Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai nu Saeimas deputāts Daniels Pavļuts ir vienīgā valsts amatpersona Latvijā, kam augstākās ASV amatpersonas uztic savas domas un vēlmes, vai arī viņš primitīvi melo par ASV nostāju „ebreju kompensāciju jautājumā”, - tas izriet no Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālās informācijas par šo tēmu.

Kā zināms, apvienības Attīstībai/Par pārstāvis Daniels Pavļuts šonedēļ izmantoja Latvijas radio, lai izteiktu apgalvojumu, ka saistībā ar viņa plānu izmaksāt Rietumu bankas akcionāra Arkādija Suharenko vadītajai ebreju organizācijai 40 miljonu eiro kompensāciju no nodokļu maksātāju līdzekļiem viņš no ASV speciālā pārstāvja esot saņēmis paša ASV prezidenta vēstījumu ar atbalstu šim savam un savu domubiedru plānam.

ASV vēstniecība Rīgā šāda vēstījuma nodošanu Pavļutam neapstiprināja, savukārt Ārlietu ministrija sākotnēji tikai diplomātiski paskaidroja – ministrijai esot tikai zināms, ka „ASV Valsts departamenta īpašajam pārstāvim paredzētas tikšanās ar vairāku politisku partiju pārstāvjiem, tai skaitā ar Pavļuta kungu”.

Savukārt tagad Ārlietu ministrija ir skaidri apliecinājusi – tā no ASV nav saņēmusi neko tādu, kas būtu uzskatāms „par konkrētu ASV redzējumu vai noteiktu risinājumu” attiecībā uz „ebreju kompensācijām”.

„Šis nenoliedzami jau labu laiku ir viens no divpusējās sadarbības jautājumiem Latvijas attiecībās ar ASV, un tas tiek ik pa laikam pieminēts dažāda līmeņa sarunās. Tāpat jāņem vērā, ka ASV rūpīgi seko līdzi šī jautājuma attīstībai ļoti plašā spektrā un tiek regulāri gatavoti Kongresa ziņojumi. Tomēr Ārlietu ministrija nav saņēmusi neko, ko varētu uzskatīt par konkrētu ASV redzējumu vai noteiktu risinājumu,” skaidro Ārlietu ministrija.

Kā zināms, arī pats Pavļuts pēc saviem sākotnējiem izteikumiem ir kļuvis ļoti izvairīgs un uz uzdotiem jautājumiem saistībā ar „ASV atbalstu” viņa plāniem neatbild.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka politiķim tika uzdoti šādi jautājumi:

1) kas bija ASV ārlietu resora holokausta lietu darbinieks (vārds, uzvārds, amats), kas Jums esot nodevis ASV pašreizējā prezidenta vēstījumu ebreju organizāciju īpašumu restitūciju sakarā?

2) kad un kur notika Jūsu tikšanās (vai cita veida kontakts)?

3) kāds precīzi bija šis vēstījums? Vai tas tika iesniegts dokumenta formā? Ja jā, vēlos ar to iepazīties. Ja nē, vai tas ir fiksēts kādā citā formā?

4) vai par šo kontaktu un vēstījumu esat informējis Ārlietu ministriju?

Pavļuts ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās. Tā vietā anonīma persona, kas rakstiski stādījās priekšā kā „Attīstībai/Par! Administrācija”, atklāja vienīgi to, ka „šonedēļ vairāku Saeimas frakciju deputāti tikās ar ASV Valsts departamenta sūtni Thomas K. Yazdgerdi”.

Uz virkni jautājumu neatbildēja arī anonīmā „Administrācija”, taču tā neapstiprināja Pavļuta apgalvojumu, ka viņš esot saņēmis paša Donalda Trampa viedokli, - nu jau tā vietā figurēja versija, ka „vēstījumi netika sniegti, bet sūtnis darīja zināmu ASV Valsts departamenta viedokli labās gribas atlīdzinājuma jautājumā”. Kāds bijis šis viedoklis, anonīmā „Administrācija” neatklāja.

Uz norādi, ka jautājumi ir uzdoti konkrēti valsts amatpersonai, Saeimas deputātam Danielam Pavļutam, nevis kādas politiskas organizācijas anonīmai “administrācijai”, Pavļuts e-pastā apliecināja, ka „Amālija Brūvere ir AP! frakcijas Saeimā darbiniece”, taču uz uzdotajiem jautājumiem tā arī neatbildēja un klusē vēl joprojām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...