Oligarha Berķa dusmu dēļ amatu var zaudēt ilggadējā "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore vai pat Voldemārs Krustiņš
PIETIEK26.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā oligarha Olafa Berķa dusmu dēļ amatu jau tuvākajās dienās var zaudēt Latvijas Avīzes ilggadējā galvenā redaktore Linda Rasa. Berķis jau vairākus gadus caur viņa kontrolēto tranzītuzņēmumu Ventbunkers ir reālais laikraksta saimnieks, un viņa pašlaik saasinātās emocijas, kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, varētu būt saistītas ar "nepareizu" Valsts prezidenta amata kandidātu atspoguļojumu avīzē. No posteņa jau pašlaik ir atbrīvots laikraksta redakcijas padomes priekšsēdētājs, kādreizējais Lauku Avīzes izveidotājs Voldemārs Krustiņš, un pēc citas versijas tieši tieši šī "Latvijas žurnālistikas leģenda", nespējot pieņemt Berķa jauno "politisko aizraušanos" ar Vienotību un konkrēti Solvitu Āboltiņu, varētu būt pirmā atlaižamā.
Saskaņā ar Pietiek biežāk dzirdēto un ticamāko versiju "pēdējais piliens" Berķa nepatikā pret avīzes vadību bijusi Valsts prezidenta amata kandidāta Egīla Levita intervija laikrakstā aprīļa beigās.
Šī intervija esot bijusi pārāk "maiga" un "saudzējoša", - tā esot šķitis avīzes saimniekam, kurš pēc sava favorīta Einara Repšes politiskā kraha atkal pietuvinājies Vienotībai. Šīs partijas vismaz oficiāli atbalstītais kandidāts ir aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Runas par oligarha dusmām laikraksta kolektīvā cirkulēja jau aizvadītajā nedēļā, taču līdz pat šim brīdim žurnālistu vidū nav īstas skaidrības - par ko tieši avīzes vadība tās izpelnījusies.
Pašlaik ir zināms tas, ka šis jautājums īpašnieku līmenī varētu tikt galīgi izlemts šopiektdien, un nav izslēgts, ka amatu var zaudēt ne tikai galvenā redaktore, bet arī izdevēja - AS Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis. Šajā dienā paredzēta gan uzņēmuma padomes, gan valdes sēde.
Savukārt aģentūrai LETA avīzes redakcijas padomes priekšsēdētājs Voldemārs Krustiņš paziņojis, ka, visticamākais, tieši viņš būs atlaižamais, jo no amata esot atstādināts jau pašlaik. Krustiņam esot izveidojušies pilnīgi savstarpēji izslēdzoši uzskati ar uzņēmuma īpašniekiem (formāli Ventbunkers) un tā padomi (Berķis, Dzintars Kašs un Edgars Ciniņš).
Krustiņa vēstulē uzņēmuma padomei minēts, ka "pašreiz notiekošo darbību mērķi ir tālejošāki, ar nolūku avīzes vairāk nekā divus gadus nemainīgi saglabāto nacionāli konservatīvās avīzes kursu nomainīt ar pakļaušanu vienas partijas, lai neteiktu - vienas politiskas personas - "kursam"". Kā zināms Pietiek, ar šo partiju ir domāta Vienotība un ar konkrēto politisko personu - Solvita Āboltiņa.
Ilgus gadus Latvijas Avīzes redakcionālo neatkarību ir balstījis apstāklis, ka uzņēmums atšķirībā no lielas daļas drukāto Latvijas mediju ir strādājis ar peļņu, tātad nav bijis tieši atkarīgs no īpašnieka labvēlības.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.