Iesaki rakstu: 
Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu? Kā vērtējama prokuratūras un KNAB darbība sakarā ar šo lietu? Ko šīs sarunas liecina par mums un mūsu valsti? Kas būtu darāms deputātiem un vēlētājiem? Komentēt šos jautājumus esmu aicinājusi advokātu Aldi Alliku, kas krimināltiesībās specializējies finanšu un ekonomisko noziegumu jomā, lielākoties pārstāvot cietušos.
No juridiskā viedokļa sarunu ierakstu noplūde nav pareiza. No pilsoniskā viedokļa tas dažkārt ir apsveicams. Sabiedrībai ir tiesības zināt. Rietumvalstīs, kur ir augsti politiskās atbildības standarti, arī ar publicētām sarunām būtu gana, lai šādi politiķi zaudētu amatu un statusu, lai sabiedrība no viņiem novērstos. Pie mums sabiedrības standarti ir citādi, līdz ar to publicētajos sarunu izvilkumos mani neizbrīna un nepārsteidz pilnīgi nekas, arī runātāju leksika.
Šlesers savulaik skaidri pateica: ja tauta viņu atkārtoti ievēlējusi, tātad tā atzīst par labu visu, ko un kā viņš iepriekš ir darījis. Liekulība un divkosība ir liela mūsu sabiedrības problēma. Katrs taču Saeimas mājas lapā var uzzināt, kuri deputāti balsoja pret iespēju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Žēl, ka nav iespējams apskatīties sarakstus ar tiem, kas viņu un Šķēli savulaik ievēlēja Saeimā, bet Lembergu vēl nesen – pašvaldībā. Tajos noteikti būtu atrodams dažs labs no tiem, kas patlaban klaigā un šausminās.
Cik nav tādu, kas, satiekot kādu no šiem "trīs A", smaida un klanās, bet aiz muguras runā ko citu! Cik nav tādu, kas paši lamājas krieviski! Cik nav tādu, kas devuši piecīšus ceļu policistiem! Cik nav tādu, kas meklējuši galus un kontaktus, lai atrisinātu savas vai savu draugu un radu problēmas policijā, prokuratūrā vai tiesā! Atšķiras tikai mērogi.
Linča tiesai pierādījumus nevajag
Kā jurists nevaru komentēt KNAB un prokuratūras darba kvalitāti, jo neesmu iepazinies ar visiem tās krimināllietas materiāliem, uzklausījis attiecīgos procesa virzītājus utt. Prokuroru Māri Leju augsti vērtēju kā profesionāli. Acīmredzot ar noklausītajām sarunām vien ir bijis par maz, lai prokurors cerētu panākt tiesā notiesājošu spriedumu.
Katrā lietā ir nepieciešami konkrēti pierādījumi – mutiski, rakstiski un lietiski. Ar publiskotajiem sarunu atšifrējumu fragmentiem vien pietiek tikai linča tiesai. Tomēr linča tiesa nav valstisks risinājums. Okupācijas laikā arī valsts tiesām, lai notiesātu, nereti pietika tikai ar iekšējo pārliecību, ka, lūk, šis jau nu gan ir budzis, buržujs, valsts ienaidnieks... Vai tad vēlamies tur atgriezties?
Ko darīt tālāk? Manuprāt, ir mazi bērni un ir pieauguši bērni. Bērni vienmēr un visur pārbauda atļautā un aizliegtā robežas. Pamēģināja kaut ko sliktu, bet palika nesodīts? Ies tālāk un pārbaudīs, ko vēl var sastrādāt, kamēr par to nekas nedraud. Ja bērns burtiski vai pārnestā nozīmē nedabūs pa dibenu, viņš nemitēsies.
Pieaugušiem puisīšiem rotaļu mašīniņu vietā tagad ir lieli, dārgi auto. Ūdenspistoļu vietā – īsti ieroči. Kā pieaugušus rezgaļus ir iespējams apturēt? Tāpat kā mazus – tikai sadodot pa dibenu. Un pieaugušiem puikām tā sadošana pa dibenu vai pa purnu nozīmē apdraudējumu viņu brīvībai (cietumsods), mantai (konfiskācija) vai veselībai (linča tiesa). Pirmie divi – tiesiskie varianti – šoreiz atkrituši, bet trešais jau ir apspriests.
Saeima kā vēlētāju spogulis
Kas ir tie, kuri spēj sadot pa dibenu politiķim? Vēlētāji. Bet mūsu vēlētājs lielākoties nekādu saikni starp savu izvēli un to, ko pēc tam dara viņa izvēlētais politiķis, nesaskata vai arī nevēlas saskatīt. Daudzi vēlētāji spriež apmēram tā: jā, Lembergs varbūt zog, taču dalās ar citiem – skat, kā Ventspili sakopis!
Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par tautas vēlētu prezidentu, un tad visās aptaujās Lembergs ir augšgalā. Tātad lielākā sabiedrības daļa par prezidentu vēlas tieši Lembergu. Nevis, piemēram, Levitu. Levits, redz, tāds nesaprotams cilvēks. Runā dikti savādi – kaut ko par vērtībām, principiem un virsprincipiem, pilsonisko atbildību, Satversmes kodolu, valsti… Lembergs – cita lieta! Varbūt, ka atkal sazagsies, taču gan jau arī mums no tā visa kaut ko atmetīs. Apmēram tādas ir daudzu vēlētāju domas un runas.
Politiķiem mēs katrās vēlēšanās uzticam lemt un risināt politiskus, ekonomiskus un ideoloģiskus jautājumus. Uzticam viņiem strādāt latviešu tautas un Latvijas valsts labā. Taču Saeima ir un paliks savu vēlētāju spogulis – katrs vēlētājs to ievēl "pēc sava ģīmja un līdzības". Gudru un atbildīgu deputātu spēj ievēlēt tikai gudrs un atbildīgs vēlētājs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
