Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību
Biedrība „Austošā saule”22.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Laulības jēgu ir noteikusi daba, bet likumi to var tikai apliecināt, ne mainīt. Tikai divu pretēja dzimumu cilvēku starpā var rasties dzīvība, kuras sargāšanai ir nepieciešama īpaša valsts iejaukšanās divu pieaugušu cilvēku personīgajās attiecībās. To mēs saucam par laulības institūtu, ko diviem pretēja dzimuma pieaugušiem cilvēkiem Latvijā noslēgt ir ļoti vienkārši.
Jebkādai citai viena dzimuma vai vairāk nekā divu cilvēku savienību atzīšanai no valsts puses nav nekāda sakara ar “cieņu” vai “cilvēktiesībām”. Mēģinājumi pārdefinēt laulību par jebkādām loģiski nedefinējamām “tuvām attiecībām” grauj izpratni par patieso, labo un derīgo sabiedrībai kopumā, tiešā veidā apdraudot laulības izpratni, kurā primārā loma ir tieši bērnu labklājībai.
Šķiet, ka “partnerības” ideju bīdītāji paši ir apjukuši, vienlaikus mēģinot virzīt dažādu ātrumu iniciatīvas. Vieni virza “civilās savienības” likumprojektus, citi “dzīvesbiedru”, citi arvien “partnerattiecību” idejas, bet tikmēr progresīvākie raksta bērnu grāmatiņas par to, kā četrgadniekiem labāk pašapmierināties. Būtu tikai godīgi, ja šie aktīvisti liekulīgi neslēptos aiz arvien jauniem jēdzieniem, bet pateiktu, kas viņi ir un ko patiesi vēlas.
Šie “partnerības” likumprojekti paver problēmu “Pandoras lādi”: tie paver iespējas ārzemniekiem Latvijā slēgt fiktīvas “partnerības”, tiesības viena dzimuma personām tikt atzītām par bērna vecākiem (tādējādi no bērna dzīves izslēdzot bioloģisko māti vai tēvu), padara faktiski nenovēršamu viendzimuma “laulību” atzīšanu ar Eiropas institūciju spiedienu.
Šie likumprojekti no jauna apliecina to, ka vadošās partijas darbojas kreisi radikālu ideju vārdā, bet tas nebūtu iespējams bez ZZS, kas varas vārdā nodeva visas savas nostādnes ģimenes un laulības vērtību jautājumos. Novēlam šai partijai to pašu rezultātu nākamajās vēlēšanās, ko iepriekšējiem “Civilās savienības likuma” virzītājiem “Jaunajai konservatīvajai partijai”.
Bet konservatīvajai sabiedrības daļai šī ir mācība, ka kreisie nebaidās sagrābt varu, to izmantot un ignorēt jebkādas procesuālās “pieklājības” normas. Nevar gaidīt morāles normu ievērošanu no tiem, kas nemaz nedomā šādos ietvaros, bet tā vietā jāgatavo proaktīvi atbildes soļi.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
