Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus
Kasīklis23.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla “labvēlība” pret Ģenerālprokuratūru sakarā ar A.Lemberga lietu jau ir vispārzināms fakts, tamdēļ iesākumā skatījos ar palielu piesardzību, īpaši, ja dažus faktus nav iespējams pārbaudīt, jo pie attiecīgās informācijas, piemēram, nolikumiem un tehniskās specifikācijas, publiski nav iespējams piekļūt.
Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus un ne tikai attiecībā par Ģenerālprokuratūras rīcību iepirkumu organizēšanā, bet arī par nra.lv publiskotā raksta objektivitāti. Sanāks divi zaķi ar vienu šāvienu.
Sākšu sākumā ar rakstā pausto informāciju. Kopumā kritiski ir vērtējama sadaļa par tādu videonovērošanas kameru izvēli, kuru ražotāji ir iekļauti ASV sankciju sarakstā. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sankciju likums nosaka pārbaudīt, vai pretendents, kurš piedalās iepirkumā, nav iekļauts sankciju sarakstā, nevis vai piegādājamo preču ražotājs ir sarakstā vai ne.
Savukārt ražotāja iekļaušana ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka ASV tiek ierobežoti noteikti šo ražotāju produkti. Latvijā ir noteikti kritēriji, iegādājoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet videonovērošanas kameras šajā kategorijā neietilpst.
Vēl pamanāmas nelielas neprecizitātes saistībā ar datumiem. Proti, rakstā pausts, ka līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Iepriekš minētais datums, pēc publiski pieejamās informācijas, ir norādīts nepareizs. Proti, Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 20.01.20202 un norādīts, ka līgums noslēgts 10.01.2020.
Arī otrā iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma noslēgšanas datums ir minēts kļūdaini. Rakstā pausts: līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. IUB mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 03.03.20203, un norādīts, ka līgums noslēgts 28.02.2020.
No raksta secināms, ka paredzamie līguma slēgšanas termiņi ir ņemti no IUB mājas lapā ievietotajiem paziņojumiem par plānoto līgumu. Te jāņem vērā, ka šajos paziņojumos norādītajiem līguma darbības ietvariem ir tikai un vienīgi informatīvs raksturs.
It kā sīkumi, bet, bet šie sīkumi noved pie tā, ka Ģenerālprokuratūra tiek parādīta negatīvā gaismā, proti, ka līgumus noslēdz pēc darbu izpildes beigām utt.
Es nesaku, ka Ģenerālprokuratūra ir balta un pūkaina, nepavisam ne, bet nevajag arī to lieki apvainot.
Tad nu tā, kas man pēc pieejamās informācijas šķiet, tā maigi sakot, dīvains.
Pirmkārt, man raisās jautājums, vai nav notikusi iepirkuma mākslīga sadalīšana. Tiesa, te šī sadalīšana vairāk sanāk pēc satura, nevis juridiski, jo iepirkumu veikšana tiek vērtēta gada ietvarā, bet te pirmais Paziņojums par plānoto līgumu, kurš publicēts 02.12.20194, un norādīts, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 13.12.2019, savukārt līguma darbības laiks norādīts no 13.12.2019. līdz 10.01.2020.
Savukārt otrais paziņojums par plānoto līgumu publicēts 10.02.2020.5, un tajā norādīts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 21.02.2020., savukārt līguma darbības laiks vai izpildes termiņš nav norādīts.
Ko no šī varam secināt - decembrī tiek izsludināts viens iepirkums, bet jau februārī otrs. Iepērkamais priekšmets ir viens un tas pats. To pierāda arī visos paziņojumos norādītais CPV kods: 35125300-2. Pēc iepirkumu uzvarētāja noteikšanas redzams, ka katrā no iepirkumiem līgumsumma ir mazāka par 42 000 euro. Pirmajā iepirkumā līgumsumma ir 20461,35 euro, bet otrajā – 16810,8 euro. Respektīvi – iepirkums jāveic PIL 9.panta kārtībā. Tas nozīmē – nolikuma prasības neviens nevar apstrīdēt un arī sūdzību par iepirkumu komisijas lēmumu nav iespējams iesniegt. Tikai apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.
