Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Televīzijas ziņu programmā minētās personas, pret kurām Drošības policijas darbinieki kopā ar līdzšinējo Saeimas iekšējās drošības vadītāju Jāni Gulīti (attēlā) mēģinājušas īstenot īpatnu provokāciju, bijušas veselības ministrs Guntis Belēvičs un Lato Lapsa, - tā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem tiesībsargāšanas iestādēs.

Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja par Saeimas plāniem izveidot īpašu Drošības biroju, līdz ar ko amatu zaudētu līdzšinējais Saeimas iekšējās drošības vadītājs, kādreizējais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš, kā ziņojuši mediji, par pašreizējo amatu var pateikties tāpat nu jau bijušajai Saeimas priekšsēdētājai, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Šajā sižetā Latvijas Televīzija pieminēja arī kādu tās atstāstā noslēpumainu gadījumu – pagājušajā vasarā Gulītis kopā ar kādu „iespējams, Drošības policijas darbinieku” kādā Rīgas kafejnīcā esot ticies ar kādu toreizējās valdības ministru. Šim ministram, kura vārdu LTV tāpat nenosauca, abi drošībnieki esot piedāvājuši palīdzību cīņā pret nepatīkamu publikāciju parādīšanos medijos.

Palīdzība saskaņā ar LTV sižeta atstāstu būtu izpaudusies tā, ka publikāciju autoram varētu tikt nodots kukulis, savukārt pēc tam jau žurnālistu varētu ar viņa saņemto naudas summu aizturēt. Taču ministrs uz šo piedāvājumu reaģējis ne gluži tā, kā iecerējuši provokācijas iniciatori, un vērsies ar iesniegumu Drošības policijā.

No vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem tiesībsargāšanas iestādēs Pietiek kļuvis zināms, ka Gulīša un nezināmā Drošības policijas darbinieka piedāvājuma saņēmējs bijis Laimdotas Straujumas un arī pašreizējās valdības veselības ministrs Guntis Belēvičs, savukārt nepatīkamo publikāciju autors, kuram bijis iecerēts piedāvāt kukuli, bijis Lato Lapsa.

Kā liecina Pietiek avotu sniegtā informācija, Belēvičam esot piedāvāts, kā uzskatījuši provokācijas iniciatori, pat dubulti izdevīgs „darījums” – viņš atbrīvotos no nepatīkamām publikācijām, turklāt vienlaikus viņam, kā ticis solīts, turpmāk vairs nevajadzētu uztraukties par problēmām ar pielaidi valsts noslēpumam.

Taču, neraugoties uz provokācijas iniciatoru vilinošajiem piedāvājumiem, veselības ministrs reaģējis neatbilstoši prognozētajam, - visticamākais, tāpēc, ka piedāvājums aizdomīgi atgādinājis provokāciju pret viņu pašu, Belēvičs tā vietā nekavējoties vērsies ar iesniegumu Drošības policijā, kurai nācies pielikt vērā ņemamas pūles, lai neitralizētu tā iespējamās sekas.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus no šajos atstāstītajos notikumos iesaistītajām personām. Tikmēr Drošības policija ar aģentūras LETA starpniecību izklāstījusi savu oficiālo versiju par notikušo – neviens Drošības policijas darbinieks neesot piedalījies šādā sarunā un LTV sižetā neidentificētajai personai neesot nekādas saistības ar Drošības policiju. Savukārt pats Belēvičs aģentūrai LETA pirmdien izteicies, ka viņš neesot "pamudināms uz kukuļa došanu".

Tiesa, kā izrādījies, Drošības policijai notikušais nav nekāds noslēpums, jo tā paziņojusi, ka „saistībā ar šo gadījumu” esot saņemti „iesniegumi” (daudzskaitlī) par naudas izspiešanu un neslavas celšanu.

Šī nav pirmā reizes, kad Gulītis ir ticis iesaistīts šaubīgās darbībās. Pirms diviem gadiem Pietiek informēja, kā Saeimas iekšējās drošības dienesta, kas neformāli tiek dēvēts par Āboltiņas "drošības dienestu", vadītājs Gulītis 11. Saeimas pēdējās dienas izmantojis, lai vāktu noderīgu informāciju par aizejošā parlamenta sasaukuma deputātu kontaktiem, rāda Pietiek rīcībā nonākušais Gulīša informācijas pieprasījums.

Bijušais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš 2014. gada jūlija sākumā Saeimas prezidija slēgtā sēdē ar Āboltiņas svētību tika apstiprināts par parlamenta iekšējās drošības vadītāju, 29. oktobrī vērsies ar informācijas pieprasījumu pie Saeimas Caurlaižu biroja vadības divu dienu laikā - līdz 31. oktobrim iesniegt sarakstu, kādām personām 11. Saeimas pilnvaru laikā ir izsniegtas A, B, C, D un E kategorijas atļaujas.

Šāda informācija ļauj izdarīt secinājumus par deputātu un Saeimas darbinieku lietoto autotransportu, kā arī personām, kas apmeklējušas politiķus un varētu tikt uzskatītas par partijām pietuvinātiem.

Saeimā jau pirms tam satraukumu izraisīja arī Gulīša līdzšinējās aktivitātes, piemēram, ierosinājums turpmāk ierakstīt Saeimas frakciju telefonsarunas. Kāds deputāts Pietiek toreiz pauda neizpratni par mērķi, ar kādu 11. Saeimas pilnvaru pēdējās dienās steigā tiek vākta informācija par aizejošā sasaukuma deputātiem.

Uz Gulīša kā "Āboltiņas drošības dienesta" vadītāja darbību norādīja arī tādas pazīmes, ka par viņa vienīgo padoto uz līguma pamata pieņemta Āboltiņas bijusī sekretāre-palīdze no 10. Saeimas laikiem Vineta Danielsone. Viņas alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bija noteikta aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Neoficiāli Gulīša aktivitātes tika saistītas ar Āboltiņas nodrošināšanos gadījumam, ja viņa tomēr nekļūtu par 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju.

Šis amats Āboltiņai dod ne tikai likumīgas tiesības uzturēt kontaktus un faktiski vadīt parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem (uz NDK atskaitīties nāk gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadība), bet arī iespēju palikt to nedaudzo amatpersonu lokā, kas nosaka valsts drošības dienaskārtību, jo NDK priekšsēdētājs saskaņā ar likumu ir arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...