Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Edge
15.10.2017. 10:21»
atmiņa
Toties ir daudz psihologu, astrologu, teologu u.c. ideologu. Bija kāds teiciens par duļķainu ūdeni
Maz bija, ir un būs t.s. "3.atmodas" laiku 40+gadīgo, kas par savas darbošanās sekām tagad vēlēsies pateikt:
"Mērķējām komunismam, taču trāpījām tautai."
Škapars un visa tā auseklīšu un priedīšu paaudze jau gribēja "kā labāk", taču par sekām atbildību nevēlas uzņemties - rāda viens uz otru ar pirkstu un turpina vainot padomju varu:
" Gan mirstības, gan migrācijas dēļ ikdienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 55 cilvēkiem. Mēnesī tas ir par 1650, bet gadā par 23 tūkstošiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka katru mēnesi mēs paliekam nabagāki par vienu mazpilsētu vai pagastu." Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš.(jauns.lv, 17.03.2017.)
ha-ha
15.10.2017. 10:04Pēdiņās ir jāliek- VID,KNAB,kuri ir paziņojuši,ka viņu galvenais darbs ir blēžu izglītošana un pāraudzināšana.Kāda VID veca beibe atklāti pastāstija,ka viņi par saņemtajiem kompromatiem tulīt informējot aizdomas turāmos,lūdzot viņus piebremzēt,jo ienākusi informācija.Atpazīstama informātora gadījuma,droši vien pie tādas attieksmes,tiek paziņota infarmātora personība.
atmiņa
14.10.2017. 22:37»
Edge
“Var jau būt, ka es [V.Belševica] par augstu novērtēju mūsu radošo inteliģenci. Bet redzi: tas, ko mēs pilienu pa pilienam gatavojām, nevar notikt vienā gādā. Mēs gatavojām tautas apziņu tā, lai tā nonāktu pie tādiem slēdzieniem un tādas rīcības, kāda ir šodien." No Rolfa Ekmaņa intervijas Parīzē 1989...
Toties ir daudz psihologu, astrologu, teologu u.c. ideologu. Bija kāds teiciens par duļķainu ūdeni...
Edge
14.10.2017. 18:08»
atmiņa
Viktors Kalniņš
“Var jau būt, ka es [V.Belševica] par augstu novērtēju mūsu radošo inteliģenci. Bet redzi: tas, ko mēs pilienu pa pilienam gatavojām, nevar notikt vienā gādā. Mēs gatavojām tautas apziņu tā, lai tā nonāktu pie tādiem slēdzieniem un tādas rīcības, kāda ir šodien." No Rolfa Ekmaņa intervijas Parīzē 1989. gadā. Vizma Belševica, “Raksti”, 4. sējums. Rīga: Jumava, 2002.
"Bet kāpēc 1988. jūnija plēnuma spiritus movens bija tieši Rakstnieku savienība?
Atbilde jāmeklē jau 1962. gada sākumā." Knuts Skujenieks ( Jaunā Gaita Nr. 257. jūnijs 2009.)
==================================================
30 gadus (1962-1992) pilināja, pilināja, kamēr padomju sistēmu sadrupināja, taču, ak, vai - 90.gados par savu paveikto dabūja smagi samaksāt.Tagad inteliģenti likumsakarīgi nonākuši "zemāk par slieksni":" Latvijas inteliģence zināmā mērā ir sagrauta. Kādā nozīmē? Sabiedrībā nav inteliģences pārstāvju, kuru viedoklis būtu ārkārtīgi nozīmīgs lielākajai daļai iedzīvotāju'." Andrejs Krasņikovs, akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors (nra,27.06.2017.)
VB
14.10.2017. 12:14"Grūti ir nosaukt, ko tagad nevajag likt pēdiņās."
Njāa...
Labs darbs, autoram Paldies!
atmiņa
14.10.2017. 12:03Viktors Kalniņš
...LOGI...
deg tumsa
jā tā ir tumsa kas sadeg
mēs visi kas esam Dzīvi
dedZinām tumsu
bet noticējām
tam gudrajam muļķim
kas teica ka gaisma
deg
it kā to varētu sadedzināt
pat n-tajā
genocīdā
...(1976.)...
Edge
13.10.2017. 23:14" Kad Gorbačovs atļāva publicēt „disidentisko literatūru”, latviešiem nekas nebija publicējams."
=====================================================
Piebildei:"...Arī "Kāvu blāzmā" [V.Lāms], kas visilgāk - veselus trīsdesmit gadus - bija liegta lasītājiem, nav rakstīta paslepus noglabāšanai atvilktnē līdz kādiem "labākiem laikiem", bet gluži parastā kārtā toreiz [1958] iesniegta žurnāla "Karogs" redakcijai, kur pēc būtiskas īsināšanas arī sākta drukāt (Karogs, 1956, 7. - 11.), taču publikācija palika nepabeigta (iespiestas romāna divas daļas).
Kas tad bija noticis, kāpēc publicēšanai pieņemts un drukāt iesākts darbs bija jāpamet pusceļā?..."
Harijs Hiršs:"Ilgi gaidīts romāns" (pēcvārds romānā "Kāvu blāzmā" / Rīga, Liesma, 1989)
Edge
13.10.2017. 22:27" Kad Gorbačovs atļāva publicēt „disidentisko literatūru”, latviešiem nekas nebija publicējams."
