Noziedznieks Latvijas Republikas ģenerālprokurora krēslā. 3. noziedzīgā epizode – noziedzīga nolaidība: Juris Stukāns, kurš nejēdzot matemātiku pat septītās klases līmenī

Publicējam šo ierakstu arī šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=gurcmPmjJ2A&t=6s.

Publicējam arī fragmentu no Lato Lapsas jaunās grāmatas „Gļēvs. Melīgs. Nelietīgs. Noziedznieks”, kurā šis konkrētais Jura Stukāna veiktais noziedzīgais nodarījums aprakstīts detalizēti:

„Noziegums – noziedzīga nolaidība

Cilvēku, kurš nespēj saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt, neņemtu darbā pat par lauku veikaliņa pārdevēju – galu galā veikaliņa īpašnieks nevarētu atļauties regulāri ciest zaudējumus vai arī riskēt ar to, ka viņa pārdevēju policija aiztur par pircēju apkrāpšanu.

Toties Latvijas Republikas Tieslietu padomei, kas izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu, un Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, kuri balso par ģenerālprokurora kandidātu, ir pilnīgi vienalga, ko viņi ieliek par “pārdevēju” tajā “veikaliņā”, par kuru viņi it kā atbild Latvijas tautas priekšā.

Tas var šķist neiespējami un absurdi, bet 2020. gadā par Latvijas ģenerālprokuroru tiek iecelts cilvēks, kura profesionālā nespēja, bezatbildība, visatļautība vai nolaidība – grūti pateikt, kas sliktāk, – ir tik neiedomājama, ka viņš pat spriedumā, ar kuru vairākiem cilvēkiem tiek piespriesti ilgstoši cietumsodi, valstij it kā izkrāptās summas atļaujas rēķināt vienkārši tā, “pēc izjūtām”.

Runa ir par to pašu digitālās televīzijas prāvu. Jau atkal nekāda analīze mums nav jāveic, to jau ir izdarījuši lietā apsūdzētie un Jura Stukāna notiesātie, kuri pēc mēnešiem ilgi rakstītā sprieduma saņemšanas ir iepletuši acis, tad paņēmuši rokās kalkulatoru un uzskatāmi parādījuši – tagadējais ģenerālprokurors ir cilvēks, kurš vai nu nemāk veikt elementāras aritmētiskās darbības, vai arī nekaunīgi uzspļauj jebkādam elementāram tiesiskumam.

Un tātad – fragments no apsūdzētā, tiesneša Jura Stukāna notiesātā, augstāka līmeņa tiesas attaisnotā un tagad jau Jura Stukāna vadītās prokuratūras atkal apsūdzētā Jurģa Liepnieka pēdējā vārda digitālās televīzijas tiesas prāvā:

“Citēšu nelielu fragmentu no apsūdzētā Svārpstona liecības apelācijas instances tiesā, kas tagad attiecas nevis uz summām, kuras nevis bija it kā plānots nopelnīt, bet gan uz jau it kā izkrāptajām summām:

“Nevaru, protams, nepieminēt, ka ar izkrāpšanu šeit tiek saprasta reālu līgumā paredzētu un ar klientu saskaņotu iekārtu iegāde no to ražotājiem. Citur spriedumā šī pati reālu ar klientu saskaņotu iekārtu iegāde tiek saukta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bet tagad tikai par matemātiku.

Kā redzams, pie katras no kopējās izkrāptās summas veidojošajām summām ir iekavās ierakstīts tās pamatojums, piemēram, 85% no starpības starp “Kemp 2003/2” līgumcenu un ražotājam “Conax” maksājamo cenu.

Godātā tiesa! Ne velti es tikko kā, veicot aritmētikas aprēķinu, tiku norādījis darījuma summu, kur to atrast, cik tā būtu pārrēķināta citā valūtā, pēc kāda valūtas kursa un kāpēc pēc tieši tāda valūtas kursa.

Domāju, ka man ir tiesības prasīt, lai spriedumā būtu precīzi un saprotami parādīts, cik, kad un kā tad es esmu izkrāpis. Man nav jāzīlē vai jāmeklē pa lietas materiāliem vai spriedumu, cik tad ir bijusi “Kemp 2003/2” līgumcena un ražotājam “Conax” maksājamā summa.

Cena “ražotājam “Conax” maksājamo cenu” nav cipars. Vienīgais pierādījums, ko atradu par “Conax” maksājamo cenu šajā spriedumā, ir atrodams 36. sadaļā, un tas ir pirkuma līgumā starp “Conax” un DLRTC projektu (43. sējuma 195.–209., 210.–224. lietas lapa”), un tur ir norādīta cena 1 469 350 eiro.