Bet kāda būtu situācija, ja šos abus iepirkumus veiktu viena gada ietvarā? Nu, tad paredzamā summa būtu jāsaliek kopā, un pēc tā varētu noteikt iepirkuma procedūru. Ģenerālprokuratūras veikto abu iepirkumu kopsumma viena iepirkuma priekšmeta (videonovērošanas kameras) iegādei ir 37 272,15 euro. Atklāts konkurss ir jāveic tad, ja paredzamā līgumsumma ir 42 000 euro.
Starpība, starp īstenoto iepirkumu kopsummu un slieksni, kad jāveic atklāts konkurss, ir 2 727,84 euro. Piekritīsiet, diezgan tuvu robežšķirtnei. Īpaši, ja iepirkuma procedūra jānosaka pēc plānotās līgumsummas, nevis piedāvātās. Realitātē plānotā ir lielāka nekā tā, par kādu tiek noslēgts līgums. Ļoti ticams, ka sākotnēji Ģenerālprokuratūra videonovērošanas kameru iegādei bija atvēlējusi 42 000 euro vai pat vairāk.
Līdz ar to man ir pieņēmums, Ģenerālprokuratūra zināja par visu nepieciešamo videonovērošanas kameru skaitu un tām atvēlēto finansējumu. Atklāti konkursi slidena lieta – var apstrīdēt kā nolikumu, tā komisijas pieņemto lēmumu, tamdēļ, kā nekā mācīti cilvēki – sadalīja divās daļās, bet, lai nebūtu normatīvo aktu pārkāpuma, vienu daļu izsludināja 2019.gada 2.decembrī, otru – 2020.gada 10.februārī. Tātad katrs no šiem iepirkumiem veikts citā kalendārā gadā un viss kārtībā.
Juridiski arī viss ir kārtībā, bet iekšēji nepazūd tā sajūta, ka vienkārši ir mācēts apiet likumu. Turklāt to izdarījusi Ģenerālprokuratūra, kurai ir pienākums rādīt to labāko piemēru. Var jau būt, ka, izsludinot iepirkumu decembrī, vēl nezināja, ka februārī vajadzēs vēl, bet šādā gadījumā šai iestādei ar plānošanu ir, kā ir, vai – nav nekā.
Nākamā sadaļa šajā visā gan ir pavisam nopietna. Tas būtu par tehniskajā specifikācijā ietvertajām prasībām. Rakstā publicēts, ka vienā nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam.
Pirktas tiek 3 grozāmās kameras Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Arī otrā iepirkuma nolikumā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus.6
PIL 20.panta precīzi nosaka, kādām prasībām jāatbilst tehniskajām specifikācijām un ka nedrīkst norādīt konkrētus modeļus. Šajā jautājumā Ģenerālprokuratūra noteikti ir rīkojusies neatbilstoši normatīvajam regulējumam. Te, protams, var savilkt paralēles ar jau manis iepriekš rakstīto – ja būtu atklāts konkurss, tad šādas tehniskās specifikācijas prasības noteikti tiktu apstrīdētas.
Līdz ar to nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūra, veicot videonovērošanas kameru iepirkumu, ir rīkojusies neatbilstoši PIL regulējumam, un arī ir šaubas par tās godprātību likuma ievērošanā. Njā, skarbs secinājums par iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt likumību.
Kas atbildīgs par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumos? Atbilde vienkārša – iestādes vadītājs. Tagad gan paliek pavisam interesanti, ja tiek konstatēti šajos iepirkumos pārkāpumi, tad sanāk, ka padotie vētīs priekšnieku? Cik tas būs objektīvi?
Jāsecina, ka arī nra.lv, publiskojot šo informāciju, to ir pasniegusi sev vēlamā gaismā, sabiezinot krāsas.
1 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm
2 https://pvs.iub.gov.lv/show/605719
3 https://pvs.iub.gov.lv/show/610175
4 https://pvs.iub.gov.lv/show/601222
5 https://pvs.iub.gov.lv/show/607861
6 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
