē?

Kāpēc? Šāds apgalvojums ir iespējams tikai no tās pašas padomju disidentu tiesāšanas shēmas - kurš jūs ir atzinis par DTV ieviesējiem? Kurš jūs ir pieskaitījis DTV ieviesējiem? Neviens, saka prokurors, tātad jūs neesat nekādi patiesi DTV ieviesēji.

Tieši tāpat kā Brodskis nav nekāds dzejnieks tiesneses Saveļjevas izpratnē. Pret tādām apsūdzībām ir grūti aizstāvēties to agresīvā absurduma dēļ.

Pilnīgi vienalga, kāda būtu bijusi mūsu ideja, vienalga būtu iespējams izvirzīt šādu apsūdzību. Tieši tāpat kā padomju laikos - būtu tikai cilvēks, pantu atradīsim.

Kurš jūs atzina par cilvēkiem, kas var atvērt kafejnīcu? Kādas jums ir tiesiskas attiecības ar kādu cilvēku par kafejnīcas atvēršanu? Nav? Tātad jūs nedrīkstat šādas idejas pat plānot. Jūs nedrīkstat dibināt uzņēmumus utt. Padomju Savienībā, kā mēs zinām, šādas apsūdzības mierīgi varēja pastāvēt. 1966. gadā Padomju Savienības kriminālkodeksā tika ievests pants par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu, kas nomelno padomju sociālistisko iekārtu.

Par apzināti nepatiesu varēja faktiski pasludināt pilnīgi jebko. Tieši to šeit dara Piliksers. Aizgājāt pie Bandēna, paprasījāt adresi? Aha - te jūs arī iekritāt. Abi divi, Liepnieks tāpēc, ka prasīja adresi, un Bandēns tāpēc, ka iedeva. Nav ko palīdzēt tautas ienaidniekiem ar adresēm. Kā Bandēns varēja zināt, ka Liepnieks ir tautas ienaidnieks - nu, to nu gan vajadzēja, draudziņ, pašam saprast, kurš ta tā nāk un prasa adreses, tagad jau par vēlu domāt. Tipisks PSRS represējošā tiesiskuma paraugs.

Jāsaka gan, ka līdzīgi konstruētas apsūdzības, protams, pastāv arī mūsdienu Krievijā, kad jāizrēķinās ar politiskajiem oponentiem.

Mihails Hodorkovskis tika notiesāts par krāpšanas organizēšanu. Kāda sagadīšanās! Visa pasaule to uzskata par politisku lietu, lai gan salīdzinājumā ar šo lietu, kurā es esmu apsūdzēts, Hodorkovska lietā pat nav tik kliedzošu pierādījumu par politisku spiedienu. Hodorkovska lietā nav faktu par to, ka Putina padomnieki un Kremļa darbinieki būtu spieduši ierosināt lietu, piedalījušies sapulcēs, kurās apspriesta izmeklēšanas gaita un tamlīdzīgi. Mūsu lietā fakti par Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas darbinieku tiešu un aktīvu piedalīšanos lietas safabricēšanā ir pietiekami.

Viens no šobrīd slavenākajiem Krievijas opozicionāriem Aleksandrs Navaļnijs ir apsūdzēts veselā virknē lietu par līdzekļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu, cita starpā piemēram par līdzekļu izlaupīšanu no "Labējo spēku apvienības", ar kuru Navaļnija firmai "Allekt" bijis līgums par reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Kāda sagadīšanās!

Labējo spēku apvienība noliedz, ka viņai būtu radīti kādi zaudējumi. Zaudējumi nevienam nav radīti - tas nekas. Prokuratūra uzskata, ka ir radīti. Tieši tāpat kā šajā, mūsu lietā - līgums ir, nauda vispār ir kustējusies – līdz ar to pietiek. Pat cietušais nav vajadzīgs, gluži kā mūsu lietā. Pat zaudējumi nav vajadzīgi gluži kā mūsu lietā.