Spriedumā aprēķinot izkrāptās summas apmēru, kā redzams, izkrāptā summa ir izteikta ASV dolāros un latos. Es gribētu redzēt un domāju, ka pirmās instances tiesai pat bija pienākums parādīt un pamatot, kā tad “āboli tiek pārvērsti bumbieros” jeb no summas eiro tiek iegūti ASV dolāri un lati.

Minētajā līgumprojektā nav ierakstīts datums, tai pat laikā pašā apakšā tā saucamajā “footer” ir laikam jau faila nosaukums, kurā varētu pieļaut, ka ir iekļauts datums – pašam līgumam tas ir 9.12.2002., cenu pielikumam tas ir 10.12.2002., visbeidzot 221. lpp. ir ar roku uzrakstīts datums 15.01.2003. Neieslīgstot diskusijā par to, kurš tad datums būtu jāizmanto eiro konvertēšanai uz USD, ņemšu visus trīs datumus.

Cita starpā vēršu godātās tiesas uzmanību uz to, par kādām summām izmainās viena un tā paša līguma priekšmeta darījumu summa dēļ valūtas kursu svārstībām.

Kā redzams, tad neviena no latu vai ASV dolāru summām nesakrīt ar pirmās instances tiesas spriedumā minēto “Conax” summu 576 192,05 ASV dolāri, tas ir 325 548,51 lats. Turklāt diemžēl ļoti ievērojami man par sliktu.

Līdz ar to varu secināt, ka valūtas pārrēķins šajā DLRTC–“Conax” līgumā ir veikts citā dienā, nevis kādā no trim manis norādītajām, uz kuru nav sniegta neviena norāde un neviens pamatojums, kāpēc ir izvēlēta tieši tā diena.” Citāta beigas.

Kā to saprast godātā tiesa, kā tas vispār iespējams? Atkal spriedumā ir kaut kāda manipulācija ar skaitļiem un aprēķiniem, lai uzpūstu it kā izkrāptās summas, padarītu tās lielākas, cerot, ka neviens nepārrēķinās? Vai arī vienkārši kļūda, bet kā var rasties šāda elementāra kļūda? Ja tiesnesis Juris Stukāns kaut kādu iemeslu dēļ, kurus viņš nepaskaidro, gribēja eiro pārvērst latos vai dolāros, bija taču jānorāda, pēc kāda kursa un kāpēc tieši tāda, bet jebkurā gadījumā nav taču pieļaujams, ka šo valūtu kursu tiesa vienkārši izdomā.

Turpinu ar fragmentu no Jāņa Svārpstona liecības šajā sakarā.

“Lai noskaidrotu tomēr, kurā dienā visā 2003. gada laikā pirmās instances tiesa ir veikusi šo valūtas pārrēķinu, rēķināšu “atpakaļgaitā” – matemātiski to var izdarīt. Vispirms aprēķināšu, cik ir 100% “izkrāptā summa”, jo ir zināms, cik tad ir 85% no tās. Tad, šo 100% izkrāpto summu noņemot no “Kemp 2003/2” līguma summas, iegūšu “Conax” līguma summu dolāros.

Tā rēķinot atpakaļgaitā, sanāk, ka tiesas sprieduma aprēķinos izmantotā “Conax” pirkuma summa ASV dolāros ir (2 465 750 –576 192,05 / 85%) = 1 787 877 ASV dolāri. Šo summu tad konvertējot kādā dienā x vispirms uz latiem un tad uz eiro pēc Latvijas Bankas kursa, būtu jāiegūst attiecīgā summa eiro. Un tai būtu jābūt 1 469 350 eiro, kā norādīts 36. sadaļas 434. lpp. pirkuma līgumā starp “Conax” un DLRTC projektu (43. sējuma 195.–209., 210.–224. lietas lapa).

Es šādu aprēķinu veicu, un rezultātu var apskatīt pievienotajā materiālā. Nevienā no 2003. gada dienām šāda summa eiro nesanāk. Vistuvāk šī summa nonāk 2003. gada 9. un 10. decembrī, bet, pirmkārt, tā vienkārši nevar būt, ka summa nesakrīt precīzi līdz dolāram vai eiro, otrkārt, kāds sakars 9.12.2003 vai 10.12.2003?

Līdz ar to varu apgalvot sekojošo, ka pirmās instances spriedumā kā izkrāptā summa 576 192,05 ASV dolāri ir vai nu ne ar ko nepamatota, vai kļūdaina. Pilnīgi noteikti tā nav pamatota ar 36. sadaļas 434. lpp. pirkuma līgumā minēto “Conax” un DLRTC projektu.

