Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrija (TM) noslepenojusi pašlaik izstrādes stadijā esošo grozījumu projektu Civilprocesa likumā, kas plāno noteikt, ka apgabaltiesā pirmajā instancē izskatītas, bet pārsūdzētas lietas izskatīs tā pati apgabaltiesa, tikai citu tiesnešu sastāvā, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākusi TM valsts sekretāra vietnieces Irēnas Kucinas parakstīta atbilde uz kādu iesniegumu, ko šodien publicējam.

Kontekstā ar līdzīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā jau aktualizējies jautājums par šādas jaunas kārtības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Juristu aprindās topošā kārtība tiek saistīta ar vēlmi dot  faktiski neierobežotu varu Rīgas apgabaltiesas jaunajai priekšsēdētājai Daigai Vilsonei (foto no žurnāla Jurista vārds), aiz kuras apstiprināšanas bija jūtama ar partiju Vienotība un ar to saistītu saimniecisku interešu aizmugure.

TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Kucina apstiprina, ka "tiek plānots iekļaut normu Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, paredzot, ka lietas, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskatīs tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa citu tiesnešu sastāvā".

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 2. pants paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. 2013. gada decembrī, skatot līdzīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem apgabaltiesās pirmajā instancē izskatītās, bet pārsūdzētās lietas apelācijas kārtībā kopš 2014. gada 1. janvāra tiek izskatītas tajā pašā apgabaltiesā, Saeimas Juridiskajā komisijā aplūkoti arī jaunās kārtības riski Eiropas cilvēktiesību konvencijas ievērošanai.

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, izvērtējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, per se (pats par sevi) neveidotu šīs konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas cilvēktiesību konvencijas 6. panta prasības, kas garantē personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.

Tomēr ar pašu Civilprocesa likuma grozījumu redakciju TM ir liegusi iepazīties līdz brīdim, kad tā kļūs publiski pieejama pēc nosūtīšanas izskatīšanai uz Ministru kabinetu un Saeimu. Kā izrādās, 2013. gada 14. janvārī TM izdevusi iekšēju rīkojumu "Par ierobežotas informācijas statusa noteikšanu informācijai Tieslietu ministrijā" un apstiprinātajā noslepenoto dokumentu veidu sarakstā iekļauti arī tiesību aktu projekti, atbildē norāda TM amatpersona.

Tiesību aktu projektu noslepenošanu TM pamato ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 2. daļas 2. punktu, kas noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī "informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai". Citiem vārdiem, par iekšējai lietošanai paredzētu informāciju TM uzskata arī likuma grozījumu projektus to izstrādes stadijā.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...