Tas tā ir tāpēc ka tieši tāpat kā Brodska, Hodorkovska, Navaļnija un līdzīgas lietas arī šī ir parādījusies politisku iemeslu dēļ. Tikai tāpēc, ka konkrētajā politiskajā situācijā bija politisks pasūtījums salikt cietumos korumpantus, īpaši, vēlams, no Šķēles, Lemberga vai Šlesera aprindām. Tas bija solījums, ko tieši un netieši saviem vēlētajiem 2002. gadā bija devis vēlēšanās tikko uzvarējušais un pie varas nonākušais, valdošais politiskais spēks - "Jaunais laiks". Vēlme pildīt šo solījumu arī izskaidro premjera biroja darbinieku iesaisti šīs lietas izmeklēšanas uzraudzībā un spiedienā pēc iespējas ātrāk ierosināt lietu un apsūdzēt ar Andri Šķēli tolaik saistītus cilvēkus. Tādai lietai bija vajadzīgi attiecīgi izpildītāji.

Padomju laiku pieredze labi redzama nākamajā teikumā, apsūdzības otrajā lapaspusē:

„Pēc izveidojušos Jurģa Liepnieka, Andreja Ēķa un Ginta Bandēna kopīgā noziedzīgā nodoma tiktu panākts, ka tiek oficiāli atzīts, ka sabiedrība "Kempmayer Media Limited" ir uzņēmums, kurš veic DTV izveidošanu Latvijā.”

Ko nozīmē - oficiāli atzīts? Mēs nedzīvojam vairs valstī, kur biznesa veikšanai būtu nepieciešams, lai to kāds oficiāli atzīst. Varbūt ir kādi specifiski biznesa veidi, ieroču tirdzniecība, radioaktīvu atkritumu glabāšana vēl kādi atsevišķi licencēti biznesa veidi, bet vispārīgi nē. Līdz ar to mums nevarēja būt tāds pilnīgi idiotisks mērķis vai nodoms, par kuru mūs apsūdz prokurors. Nekādā darbība saistībā ar DTV ieviešanu Latvijā nav licencēta. Latvijā nav arī tādas valsts iestādes, kas oficiāli atzīst vai noraida tās vai citas biznesa idejas vai biznesa plānus.

Padomju Savienībā ar šādu teikumu apsūdzībā tiešām pietiktu, bet ko tā nozīmē manā apsūdzībā? Mums nevarēja būt tāds nodoms pat hipotētiski tāpēc, ka mūsu iecerētajai biznesa idejai nekāda oficiāla atzīšana nav nepieciešama.

Pati teikuma konstrukcija arī rāda, ka prokurors domā padomju laiku un attiecīgi krievu valodas kategorijās. Tikai krieviski saka tā kā šeit - "pēc izveidojušos Jurģa Liepnieka, Andreja Ēķa un Ginta Bandēna kopīgā noziedzīgā nodoma tiktu panākts". Cilvēks, kurš domā latviski, izmežģīs smadzenes, cenšoties saprast, kas te vispār ir uzrakstīts. „Pēc izveidojušos kopīgā noziedzīgā nodoma” - šāds teikums ir neveiksmīgs mēģinājums pārcelt latviešu valodā krievu valodas konstrukciju, kas sāktos ar vārdiem "После сложившейся".

Tā, lūk, tieši tik kvalitatīvi un tik saprotami ir noformulēts noziedzīgais nodoms, par kuru tālāk būs runa piecdesmit lapaspušu garumā! Noziedzīgais nodoms, kurš ir šīs apsūdzības pamatā.

Tas ir tas mans noziedzīgais nodoms, par kuru saskaņā ar apsūdzību pasaule sadevās rokās, lai to īstenotu. Es tā saku tāpēc, ka tālākajās lapaspusēs tiek apgalvots, ka cilvēki, kurus es pat nepazīstu, cilvēki, ar kuriem es neesmu ticies, neesmu sarakstījies vai runājis pa telefonu, nekad neesmu apspriedis šo vai kādu citu nodomu, tomēr telepātiski ir uzzinājuši šo te nodomu, panākt, lai "Kempmayer Media Limited" tiek oficiāli atzīts par DTV ieviesēju, un visi ir sākuši veikt no brīva prāta dažādas darbības, lai šo nodomu īstenotu. Visi pārējie apsūdzētie, pat neredzot mani, kāds pat nezinot par manu eksistenci, vienalga ir īstenojuši manu nodomu. Kā mēs redzēsim tālāk, apsūdzības sadaļas viena pēc otras tā arī sākas – „realizējot Jurģa Liepnieka nodomu …” un tālāk gari apraksti, ko CITI cilvēki ir darījuši pat bez jel kādas saziņas ar mani. Absolūti lielākā daļa no šiem cilvēkiem patiesībā vispār nekad ar mani nekad neko nav apsprieduši un mums nekas nekad nav bijis kopējs. Lietas materiālos nav nekā, kas norādītu uz pretējo.

Apsūdzībā nav norādīts, kā šie dažādie un daudzie cilvēki uzzināja manu nodomu, kādā veidā mums izveidojās kopīgs nodoms un, galvenais, kāda bija viņu motivācija darīt visas šīs lietas, lai īstenotu manu nodomu. Apsūdzībā nekur nav norādīts, kā es realizēju organizatoriskās darbības, kā, kur, kad sazinājos ar izpildītājiem, kā es pārliecināju viņus, kā iesaistīju, kā koordinēju un kontrolēju viņu darbības, kā es darīju visu to, kas būtu bijis jādara organizatoram. Nekā tāda nav ne apsūdzībā, ne lietas materiālos. Vienkārši tiek apgalvots, ka visi nez kāpēc esot īstenojuši manu nodomu vai arī mums ir radies kopīgs nodoms.

Apsūdzībā tiek apgalvots, ka cilvēki faktiski telepātiski, proti, bez reālas saziņas uzzināja, ko es it kā vēlos, un tad nesavtīgi, bet mērķtiecīgi veltīja savu turpmāko dzīvi manu nodomu īstenošanai. Un tas, lietojot apsūdzības leksiku, ir oficiāls dokuments un oficiāls viedoklis.

Apsūdzēto rīcības loģiska pamatojuma trūkums ir tas, kas visvairāk šokē uzrādītajā apsūdzībā.

Vēl viens piemērs. Apsūdzības 4. lpp, sestās sadaļas pašā sākumā ir rakstīts burtiski sekojošais:

“2001. gada janvārī Jurģis Liepnieks, Andrejs Ēķis un Gints Bandēns, kopīgi turpinādami organizēt minētā noziedzīgā nodoma realizēšanu, nolūkā radīt viņu kopīgajā ieskatā piemērotākus apstākļus minētās krāpšanas saistībā ar DTV izveidošanu Latvijas Republikā un ar sabiedrības “Kempmayer Media Limited” kā fiktīva DTV Latvijas Republikā izveidotāja izmantošanu gaitā un rezultātā gūstamā labuma sadalei, vienojās par sabiedrības “Kempmayer Media Limited” dalībnieku (akcionāru) sastāva paplašināšanu un pamatkapitāla palielināšanu.”

Uzrakstīts it kā speciāli tā, lai neko nevarētu saprast. Gribot negribot teikums jāpārlasa vairākas reizes, lai varētu uztvert domu. Doma ir - nolūkā radīt labākus apstākļus krāpšanas rezultātā gūstamā labuma sadalei nolēma palielināt akcionāru sastāvu.

Kur šeit ir jel kāda loģika? Kādā veidā akcionāru skaita palielināšana var atvieglot vai palīdzēt labuma sadali? Es personiski domāju tieši otrādi, es domāju, ka jebkuru labumu sadalīt parasti ir vieglāk, ja ir mazāk to, starp kuriem jādala. Prokurors ir pārliecināts par pretējo. Ja jums ir viena tortīte, uzaiciniet tik daudz draugu, cik vien pazīstiet, jo tā būs vieglāk sadalīt. Labi, nav mana darīšana, lai prokurors dala savus labumus kā viņam patīk, bet es tiešām nesaprotu kāpēc un uz kāda pamata prokurors šādu neloģisku domāšanu piedēvē man. Apsūdzībā norādīts, ka mēs tā esam domājuši, ka tāds ir bijis mūsu nolūks. Šinī apsūdzībā prokurors nevienu savu apgalvojumu nepamato ne ar kādiem pierādījumiem, tāpēc arī šajā gadījumā nevar uzzināt, kāpēc man tiek piedēvēta šāda domāšana, un līdz ar to nav īsti skaidrs, kā tieši šos absurdos apgalvojumus atspēkot.

Tāpēc, augsti godātā tiesa, varu tikai apliecināt, ka es nekad tā neesmu domājis, uzskatu šādu domāšanu par muļķīgu un neloģisku. Nevaru iedomāties pat teorētiski nevienus apstākļus, kuros, lai atvieglotu peļņas vai labuma sadali, kāds nolemj palielināt labuma guvēju skaitu. Sēž, piemēram, trīs pie miljona un domā, kā lai sadala vieglāk šo miljonu trīs daļās? Tiešām, kā labāk sadalīt, viens saka - pasauksim vēl trīs cilvēkus un dalīsim sešās daļās. Jā, visi sajūsmā, tā gan ir laba ideja! Tiešām tā ir daudz vieglāk. Prokurors apgalvo, ka šādi mēs esam domājuši, šāds mums ir bijis nodoms.

Augsti godātā tiesa, es noraidu šīs apsūdzības. Es domāju, ka vispiemērotākā labuma dalīšana ir, būsim atklāti - visu man. Nu, ja nevar visu man, tad katrā ziņā cik maz daļās vien iespējams.

Padomju okupācijas gados cilvēki tika izsūtīti uz Sibīriju par to, ka Gaujā vācu zemūdenēm ar lukturīšiem ceļu rādīja, un neviens nemeklēja nekādu loģiku šajās apsūdzībās. Padomju laikā nekāda loģika nebija vajadzīga apsūdzībām. Arī šajā apsūdzībā ir līdzīgi. Tās autori nav īpaši centušies panākt loģiku savos apgalvojumos. Būs cilvēks - pantu atradīsim, tas ir princips, kurš šeit ir pielietots.

Grozītās apsūdzības 45. sadaļā (50.-53.lpp.) es esmu apsūdzēts par to, ka kopā ar Svārpstonu un Zabecki mēs novirzījām finanšu līdzekļus manam personiskajām labumam. Pilnīgi nav saprotams, kāpēc Svārpstonam ar Zabecki bija uznākusi tāda filantropijas lēkme? Kas tie bija par iemesliem, kas diviem augstas klases profesionāļiem lika izšķirties par likuma pārkāpšanu, pašiem no tā nekādu labumu negūstot, bet rīkojoties Liepnieka labuma dēļ. Kāda bija viņu motivācija? Kā jau esmu liecinājis, mēs nebijām nedz draugi, nedz vispār iepriekš pazīstami, kāpēc viņi tā darīja? Kā es panācu lai viņi tā rīkojas? Naudu viņi par to nesaņēma, nekādus citus labumus arī nē, kāpēc viņi tā rīkojās.

Otrkārt, grozītajā apsūdzībā prokurors jau apgalvo, ka vispār nekādi pakalpojumi netika sniegti "Kempmayer Latvija". Ka nauda SIA "Sofists" maksāta ne par ko. Augsti godātā tiesa, tā nekādā gadījumā nav taisnība.

Lietas materiālos atrodas 700 lapaspušu biezs tālaika mediju monitorings, kas lieliski atspoguļo bezprecedenta mediju interesi un ažiotāžu, kas SIA "Sofists" un "KMLat" līgumā darbības laikā norisinājās mediju telpā. Prokurors mani apsūdz par to, ka tajā laikā, kad nebija tāda Latvijas medija, kurš neinteresētos par "Kempmajeru" un digitālās televīzijas ieviešanas apstākļiem, es sēdēju pludmalē, dzēru aliņu un nelikos par to visu ne zinis, lai gan saskaņā ar "KMLat" un SIA "Sofists" līgumu man būtu bijis jāstrādā un jāsniedz konsultācijas "KMLat" tieši par sabiedrisko attiecību jautājumiem. Nē, tā nav taisnība, godātā tiesa. Tas nebija tā, ka es nelikos ne zinis un ka es nebūtu darījis pēc labākās sirdsapziņas visu, kas sabiedrisko attiecību menedžerim un konsultantam tādā situācijā būtu jādara.

SIA "Sofists" izgatavotais 700 lapaspušu mediju monitorings vēl nemaz neatspoguļo visu to ziņu apjomu, kas bija jāizlasa, jāpārdomā, uz ko bija jāreaģē. Manā rīcībā bija vēl vismaz tikpat apjomīgs televīzijas ziņu ierakstu monitorings. Aiz katras no šīm 700 lapaspusēm ir kāds žurnālists, kurš zvanīja vai rakstīja "KMLat" un "KMLat" lēmums par informācijas sniegšanu, sagatavošanu un tamlīdzīgi. Visu šo lēmumu sagatavošanā un apspriešanā es piedalījos. Bez tam, reaģējot uz visu šo nepieredzēti lielo tālaika Ministru prezidenta un lielākās politiskās partijas uzkurināto mediju interesi, SIA "Sofists" ieteica un organizēja veselu virkni sabiedrisko attiecību pasākumu, sākot ar "Kempayer" nolīgto, tajā brīdī pasaulē pašu pieredzējušāko digitālās televīzijas ieviešanas inženieru vizīti Latvijā, viņu sagatavošanu un informēšanu, beidzot ar Andra Šķēles publiski izteiktajiem piedāvājumiem iegādāties DLRTC ar visu līgumu ar "Kempmajeru", ja jau valsts to uzskata pēkšņi par neizdevīgu, un apņemšanos ieviest digitālo televīziju privāti, gan līdzīgu piedāvājumu un apņemšanos izteikšanos no Pētera Šmidres puses un veselu virkni ar to saistītu aktivitāšu, ieskaitot preses konferences, tikšanās ar presi un tamlīdzīgi. Protams, ka šajos apstākļos notika nemitīga sazināšanās gan ar Svārpstonu, gan tieši vai caur Svārpstonu ar Flanagenu. Apgalvot, ka nekādi pakalpojumi netika sniegti, nekas netika darīts, ir pilnīgi un absolūti meli. Pret kuriem man nebija iespējas aizstāvēties visus šos sešus gadus, kopš lieta atrodas tiesā, jo agrāk prokuratūra apgalvoja, ka tikai viens no SIA "Sofists" izstādītajiem rēķiniem ir fiktīvs.

Grozītā apsūdzība apgalvo, ka SIA "Sofists" nav vispār nekādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus sniedzis un līgums ir fiktīvs. Šie apgalvojumi ir pilnīgi nepamatoti. Tieši otrādi, es rēķinājos ar to, ka visas manas atlikušās kapitāldaļas "KMUK" arī pāries Andra Šķēles īpašumā, kā tas bija paredzēts (un, kā var redzēt no lietas materiāliem, Andra Šķēles pārstāvji tās jau uzskata par savām), un es pelnīšu, kā ierasts, ar sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumiem. Es prognozēju, ka digitālās televīzijas ieviešana un analogās televīzijas apraides atslēgšana būs saistīta ar masīvu un lielu iedzīvotāju informēšanas kampaņu, kuras uzdevums būs izskaidrot visus ar šo pāreju un dekoderu izplatīšanu saistītos aspektus. Un tieši šīs kampaņas, kā arī tālāko komunikāciju organizēšana un nodrošināšana bija mans nolūks, slēdzot šo līgumu. Situācija izvērtās savādāk, un man nācās sniegt savus pakalpojumus pavisam citā situācijā, taču rēķini jebkurā gadījumā tika izrakstīti par saskaņā ar līgumu sniegtiem darbiem, kas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc Svārpstons tos apmaksāja.

Vienā epizodē prokurors norādījis, ka noziedzīgais nodoms ir ticis realizēts, man “epizodiski klātesot”. Tas vismaz šajā epizodē it kā varētu izskaidrot, kā es realizēju organizatoriskās darbības, kā sazinājos ar izpildītājiem. Runa ir par līguma atsevišķu punktu saskaņošanu, kurai es tiešām vienreiz biju liecinieks.

Augsti godātā tiesa! Ja Jānis Loze ar Mārtiņu Kvēpu tajā konferenču zālē būtu centušies sazāģēt līķi un es būtu bijis šai darbībai “epizodiski klātesošs”, tad jā, es saprastu, ka esmu vainīgs. Iedomājieties, uz galda līķis, tie tur zāģē, liek maisos, viss asinīs, bet es tikai ieeju, papļāpāju par citām lietām, izeju ārā, vēlāk vēl ienāku un pēc tam saku, kāpēc jūs mani apsūdzat, es taču līķi nezāģēju. Tad es saprastu, ja mani apsūdz. Bet, augsti godātā tiesa, viņi nezāģēja līķim nost kājas, nemērcēja sērskābē līķim pirkstus, neko tādu nedarīja. Tur nebija līķa uz galda, nebija asiņu. Uz galda bija papīri, dokumenti. Viņi apsprieda kaut kādus juridiskus formulējumus, juridiskas nianses, paragrāfus un tiesību normas, tā tomēr ir pilnīgi savādāka situācija, un, kā jau es esmu liecinājis, iepriekš nekas ne pirms, ne pēc tam nav licis man domāt, ka viņi būtu darījuši ko nelikumīgu. Arī šobrīd es nedomāju, ka viņi darīja tur kaut ko nelikumīgu.

