Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, kurām ir jāievēro valsts pārvaldes iekārtas likums. Bet vai tās ievēro labas pārvaldības principus, vai pašvaldības darbojas iedzīvotāju interesēs un vai to sniegtie pakalpojumi sabiedrībai ir kvalitatīvi un finansiāli samērīgi?

Par pašvaldības deputātu pirmo reizi tiku ievēlēts 1994. gadā Dagdas pilsētā, kur tolaik dzīvoja 3 288 iedzīvotāju un novada pašreizējās teritorijas pagastos bija 12 445 iedzīvotāji. Pilsētas administrācijā strādāja vien 8 darbinieki, kā teica, “brauca visi vienā Volgā”. Dagdas novada kopējā platība ir 949,7 km2, kas teritorijas platības ziņā ir 17.vietā no 110 Latvijas novadiem. Pilsētas teritorijā darbojās aptuveni desmit rūpnīcu un fabriku, kur strādāja pāri par 1000 darbiniekiem.

Pa 30 valstiskās neatkarības gadiem iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies trīs reizes, bet administrācijā nodarbināto skaits palielinājās gandrīz astoņas reizes. Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020. Dagdas novadā bija deklarēti 7 311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem uz gada sākumu novadā bija 6 549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā sanāk vien 4500 iedzīvotāju. Ir 21. gadsimts, kas ir digitalizācijas laikmets, un valstī faktiski nepastāv oficiāli ticamu statistikas datu par iedzīvotāju skaitu, par novados esošo uzņēmumu skaitu...

Pa šiem gadiem ir pieredzēts, kā darbā tiek pieņemti radi, draugi, partijas biedri bez jebkādas pieredzes un attiecīgās izglītības, speciāli tiem tika veidotas jaunas štata vienības pašvaldības struktūrās. Pašreiz Dagdas novada administrācijā ir 63 darbinieki, pašvaldības struktūrās kopējais darbavietu skaits 2020.gadā 3. ceturksnī bija 651, - salīdzinājumam novadā privātajā sektorā, novadā reģistrētajos uzņēmumos strādā vien 368 darbinieki. Kopējais nodarbināto skaits novadā bija 1 272.

Ir izveidojušās pašvaldību ķeizarvalstis, valstis valstī, kuru pamata rūpe ir sevis uzturēšana. Dagdas novada pamatbudžeta izdevumi 80% ir attiecināti darba algām un šo darbinieku uzturēšanas tēriņiem. Novads finansiāli atražo pats sevi, tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pārāk dārgi. Pašreiz Dagdas novadā ir vieni no lielākajiem apkures tarifiem valstī fiziskām personām 67,70 eiro/MWh un juridiskām personām 73,14eiro/MWh, ir palielināta cena ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, ir noteikts viens no lielākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem valstī - 23,5 eiro par 1m³. Tiek mākslīgi veidota nelabvēlīga dzīves vide novada iedzīvotājiem.

Esošajā pašvaldību finansēšanas modelī 61% no Dagdas novada pamatbudžeta ir valsts piešķirtie transfērti, un novads savā budžetā saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā pēc iedzīvotāju deklarēšanas vietas, kur puse iedzīvotāju, par kuriem pašvaldība saņem IIN daļu, strādā un dzīvo ārpus novada robežām. Ar šādu pašvaldības finansēšanas modeli to nemotivē attīstīties, jo atpaliekošākā pašvaldība jo lielāks valsts atbalsts!

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pastāvīgo izmaiņu dēļ reforma izgāzās, tika novesta līdz nejēdzībām. Tika veidoti novadi speciāli viena cilvēka vajadzībām. Gandrīz puse novadu neatbilst likuma nosacījumiem par iedzīvotāju skaitu. Bez valsts dotācijām vairums pašvaldību nespēj pastāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas. Pēc novadu reformas šobrīd redzams, ka mērķi nav izpildīti.

