„Olainfarm” padome lielākoties ievēlēta, taču atkal parādās Bordāna kontrolētā Uzņēmumu reģistra faktors
PIETIEK18.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien notikušajā AS Olainfarm akcionāru sapulcē tika ievēlēta lielākā daļa no mantinieču kariņa plosītā farmācijas uzņēmuma jauno, pagaidām slēpto saimnieku – AS Recipe pārstāvju ieteiktajiem padomes locekļiem, taču tas nenozīmē, ka visas neskaidrības jau beigušās: no uzņēmuma padomes atceltie Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers (attēlā) ir vērsušies ar detalizētu iesniegumu Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā un ministra faktiski kontrolētajā Uzņēmumu reģistrā, un tajā minētie fakti rāda – šī nebūs pirmā reize, kad uzņēmuma vadības likteni izlemj pietiekami viegli ietekmējamais Uzņēmumu reģistrs. Pietiek šodien publicē K. Krastiņa un H. Velmera iesniegumu pilnā apmērā.
Par akciju sabiedrību “Olainfarm”
2021. gada 17. jūnijā un 18. jūnijā ir sasauktas AS “Olainfarm”, reģistrācijas numurs 40003007246, akcionāru sapulces. Atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai vismaz pirmajā akcionāru sapulcē ir paredzēts pieņemt lēmumus par sabiedrības padomes pārvēlēšanu, proti, tādus lēmumus, kuru rezultāts ir jāieraksta komercreģistrā.
Ar šo iesniegumu mēs vēlamies vērst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzmanību uz apstākļiem, kas liedz izdarīt padomes pārvēlēšanas ierakstīšanu komercreģistrā. Tāpēc mēs lūdzam pirms lēmuma par ierakstu izdarīšanu pieņemšanu pārbaudīt šos apstākļus un izvērtēt, vai ierakstu izdarīšana komercreģistrā ir tiesiski iespējama.
Tālāk šajā iesniegumā izklāstītie šķēršļi ierakstu izdarīšanai komercreģistrā ir tāda rakstura, kuri izriet no jau esošajiem ierakstiem komercreģistrā, AS “Olainfarm” reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem vai pastāv uz likuma pamata.
Ievērojot minēto, mūsu lūgums nav saistīts ar nepieciešamību Latvijas Uzņēmumu reģistra valsts notāram veikt lēmumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudi. Reģistrācijas šķēršļu esamība ir konstatējama vai nu Uzņēmumu reģistra rīcībā jau esošajiem dokumentiem/informācijas, vai arī tieši izriet no likuma.
Neiespējamība apstiprināt akcionāru sapulces norisei nepieciešamos dokumentus nepietiekamā valdes locekļu skaita dēļ.
Atbilstoši ierakstiem komercreģistrā AS “Olainfarm” šobrīd ir tikai 3 valdes locekļi.
Atbilstoši AS “Olainfarm” reģistrācijas lietā esošajiem sabiedrības statūtiem sabiedrības valdes locekļu skaits ir 7. Tas nozīmē, ka sabiedrības iekšējo valdes lēmumu pieņemšanai valdes locekļu skaits ir nepietiekams un likumam atbilstošu lēmumu pieņemšana nav iespējama.
Attiecībā uz akcionāru sapulču norisi Komerclikuma 279. panta otrā daļa imperatīvi nosaka, ka akcionāru sapulcē balsstiesības ir tikai tiem akcionāriem, kas ir ierakstīti akciju sabiedrības valdes (ar iekšēju lēmumu) apstiprinātā akcionāru sarakstā. Valdes tiesības un pienākumu sastādīt un apstiprināt akcionāru, kas ir tiesīgi piedalīties akcionāru sapulcē, sarakstu, savukārt, nosaka Komerclikuma 278. panta trešā daļa.
Ievērojot komercreģistrā ierakstīto informāciju, ir konstatējams, ka AS “Olainfarm” valde nav tiesīga apstiprināt akcionāru sarakstu, kuri var piedalīties akcionāru sapulcē, un, savukārt, šāda saraksta, kurš ir likumā noteikts priekšnoteikums balsstiesību esamībai, nesastādīšana nozīmē to, ka nav akcionāru, kuri varētu likumā noteiktajā kārtībā izmantot savas balsstiesības akcionāru sapulcē.