Apsūdzēt mani par šo “epizodisko klātesamību” atkal ir tieši tas pats, kas tika praktizēts padomju gados.

Latvijas Okupācijas muzejā glabājas tā sauktās franču grupas lietas materiāli. Franču grupa bija izcili tālaika latviešu intelektuāļi, kas laika posmā no 1945. līdz 1950. gadam mēdza tikties viens pie otra dzīvokļos, lai tulkotu no franču valodas un apspriestu ar franču kultūru saistītus jautājumus. Viņi iztulkoja lielu apjomu franču literatūras un dzejas.

Tad, lūk, visi, pat tie, kas tikai epizodiski bija klātesoši šajās tikšanās reizēs, 1951. gadā tika notiesāti ar gariem gadiem izsūtījumā. Kurtam Fridrihsonam, Elzai Stērstei un Ievai Lasei kā organizatoriem tika piespriesti pat 25 gadi izsūtījumā Sibīrijā. Tāpat kā šajā lietā viņi tika apsūdzēti par it kā esošiem nodomiem un it kā nelikumīgu darbību. Viņiem, lūk, nebija iepriekš nodibinātu tiesisku attiecību ne ar vienu, kas pieļautu šādas tikšanās, šādu tulkošanu un apspriešanos. Epizodiska klātesamībā šādā vienkārši par nelikumīgu pasludinātā tikšanās reizē kļuva par pietiekamu vainas pierādījums. Šie un desmitiem tūkstošu citu līdzīgu Latvijas okupācijas laiku apsūdzētāju darbi ir tie piemēri, uz kuriem acīmredzot mācījās un auga PSRS tiesību jurists un milicijas izmeklētājs Edvīns Piliksers. Viņš pats bija šīs padomju tiesību sistēmas uzticams un cītīgs kalps. Ne visiem mainīt savu domāšanu un ierasto darba stilu pensijas vecumā ir viegli, un es to saku tāpēc, ka iepriekšējā pieredze un dzīves gājums ir faktors, kuru Piliksers atkal un atkal tik ļoti uzsver attiecībā pret mani un citiem apsūdzētajiem, padarot to par apsūdzības sastāvdaļu un vienu no balstiem.

Vēsturisku iemeslu dēļ padomju režīma noziegumi un tajos iesaistītie, kā zināms, nav tiesāti procesā, kas līdzinātos Nirnbergas procesam, neskatoties uz to, ka daudzi ir uzskatījuši, ka šādam procesam būtu vieta un tāda trūkums vēl aizvien ietekmē arī mūsdienu tiesisko klimatu Latvijā. Par padomju tiesisko tradīciju ietekmi šodienas procesos tika plaši diskutēts arī šīgada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā Bīriņos Egīla Levita vadībā. Nirnbergas procesa laikā tika tiesāti ne tikai nacistu kara noziedznieki. Divpadsmit tā sauktajos sekojošajos procesos pie atbildības tika saukti arī citu grupu nacistu noziedznieki. Atsevišķs, tā sauktais tiesnešu process bija veltīts tam, lai tiesātu trešā reiha Tieslietu ministrijas augstākos ierēdņus, prokurorus un tiesnešus, kas veicināja valdošās partijas interešu īstenošanu un likuma varas piemērošanu nacionālsociālistu ideoloģijas interesēm. Nešaubos, ja šāds process vai jebkāda padomju laiku milicijas un prokuratūras darbinieku darbības izvērtēšana būtu notikusi, mums te nevajadzētu komentēt apsūdzību, kas uzrakstīta pēc principa, lai tikai būtu cilvēks - pantu atradīsim -, un kurā par apzināti nepatiesu un fiktīvu bez jebkāda pamatojuma tiek pasludināts jebkas, kas prokuroram ir nepieciešams sava mērķa sasniegšanai, un kurā prokuroru nemulsina tas, ka kopīgs nodoms ir cilvēkiem, kuri nav pat pazīstami viens ar otru un kuri nesazinās savā starpā nedz tieši, nedz caur kādu, kā arī tas, ka acīmredzami nav redzams nekāds iemesls vai motivācija, kas liktu viņiem rīkoties tā, kā apraksta prokurors.

Augsti godātā tiesa, es pilnībā neatzīstu savu vainu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, uzskatu apsūdzību par nelikumīgu un politiski motivētu. Paldies!

2013.gada 4. septembrī.

Jurģis Liepnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...