Tāpat, līdzīgā veidā veicot aprēķinus, varu apgalvot sekojošo, ka arī Spriedumā aprēķinātā summa 251 884,75 ASV dolāri, kas radusies “Digiquant” dēļ, nav pamatota ar 36. sadaļā izmantotajiem pierādījumiem.

Spriedumā nav ietverts neviens pamatojums par to, kurā dienā tiek veikts valūtas pārrēķins un kāpēc tieši tajā dienā. Likums prasa, un arī es gribu redzēt kādu precīzu un ar ko pamatotu naudas summu, ko man piedēvē kā manis izkrāptu. Pagaidām es varu pārliecināti apgalvot, ka tā summa ir noteikta, tā teikt, “uz aci”. Bet tā nedrīkst būt.” Citāta beigas.

Augsti godātā tiesa, es neesmu agrāk saskāries tā ciešāk ar Latvijas tiesām, bet tas atklāti sakot ir mazliet šokējoši, jo arī šī Svārpstona aprakstītā un pirms tam manis norādītā nav vienīgās vietas, kurās pirmās instances spriedumā ir pieļautas kļūdas visvienkāršākajā matemātikā.

Savās liecībās apelācijas instances tiesā Harijs Krongorns raksta sekojošo, liecības 32. lpp.: “Pārsteidz tas, ka, izsekojot pirmās instances tiesas iedzīvošanās aprēķiniem (sprieduma 41. lapa), negribot nākas secināt, ka mums ar pirmās instances tiesu pastāv zināmas atšķirības jautājumā par saskaitīšanu un atņemšanu. Veiksim vienkāršas darbības. Sāksim ar saskaitīšanu.”

Un tālāk uz vairākām lapām seko vienkārša matemātika, ar kuru pirmās instances tiesa nav spējusi tikt galā. Netērējot laiku, necitēšu te visu Krongorna liecību šajā sakarā.

Tas tiešām pārsteidz, ka, šķiet, katru reizi, kad tiesnesis Stukāns ir minējis spriedumā kaut kādus aprēķinus, viņš nav spējis izvairīties no kļūdām aritmētikā. Varētu, protams, par to vienkārši pašausmināties, ļaut medijiem uzrakstīt pāris kliedzošu virsrakstu – “Tiesnesis Stukāns nemāk rēķināt septītās klases līmenī”, “Uzminiet, cik kļūdu aritmētikā pieļauj tiesnesis Stukāns desmit gadījumos no desmit” un tamlīdzīgi, bet šajā zālē sēdošajiem un tiesneša Stukāna par vainīgajiem atzītajiem nav vajadzīgs šāds gandarījums. Mums ir vajadzīgs likumīgs un taisnīgs spriedums.

Visi, protams, var kļūdīties, es jau nu to zinu pavisam labi, taču ir profesijas, no kurām sabiedrība sagaida, ka to pārstāvji nekļūdīsies. Mēs sagaidām, ka ārsti nekļūdīsies vai lidmašīnu piloti, vai tirdzniecības veikalu jumtu projektētāji. No daudzu profesiju pārstāvjiem sabiedrība pamatoti sagaida, ka tie desmit reizes pārbaudīs savu lēmumu un aprēķinu pareizību, jo viņu lēmumi ietekmē cilvēku likteņus.

Daudzās profesijās tāpēc pastāv dubultas uzraudzības princips, lai vispār izslēgtu jebkādas kļūdas iespējamību. Lidmašīnas pilotiem ir otrais pilots, sarežģītas operācijas veic vairāki ķirurgi, un, protams, tiesās ir augstākas instances, kas ļauj labot kolēģu kļūdas.

Pirmās instances tiesnesis Juris Stukāns ir bijis vai nu nepiedodami paviršs, rakstot spriedumu, vienkārši nav iedziļinājies nekādas detaļās un sekojis Repšes apsūdzībai – afēra, bāleliņi, milzu zaudējumi, nav svarīgi, kas tur īstenībā, – vai arī varbūt tiešām kļūdījies aprēķinos un nodomājis, ka 32 miljonu uzcenojums, kas viņam sanācis aprēķinos, nav taisnīgs vai varbūt ir politiski angažēts. To es nezinu, bet es zinu un varu pierādīt, ka spriedums balstās uz elementāri kļūdainiem aprēķiniem.”

Jā, tieši tā – tagadējais ģenerālprokurors Juris Stukāns nemāk rēķināt septītās klases līmenī. Kaut vēl ticamāk – mācēt gan jau ģenerālprokurors Juris Stukāns māk, taču ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir vienkārši nospļauties par taisnīgu tiesu un likumības ievērošanu.”

Novērtē šo rakstu: