Otrā pensiju līmeņa uzkrājumi: izņemt nedrīkst paturēt. Kur liksim punktus teikumā?
Anita Daukšte, la.lv26.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas iedzīvotāji pensiju 2.līmenī ir uzkrājuši 10 miljardus eiro. Iespaidīga summa, par kuras nākotni, īpaši vēlēšanu gadā, parādās politiskas spekulācijas, vai nebūtu jārīkojas līdzīgi, kā tas izdarīts Igaunijā 2021.gadā un nu arī Lietuvā – atļaut iedzīvotājiem izņemt savus 2.līmeņa pensiju ieguldījumus.
Diskusijas nonākušas arī līdz Saeimai un turpināsies vēl, jo portālā manabalss.lv savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvu iesniegusi Saeimā nepārstāvēta partija “Platforma 21” kuru savulaik dibinājis Aldis Gobzems (Arigo Toro). Vēl viena iniciatīva, par kuru paraksti vēl tiek vākti, ir rosinājums noteikt likumā iespēju brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji.
Igaunijā iedzīvotāji no pensiju 2.līmeņa izņēma aptuveni 1,34 miljardus eiro: sekas – inflācijas pieaugums par 1-2%. Daudzi naudu izmantoja kredītu dzēšanai, citi iepirkās, bet ļoti daudzi – vienkārši pārlika 2.pensiju līmeņa uzkrājumus savos banku kontos – lai nauda “stāv un negrozās”.
Lietuvieši ir pieticīgāki – ļaus izņemt no 2.pensiju līmeņa 25% no uzkrātā. Izmaksas tiem, kuri vēlēsies, sāksies šogad aprīlī.
Mēs esam paraduši, ka Latvijas politiķi bieži lieto savā retorikā Igaunijas un Lietuvas pieredzi kā “labo piemēru”. Tagad ir pretēji: Finanšu ministrija stingri uzstāj – otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem.
Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus daļai iedzīvotāju nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu. Ha, hā. To apgalvo tā pati FM, kas pirms tam virzīja priekšlikumu un nekautrējās šajā līmenī iegrābties: no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim samazinot 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no 6% līdz 5% no bruto algas. Šāds lēmums nozīmē, ka iedzīvotāju pensiju uzkrājums pieaugs lēnāk un nākotnē potenciāli tas var būt mazāks.
Tikmēr Latvijas Banka priecājas, ka aizvien vairāk pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlas savu pensiju uzkrāt augsta riska ieguldījumu plānos, kas ilgtermiņā sniedz iespēju uzkrāt vairāk.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, cilvēks, kurš saņem vidējo algu un visu darba mūžu uzkrāj savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, pensiju 2. līmenī var uzkrāt aptuveni 760 tūkstošus eiro. Iespaidīgi, vai ne? Jo vairāk rodas jautājums: kāpēc šo naudu pensionējoties ļaut apgrozīt valstij, nevis pašam?
Taču uzkrājums ir tikai cipars bankas kontā, bet cilvēku spēja izveidot uzkrājumus šobrīd neparedzētai vajadzībai ir zema: pēc Luminor bankas pasūtījuma veiktā pētījumā konstatēts, ka ja pēkšņi būtu jāsedz steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25%) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu. Tāpēc spiediens uz 2.pensiju līmeņa uzkrājumu izmantošanu nevis pēc pārvaldītāja, bet iedzīvotāju prāta, saglabājas.
Visticamāk, ka līdz Saeimas diskusijām 2.pensiju līmenis vēlēšanu gadā nonāks pilnīgi noteikti un ne vien tāpēc, ka pastāv bažas par komercbanku spējām no šiem fondiem izspiest maksimālo labumu nevis sev, bet iedzīvotājiem. Latvijā pēcpensionēšanās vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir aptuveni pieci gadi. Un kāpēc viņiem savus uzkrājumus 2.pensiju līmenī atstāt valstij, nevis tagad salabot zobus un tikt galā ar kredītiem, nesabeidzot sevi darbā? Jo “bezatbildīgi pret sistēmu”?
Arī tēze “ja rīt būs karš” daudziem neliek mieru vairāk, nekā jautājums, kuru aicina uzdot finanšu pārvaldītāji: “ko es ēdīšu 2050.gadā”. Visi jautājumi ir leģitīmi, un uz tiem prasītos izsvērtas atbildes, nevis poza – “mēs zinām labāk, bet jūs nemākat veidot uzkrājumus, tāpēc liecieties mierā”.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