=======================================================
Pēc Vizmas Belševicas 30 000 lielā tirāžā iznākušajiem "Gadu gredzeniem" (1969), nekas spēcīgāks līdz 1985.g. nebija uzrakstīts - tāpēc nebija latviešiem pat kādu rakstāmgaldā noslēptu manuskriptu, ko publicēt.
"Sen patiesības akās ūdens rūgts.
Ar meliem sajaukts, nedzesina slāpes.
Par agru atzīšanas koka auglis plūkts
Un zobus nomizojis. Mute ilgi sāpēs.
Pār malām vilšanās un vēlo šaubu mērs.
Kā greizsirdīga sieva Roma prasa,
Lai ik uz soļa mīlestību zvēr
Tai publiski... Un spiegu acīm lasa
Starp manām rindām, ka tai nepieder
Šī sirds, kādreiz tik ļāvīga un naiva.
Mēms kļuvis tulks. Un domīgs kļuvis nerrs.
Un sapņos peld uz Rīgu kuršu laivas.
Edge
13.10.2017. 21:42»
EGLĪTIS
Priedīt, cik palagus tu vari uzcept nedēļas laikā
"Literārā daiļrade, kuras idejiskums nesaskanēja ar PSRS valdošo ideoloģiju, LPSR neeksistēja. Tika sacerēts vienīgi kaut kas tāds, ko padomju cenzūra atļāva publicēt. Eksistēja tikai „odas”. Tātad padomju prasībām atbilstošs idejiskums."
======================================================
Kapitālismā nākas 10x vairāk "uzcept", kā nekā neoliberālisma ideoloģija vairs nemaksā par tādu idejiskumu, kādu varēja atļauties LPSR.
Iesaku- Imanta Ziedoņa "Re, kā" (Rīga, Liesma, 1981, 153 lpp) Padomju ideoloģija visā savā krāšņumā:"Kukainīt, / re, kā saule spīd! / Iemācies sauli, kukainīt! / Re, kā lapele, zaļā un vārā,/ elpo / iekšā un ārā!/ Skuja nedur / tam, kas skujā gāzies, / Kukainīt, / neuzbāzies! /
Kukainīt, / re, kā saule spīd! / Iemācies sauli, kukainīt! "
glītis
13.10.2017. 21:40»
EGLĪTIS
Priedīt, cik palagus tu vari uzcept nedēļas laikā
Mazattīstītām zemām pierītēm šī pilnīgi noteikti nav piemērota lasāmviela. Kādēļ gan tev nepalasīt ko citu? Portālā KasJauns allaž ir daudz ļoti nozīmīgas un gana lakoniskas informācijas, piemēram, par Kimas Kardašianas vareno dibenu.
A.P.
13.10.2017. 14:39Lai tauta savās izdarībās atbrīvotos no „pēdiņām”, jāņem ir vērā vēsturiski determinēti faktori un zināmi mūsdienu nosacījumi. Tā tas, sākot ar tautas vadošo daļu, spēku, līderi, formālo un neformālo vadoni; respektīvi, tautas vadošo šķiru, kas kapitālismā skaitās buržuāzija, kaut gan jautājums par tās idejisko un stratēģisko patstāvību ir diskutabls jautājums Rietumu civilizācijas tajās zemēs, kurās netika iznīcināta aristokrātija. Buržuāzijas ģenēze zinātnē ir izprasta. Buržuāzijas pamatlicēji neietilpa nevienā kastā vai bija zemākā stāvoklī par zemniecību. Buržuāzija galvenokārt radās no karavīru kastas kalpiem – gļēviem un slinkiem tipiem, parazītiem un liekuļiem, kuri uzurpēja starpnieku funkcijas starp augstākajām kastām. Tipisks topošās buržuāzijas tēls ir Sančo Panso no slavenā romāna. Vairāku paaudžu laikā buržuāzija ieguva to veidolu, kāds tas tai ir mūsdienās. Buržuāzijai izdevās pārņemt varu un to saglabāt līdz šai dienai. Demogrāfiskās pārejas laikā Rietumu civilizācijā sākās strauja sociālās stratifikācijas pārkārtošanās. Tā būtiski attiecas arī uz buržuāzijas perspektīvām, jo tai ir radies enerģisks konkurents – finansu spekulatīvā kapitālisma ģenerētā jaunā sīkburžuāzija, kurai ir milzīgi finansu resursi un kura tiecas dominēt sociumā, izmantojot sociumā konstatējamo negatīvo konverģenci – dažādu sociālo grupu attālināšanos vienai no otras materiālā stāvokļa kraso atšķirību rezultātā. Atsevišķa problēma Rietumu civilizācijā ir bijušo sociālisma zemju sociālā stratifikācija. Tas visvairāk attiecas uz tautām bez aristokrātijas un buržuāzijas. Šo tautu ģeopolitiskie saimnieki uzspiež kapitālistisko dzīves modeli, kā ieviešana noteikti nevar būt gluds process bez aristokrātiskām un buržuāziskām tradīcijām. Šīs tautas ir dzīvojušas tikai saskaņā ar masu komunikācijas un masu kultūras normām un vērtībām. Bet tas nozīmē aklu, ģenētiski nosacītu bezierunu paklausību jebkurai politiskajai varai, kas ģeopolitiskā jūga apstākļos turklāt papildinās ar kompradoru aktivitātēm, jo no bezkvalitatīvās biomasas nav grūti aicināt talkā ārvalstu atbalstītājus un aģentus. Tautas izdarībās „pēdiņas” ir populāras dominējošās divdomības dēļ: visi ir neapmierināti ar varu, taču visi balso par šo varu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
