Pabrika kungs, varbūt sāksiet kaut ko darīt pats savā nozarē, nevis tikai zīmēties un slepenot Jums neglaimojošu informāciju?
Pietiek lasītājs11.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
God. aizsardzības ministr A.Pabrika kungs! Redzu, ka Jūs esat ļoti aktīvs kungs un cenšaties norādīt citām iestādēm, kā Dzimtene jāmīl, kādi žurnālisti jāintervē u.tml. Pieļauju, ka pēc šķiršanās no sievas Jūs izjūtat pastiprinātu enerģijas pieplūdumu, kuru nespēj slāpēt pat intensīva koka dēļa dauzīšana. Iespējams, ka iemesls varētu būt arī kāda jauna un izskatīga sieviete no Jūsu vadītās iestādes. Cienītais kungs, vēlētos Jūs lūgt pievērst arī nedaudz uzmanības savas ministrijas un tās padotības iestādēm.
1. Vai Jūs varētu paskaidrot, kāpēc dienestu netraucēti var turpināt karavīri, kas nespēj sekmīgi nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudes un kuru veselības stāvoklis ir zemāks, nekā to nosaka tiesību akti? Tagad informāciju par karavīru fizisko sagatavotību Jūsu ministrija vairs nesniedz, jo pēc pielikumā prasīto datu pieprasīšanas tā ir kļuvusi par aizsargājamu…
2. Kad Jūsu vadītā ministrija beigs “slepenošanas kampaņas”? Izskatās, ka sabiedrībai drīzāk kļūs pieejams valsts noslēpums, nevis Jūsu ministrijā sagatavotie ierobežotas pieejamības dokumenti, kuru statuss tiek saglabāts vairākas desmitgades!
Kungs, Jūs tā mīlat nopelt austrumu kaimiņvalsti, bet izskatās, ka pats pielietojat to pašu taktiku. Armija nav tikai parādes un citi publicitātes pasākumi. Valsts drošību nevar panākt ar Zemessardzes bataljoniem, kuriem līdz pilnasinīgam bataljonam personāla skaita un bruņojuma ziņā ir tikpat tālu, kā līdz Mēnesim. Vēlme slēpt pat niecīgākās problēmas sistēmā, nosakot piekļuves ierobežojumus faktiski visai informācijai, liecina par sistēmas vājumu un nevēlēšanos neko mainīt.
Manuprāt, notikumi Ukrainā ir pamats beidzot sākt kaut ko darīt! Ceru, ka Jums atliks nedaudz enerģijas arī šiem mērķiem.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.