Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē saistībā ar Saeimas Pieprasījumu komisijas atbalstīto Deputātu pieprasījumu Nr.1/P13 “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma (OI) komponentes atcelšanu”, kurā Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta.

Informatīvais ziņojums (turpmāk – ziņojums) ir sagatavots, ņemot vērā Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” un 2019. gada 14. janvāra Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūciju Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam Nr.12/2019-JUR-2, ar ko Ekonomikas ministrijai uzdots steidzami izstrādāt tiesību aktu projektus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) atcelšanai no 2019. gada 31. marta – un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā.

Savā ziņojumā Jūs norādāt: EK savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu SA.43140 secināja, ka OI mehānisms ir samērīgs un atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2001. un 2008. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, un līdz ar to ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija savā lēmumā vērtēja ne tikai atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, bet arī atbalsta likumību, lūdzam paskaidrot:

1. Kādēļ savā ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?

2. Kāds, Jūsuprāt, ir valsts atbalsta tiesiskais statuss, kurš ir sniegts, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju?

3. Kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav veikusi esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja tāds ir veikts – lūdzam to iesniegt.

Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu).

Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).

Pretēji Eiropas Komisijas lēmumā teiktajam, kā tas ir ticis noskaidrots, veicot parlamentārās uzraudzības procedūras, un, kā to ir atzinusi un arī apliecinājusi pati Ekonomikas ministrija - tās izstrādātajos un spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, pēc kuriem tiek īstenota augstāk minētā pārkompensācijas novēršana – netiek ņemts vērā viss komersantam sniegtais atbalsts, tātad pēc būtības netiek izpildīts Eiropas Komisijas lēmums.

4. Vai Jūs šādu atbalsta sniegšanas shēmu, kura tiek joprojām īstenota, uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam un par saskaņotu ar Eiropas Komisiju? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai.

5. Vai, Jūsuprāt, Latvija ir ievērojusi šo nosacījumu, un atbalsts koģenerācijai tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Savā ziņojumā Jūs norādāt: ņemot vērā pieejamo juridisko analīzi, šobrīd nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka OIK būtu iespējams tiesiski atcelt ar 2019. gada 31. martu. Ievērojot to, Ekonomikas ministrijas ieskatā tiesiskuma jautājumā ir nepieciešams neatkarīgs trešās puses izvērtējums.

6. Kāpēc un ko tieši ir paredzēts izvērtēt “neatkarīgā trešās puses” izvērtējumā? Lūdzam iesniegt paredzēto darba uzdevumu šim novērtējumam.

7. Kurš būs atbildīgs par šī darba uzdevuma sastādīšanu?

8. Kurš sastādīs šo darba uzdevumu, saskaņā ar kuru tiks veikts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtējums?

9. Kāda būs procedūra, kurā tiks izvēlēts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtētājs?

10. Kas izvēlēsies un pieņems lēmumu par “neatkarīgā izvērtējuma” izpildītāju?

11. Kādiem kritēriji tiks izvirzīti izvērtētājam, lai tas varētu tikt uzskatīts par neatkarīgu? Kā tas tiks izvērtēts?

12. Cik liels finansējums ir paredzēts šī izvērtējuma veikšanai?

13. Līdz kuram datumam ir jāpaveic šis izvērtējums?

14. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtētājam būtu nepieciešamā kompetence šī uzdevuma veikšanai?

15. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtējuma veicējs būtu tiešām neatkarīgs, nebūtu bijis iesaistīts “OIK afēras” īstenošanā?

16. Lūdzam paskaidrot, ko nozīmē Jūsu ziņojumā teiktais – “Ekonomikas ministrija veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma”?

Savā ziņojumā Jūs norādāt: “Tāpat Ekonomikas ministrija ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par Saeimas lēmuma iespējamo ietekmi.”

17. Kādēļ sniegt viedokli ir lūgtas tikai tās iesaistītās puses, kuras vai nu pašas ir guvušas labumu, vai piedalījušās šīs OIK afēras īstenošanā, vai ir politiski vai finansiāli atkarīgas no iepriekš minētajiem?

18. Vai, Jūsuprāt, šāds viedokļu apkopojums tikai no iesaistītajām pusēm dos Jums iespēju visaptveroši un objektīvi novērtēt iespējamo pasākumu ietekmi?

19. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu?

20. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...