„Olainfarm” spicē kārtējā attiecību kārtošana – nu jau ar policijas piesaistīšanu un aizturēšanām
Pietiek lasītājs11.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien plašu ievērību piesaistījusī ziņa par lidostā aizturētiem diviem Čehijas pilsoņiem, kuri tiekot turēti aizdomās par iespējamu krāpšanas mēģinājumu 40 miljonu apmērā, ir tikai daļiņa no dramatiskajiem notikumiem, kas ar jaunu sparu sākuši risināties farnācijas uzņēmuma Olainfarm spicē.
Laikraksts Diena pirmdienas rītā ziņoja, ka esot aizturēti divi Čehijas investīciju baņķieri, kuri jau „sēdušies lidaparātā, lai novērstu potenciālu bēgšanu no Latvijas un nozieguma pēdu slēpšanu”.
Tas, kas palicis „aiz kadra”, ir vērienīgas policijas darbības saistībā ar farmācijas uzņēmuma Olainfarm vadību, - domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka uz laiku ir bijuši aizturēti gan uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krastiņš, gan padomes loceklis Haralds Velmers, gan arī „uzticību zaudējusī” valdes locekle Milana Beļeviča (attēlā).
Lai gan pēc pāris stundām „vietējie” aizturētie – atšķirībā no čehiem, kas, visticamākais, pārstāv „uzmestos” čehu investorus, kuri bija uzskatījuši, ka Olainfarm jau gandrīz ir viņu rokās, - ir palaisti uz brīvām kājām, Valsts policijas darbinieki ir izņēmuši viņu telefonus un datorus, un gaidāms, ka turpinājums šīm aktivitātēm sekos jau vistuvākajā laikā.
Šis jaunais attiecību saasinājums Olainfarm vadībā saistīts ar to, ka, tuvojoties uzņēmuma pārdošanai, mantinieču oficiālie un ne tik oficiālie pārstāvji vēl cer pakampt pa pēdējam kumosam – lielākam vai mazākam, kā nu sanāks.
Neoficiāla informācija liecina, ka uz pavisam lielu kumosu varētu būt bijusi sacerējusies M. Beļeviča, kura pēdējā vakarā pirms savu SIA Olmafarm – lielākā AS Olainfarm akcionāra – valdes locekles pilnvaru zaudēšanas vēl esot mēģinājusi pārskaitīt Olmafarm piederošās akcijas kādai trešajai personai.
Kā šīs darbības tiks novērtētas tiesībsargāšanas iestādēs un kura no karojošajām pusēm izrādīsies visveiksmīgākā policijas „pasūtījumu galda” "motivēšanā", visticamākais, rādīs jau vistuvākās dienas.
Par to, ka pārdošanas darījums vairs nav aiz kalniem, liecina ne tikai jaunais kaislību vilnis, bet vēl kāds interesants apstāklis: uzņēmumā runā, ka mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze nule iegādājusies automašīnu Lamborghini Urus, kuras cena sākas no 170 000 eiro un mierīgi var pārsniegt arī 400 000 eiro. Iegādājusies... kredītā, acīmredzot cerot uz drīzu visu vajadzību apmierinājumu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
