Iesaki rakstu: 
Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem. Briškens kā Ļeņins mūžam dzīvs, satiksmes ministra amatā tur ielikts klons, kura vārdu diemžēl tā uz sitienu neatceros.
Jaunais naratīvs ir tāds, ka nu beidzot par mērķi esot jāizvirza peļņa. Prieks, kur tu rodies. Agrāk varēja kāst un kāst, attaisnoties ar milzīgo laimi, ko mums sagādā airBaltic visās plaknēs un šķērsgriezumos. Excelī. Tagad vajagot arī pelnīt. Tā, lūk.
Jaunais naratīvs ir arī tāds, ka Latvijas savienojamība vairs neesot svarīga. Agrāk tieši savienojamība bija tās milzīgās laimes galvenais avots. Tagad skaidrs, ka lidmašīnas lido prom uz Gausa fāterlandi, nu un jāiebaro tautai, ka nu tā tas bijis domāts visu laiku. Kā teica Putins, speciālā kara operācija notiek pēc plāna. Ja plāns tiek pieskaņots reālijām, tāpēc pēc būtības tās reālijas vienmēr saskanēs ar plānoto. Bingo.
Bet. Fufeļrunas jau tāpēc ir fufeļrunas, ka tās jau nekad nelīmējas.
Kas tieši? Nu mums taču Gauss vēl nesen stāstīja, ka valstij jāiegulda 75 miljoni, ja tā vēlas saglabāt 25% kompānijas. Un priekš kam vajadzēja tos 25%? Saskaņā ar Briškena mācību Siliņa skaidroja, ka to vajagot, lai saglabātu bāzi Rīgā, un mērķis bija nodrošināt to savienojamību. Tāds bija tās bāzes atstāšanas pamatarguments. Tagad savienojamību vairs nevajagot, un jāiegulda nevis 75, bet 150 miljoni.
Fufeļrunas Ahileja papēdis tur arī ir, ka bez savienojamības argumenta nav jāiegulda nekas. Bet speciālā operācija notiek precīzi saskaņā ar jauno metoģičku.
* Jānis Ošlejs: „Svēteļa slogs labi parāda, ka uzbūvēt lielu uzņēmumu no nulles nav viegli. Tomēr šāds uzņēmums rada augsti apmaksātas darba vietas un nodokļu ieņēmumus tieši un netieši nodarbinot tūkstošus.
Man tieši darba vietas Latvijā airBaltic, lidostā, catering, remonta bāzē ir centrālais guvums no airBaltic.
Savienojamība ir labs papildu bonuss. Ja uz airBaltic skatās no pozīcijas, kādu iespaidu tas atstāj uz ekonomiku, tad valsts līdzšinējās investīcijas ir pat ļoti samērīgas pret guvumu.
Aviācija ir mēroga bizness. Mazām aviokompānijām tur nav vietas. airBaltic, ar pēc IPO līdzekļiem sasniedzot aviokompānijai normālu izmēru, var konkurēt un pelnīt.
Tomēr ir ļoti svarīgi noņemt valdības līdzšinējo uzstādījumu par savienojamību kā pašmērķi. Mērķim jābūt vienam: peļņai. Savienojamība būs labs bonuss, kas dabiski izrietēs no tā, ka Rīgā ir bāze.”
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
