OCTA nauda sadalīta „savējiem”, dati izzīsti no pirksta, efektivitāte - nožēlojama: II daļa
PIETIEK09.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 57.pantu, Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, no tās atskaitot šā likuma 10. pantā minētajos gadījumos transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam atmaksāto prēmijas daļu.
Lēmumus par šo līdzekļu izmantojumu pieņem Ministru kabineta izveidota (Ministru kabineta noteikumi Nr. 245) Ceļu satiksmes drošības padome (CSDP) - konsultatīva institūcija, kuru vada satiksmes un iekšlietu ministri un kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.
Šogad pieejamā summa drošības pasākumu realizācijai ir 3 011 614 EUR. Kopā CSDP Domnīcā pirms 2025.gada 5.marta CSDP sēdes tika izskatīti kopā 42 pieteikumi (27 Satiksmes ministrijas pārziņā un 15 Iekšlietu ministrijas pārziņā esoši pasākumi) par kopējo summu 4 175 010 EUR.
Un te mēs nonākam pie būtiskā - aptuveni ceturtā daļa jeb vairāk nekā 680 000 eiro no autovadītāju iemaksātās naudas šogad sadalīta dažādām informatīvām kampaņām un konkursiem par drošību uz ceļiem, turklāt daudzas no šīm iniciatīvām ir līdzīgas un atkārtojas katru gadu, un nav publiski pieejama izvērtējuma par to efektivitāti. Tikmēr statistika rāda, ka ar efektivitāte ir niecīga vai arī tās nav vispār.
Visievērojamākie līdzekļi dažādām kampaņām un konkursiem - 410 tūkstoši eiro piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Satiksmes dalībnieku informēšanai par drošu dalību ceļu satiksmē - 165 000 eiro. Drošas braukšanas konsultācijām Biķernieku kompleksajā sporta bāzē un reģionos - 60 000 eiro. Jauno satiksmes dalībnieku forumam - 115 000 eiro. Mācību projektam 6.-8. klašu skolēniem ”Gribu būt mobils” - 70 000 eiro.
Satiksmes ministrijas atbildes vēstulē par kampaņu efektivitātes mērījumiem minēts, ka 2023. gadā CSDD īstenoja kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”, no CSDP kampaņas īstenošanai saņemot 66 645,22 eiro.
Vēstulē minēts, ka TV sasniegti 714 983 unikālie kontakti, radio - 739 000 unikālie kontakti. Impresiju skaits sociālajos tīklos – tātad reklāmas rādīšanas reižu skaits (ne to noskatīšanās reižu skaits) ir vērtēts kā 2 209 289 un aplēsts, ka CSDD vides stendus ik dienas esot pamanījuši 312 599 cilvēki. Kopējā sasniegtā auditorija ir aplēsta kā pat 7 921 619 cilvēki – tātad katrs Latvijas iedzīvotājs esot „sasniegts” piecas reizes. Taču... nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat 2023. gadā īstenota kārtējā kampaņa pret braukšanu reibumā “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā”. No CSDP saņemtais finansējums – 59 972, 84 eiro (ar PVN). Sasniegtās auditorijas apjoms – pēc Satiksmes ministrijas rakstītā – esot bijis 2 351 272 cilvēki. Taču jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
2024. gadā CSDD ar CSDP finansējumu visa gada garumā īstenoja vienu sociālo kampaņu ar trīs tēmām, un no OCTA polišu naudas šiem mērķiem tika veltīti 210 000 eiro (ar PVN).
Īstenota kampaņa “Pālis pie stūres nav brālis”, kuras kampaņas efektivitātes atskaitē SM min 660 946 unikālos kontaktus TV, 606 000 unikālos kontaktus radio, ieraksti interneta medijos rādīti 4 273 000 reizes (impresijas), un arī šo kampaņu CSDD vides stendos ik dienas esot pamanījuši (nevis redzējuši vai garāmbraukuši!) 312 599 autovadītāji un to pasažieri. Satiksmes ministrijas iesniegtajā kampaņas izvērtējumā minēts, ka šo kampaņu, kas vērsta pret braukšanu reibumā, kopā ir pamanījuši 4 788 691 cilvēki. Jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat CSDD par šo OCTA polišu līdzekļiem 2024. gadā veidojusi arī sabiedrības informēšanas kampaņu pret agresīvu braukšanu un bīstamu apdzīšanu “Ceļš nav skrejceļš”, ar atskaitē minētiem 4 700 000 reižu rādītiem sižetiem interneta medijos, 312 599 transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kas ik dienu it kā pamanījuši kampaņas vēstījumus CSDD vides stendos, un sasniegto auditoriju SM vērtē kā 3 321 691 cilvēku. Īpaši zīmīgi, ka pa gadiem un kampaņām neatšķiras transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru skaits, kas šīs reklāmas esot pamanījuši, - tas tikai vēlreiz apliecina, ka skaitļi acīmredzami ir paņemti „no griestiem”.
Tāpat par to, ka oficiālajās atskaitēs minētie dati ir fiktīvi, liecina oficiālā statistika. Tā, piemēram, 2022. gadā reibumā vadot automašīnu tika pieķerti 4397 autovadītāji, 2023. gadā – 3413 un 2024. gadā – 3288 autovadītāji.
Tas nozīmē: 2023. gadā tikai no OCTA polišu naudas vien kampaņai pret braukšanu dzērumā tika iztērēti teju 60 tūkstoši eiro, sasniedzot it kā 2,3 miljonus lielu auditoriju, bet 2024. gadā iztērēts ne mazāk, it kā sasniedzot 4,8 miljonus lielu auditoriju. Taču... pieķerto dzērājšoferu skaits samazinājies tikai par 125 cilvēkiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju par satiksmes drošības kampaņu efektivitāti, minēts, ka 2023. gadā no OCTA polišu līdzekļiem sociālajai kampaņai par ātruma ierobežojumu neievērošanas riskiem ir iztērēti 66,6 tūkstoši eiro un šīs kampaņas materiālus kopā esot pamanījuši teju 8 miljoni cilvēku. Arī 2024. gadā ar ātruma pārsniegšanas, agresīvas braukšanas un riskantas apdzīšanas tēmām ir veidota CSDD kampaņa, kura esot sasniegusi vairāk nekā 3,3 miljonus cilvēku.
Tikmēr statistikas dati rāda, ka 2021. gadā par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu ir aizturēti 72 164 cilvēki, 2022. gadā – 63 313 autovadītāji, 2023. gadā – 68 452 autovadītāji. CSDP padomes 2025. gada marta sēdē (kurā tika piešķirts finansējums tālākām sabiedrības informēšanas kampaņām) minētais liecina arī, ka 2024. gadā ar atļautā ātruma neievērošanu ir saistīto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 9260 gadījumiem salīdzinājumā ar 2023. gadu, tātad pēdējos gados šim rādītājam ir raksturīga tendence augt – neskatoties uz kampaņām, tajās iztērētajiem simtiem tūkstošiem eiro, šķietamajiem interneta reklāmu impresijām un klikšķiem...
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