Pārkāpumi akcionāru sapulces norises procedūrā.
Atbilstoši klāt pievienotajiem AS “Olainfarm” paziņojumam akcionāru sapulces gan 2021. gada 17. jūnijā, gan 18. jūnijā notiks vienlaicīgi gan klātienē, gan arī elektroniski tiešsaistes režīmā. Klātienē dalībai akcionāru sapulcē tiks pielaisti tikai nezināmu personu AS “Olainfarm” vārdā atlasīti akcionāri. Citi akcionāri, aizbildinoties ar it kā COVID – 19 sakarā noteiktiem ierobežojumiem, akcionāru sapulcē netiks ielaisti.
Komerclikuma 277.1 pants nosaka, ka akcionārus piespiest nepiedalīties akcionāru sapulcē tieši, bet balsot tikai elektroniski ir iespējams tikai tad, ja vispārēju elektronisku balsošanu paredz attiecīgās akciju sabiedrības statūti. Ja statūtos elektroniskas balsošanas iespējamība nav paredzēta, tad elektroniski balsot var akcionārs, kurš to pats vēlas un ir izteicis akciju sabiedrībai attiecīgu lūgumu. Piespiedu elektroniskas balsošanas piemērošana akcionāriem, kas neko tādu nav lūguši, nav tiesiski iespējama.
Tas nozīmē, ka jau šobrīd atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, tajā skaitā biržas, kurā tiek kotētas AS “Olainfarm” akcijas, oficiālajā mājas lapā publicētajai informācijai, kurai ir publiskas ticamības statuss un arī juridiskas sekas (https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/instrument/LV0000100501/news?date=2021-06-16) akcionāru sapulces norise ir izsludināta ar būtiskiem Komerclikuma pārkāpumiem.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” izpratnē šādas sapulces lēmumu reģistrācijai komercreģistrā iesniedzamie dokumenti būs pretrunā ar imperatīvām likuma normām, jo sapulce būs notikusi kārtībā, kuru likums aizliedz.
Balsstiesību neesamība personu grupai, kura slēpti kontrolē akciju sabiedrību un nav paziņojusi par slēptās kontroles esamību.
Komerclikuma 280. panta piektā daļa nosaka, ka akcionāriem akcionāru sapulcē nav balsstiesību arī citos likumos paredzētos gadījumos. Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantā ir atrodami arī citi Komerclikumā tieši neregulēti gadījumi, kad akcionāram nav balsstiesību.
Konkrēti, ja kāda personu grupa, kas rīkojas saskaņoti un slēpti īsteno kontroli uzņēmumā, par šiem apstākļiem publiski nepaziņo un neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, šo personu kontrolētie akciju sabiedrības akcionāri akcionāru sapulcē balsot nav tiesīgi. Šāds aizliegums tieši izriet no likuma un ir obligāti jāievēro visām personām, tajā skaitā valsts iestādēm.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā ir nodoti pierādījumi, ka AS “Olainfarm” šāda slēpta un nedeklarēta kontrole pār uzņēmuma darbību pastāv. Kā ilustratīvu piemēru šim iesniegumam pievienojam 2021. gada 15. jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nodoto iesniegumu par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāja no amata atkāpšanās iemesliem. 2021. gada 16. jūnijā tika saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilde iesniedzējam, ka komisija paziņoto faktu sakarā īsteno uzraudzības pasākumus, bet informācijas sensitīvā rakstura dēļ fiziskai personai tieši atklāt šo pasākumu raksturu un juridiskās sekas nevar. Arī šī atbilde ir pievienota šī iesnieguma pielikumā.
Minētais nozīmē, ka Uzņēmumu reģistram būtu pamats vērsties ar pieprasījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija par akcionāru balsstiesību situāciju AS “Olainfarm”. Uzņēmumu reģistram šajā sakarā nekādi fakti nebūtu jāpārbauda, būtu tikai jāsaņem citas kompetentas valsts iestādes konstatējums par to, vai paredzamajā akcionāru sapulces protokolā attiecībā uz akcionāru balsstiesībām ir ierakstītas likumam atbilstošas ziņas.
Mūsu ieskatā kaitējuma akcionāriem novēršanai līdz šādas informācijas saņemšanai izmaiņu komercreģistrā veikšana būtu atliekama.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