Latvijā pašvaldībām, salīdzinot ar ES valstīm, ir trešais lielākais finansējums pret valsts IKP. Pašlaik novadu darbībai un funkcionalitātei nav noteiktas sistēmas, un tās patstāvīgi darbojas savas kompetences vai nekompetences ietvaros. Budžeta finansējums tiek piešķirts novadā esošām struktūrām, neizvērtējot to lietderību, kādā apmērā un kvalitātē tās sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldību teritoriālā reforma sadalīja bijušos rajonus divās vai pat vairākās daļās, un daudzas štata vienības dubultojās, ja ne trīskāršojās, bet iedzīvotāju skaits pašvaldībās jau nepalielinājās. Darba apjoms dažkārt pašvaldību struktūrvienības ir 10 reizes mazāks, salīdzinot ar privāto sektoru, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Ir pašvaldības, kuras ir pārgājušas uz četru darba dienu nedēļā.

Pašvaldību struktūrās 2020/3.ceturksnī bija 137 tūkstoši darbavietu, liecina CSP dati, kas, salīdzinot ar ES vidējo pašvaldības darbavietu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ir 1,8 reizes lielāks un 2,4 reizes lielāks attiecībā pret darbaspējīgo izdzīvotāju skaitu. Pašvaldības, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka prom no tautsaimnieciskās darbības. Pašlaik darbavietas pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids.

Pašvaldību pašreizējais pastāvēšanas modelis ir viens no ekonomiskajiem ļaunumiem valstī, kura procesa darbība samazina iedzīvotāju skaitu reģionos, likvidē mazo uzņēmējdarbību, rezultātā tiek slēgtas skolas un slimnīcas. Pašvaldības nav pelnoša struktūra, to uztur privātā sektora nodokļu maksātāji. Latvijā ir vieni no lielākajiem darbaspēka nodokļiem Eiropā, kur ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā (ar 2021. gadu 75%) tiek finansētas pašvaldības.

Samazinot pašvaldībās nodarbināto skaitu līdz ES vidējām līmenim un tos integrējot privātajā sektorā, varētu atrisināt esošo darbaspēka trūkumu tautsaimniecības sektorā, arī mazināt darbaspēka nodokļus, nosakot IIN pirmo likmi 12% apmērā. Fiskālais efekts varētu būt ap 700 miljoniem eiro gadā.

Par šādu naudu varētu būtiski palielināt sociālos pabalstus, celt minimālo pensiju, vidējo vecuma pensiju varētu noteikt 400 eiro apmērā.

Pašreiz veidotajai administratīvi teritoriālajai reformai jānodrošina kopējo pašvaldības sistēmas izmaksu efektivitāte. Jāveido vienots publisko pakalpojumu palīdzības dienests pirmā līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Jānodrošina visās pašvaldībās vienoto Klientu apkalpošanas centru darbība, tajos jābūt iedzīvotājiem pieejamiem visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem pakalpojumiem - kā CSSD, VID, Zemesgrāmata, būvvalde, dzimtsarakstu ieraksti un citi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jaunajā pašvaldību modelī būtu jānoteic konkrēti pakalpojumu sniegšanas kritēriji attiecībā pret novadā esošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kuri ir nodarbināti novada teritorijā esošo uzņēmumu struktūrvienībās.

Jāmaina arī pašvaldību budžetu finansēšanas kartība, deleģējot pašvaldībām visu uzņēmumu ienākuma nodokļus, kā arī pārdalot iedzīvotāju ienākumu nodokli gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan arī vietas, kur cilvēks strādā. Pašvaldībām ir jāizlieto līdzekļi iespējami efektīvākajā veidā.

Pašvaldībām vajadzētu sekmēt labi apmaksātu darba vietu vairošanu, tādējādi liekot pamatus iedzīvotāju labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Pašvaldībām jābūt finansiāli pašpietiekamām, un tām jādarbojas visu iedzīvotāju interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...