Iesaki rakstu: 
Vēl 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 27 nekustamā īpašuma darījumi (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem) Jūrmalā, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, bet pērn tādu bijis vairs tikai 10, - Pietiek apkopotie darījumu dati uzskatāmi rāda, kāda bijusi ģeopolitisko pārmaiņu un saistīto faktoru ietekme uz kūrortpilsētas nekustamo īpašumu tirgu.
1. 8,88 miljoni eiro
Vērienīgākais un dārgākais kūrortpilsētas darījums pērn bijis savulaik Delfīns un partneri piederošā īpašuma Rembates ielā 4 nonākšana pie nosacīti jauna saimnieka. To no uzņēmējai Larisai Sviridovai piederošā uzņēmuma kreditora Reverta - formāli noslēdzot pirkuma līgumu – pārņēmis Revertas meitasuzņēmums (caur SIA NIF Komercīpašumi) SIA NIF Projekts 10. Jaunā īpašnieka noformēšana notikusi divos darījumos, lai apietu pašvaldības pirmpirkuma tiesības. Vispirms par 8,79 miljoniem eiro 24.septembrī pārdotas 99/100 domājamās daļas, bet atlikusī simtdaļa pārdota četras dienas vēlāk par 88,79 tūkstošiem eiro. Reverta pie šī īpašuma ar nosaukumu Edem pēc ilgstošas tiesāšanās tika 2014.gada novembrī.
2. 6,6 miljoni eiro
Swedbankai piederošais par neveiksmīgiem kredītiem atņemto īpašumu apsaimniekotājs Ektornet Real Estate Latvia par šādu summu pārdevis savulaik pat par 22 miljoniem latu (31,3 miljoniem eiro) pārdotos 8,56 hektārus zemes ar dienesta viesnīcu, sakņu glabātuvi, administratīvo ēku, viesnīcu, garāžu, katlu māju, caurlaides ēku, kantori, ūdenssūknētavas ēku un vēl vienas ēkas pamatiem Kauguru ielā 3. Šo zemesgabalu 1999.gadā privatizēja SIA Vaivari, bet vēlāk arī iegādājās ēkas no Jūrmalas domes. 22 miljonu latu līgums tika slēgts nekustamo īpašumu buma pilnziedā 2007.gadā ar SIA Vaivari R.E., kas to ieguva ar visiem iepriekš ņemtajiem kredītiem, tai skaitā toreiz vēl Hansabankas izsniegtu aizdevumu astoņu miljonu latu (11,38 miljoni eiro) apmērā. Kredītiestādei to izdevies pārdot par summu, kas tikai nedaudz pārsniedz pusi no reāli izsniegtās naudas, pat neskaitot neiegūtos procentu ieņēmumus, jaunais īpašnieks ir SIA CCDU Jurmala, kas, kā rāda Lursoft dati, pieder Kiprā reģistrētai ārzonas kompānijai un kuras valdes loceklis ir Krievijas iedzīvotājs Sergejs Koņajevs.
3. 3,63 miljoni eiro
Vitautam Teličenam un Aldonai Šlukai piederošā SIA Ruvite pērn martā divos darījumos par šādu summu nopirkusi 1883 kvadrātmetrus zemes ar atpūtas iestādi Edinburgas prospektā 101. To ar krietnu peļņu pārdeva SIA Savel, kas to 2014.gadā nopirka, oficiāli samaksājot 225 tūkstošus eiro. Pēdējā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
4. 2,72 miljoni eiro
Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Cheribonds Holdings Ltd septembrī atpirka atlikušās daļas no 7678 kvadrātmetrus liela zemes gabala ar viesu namu Jūras ielā 53. 5219/7678 daļas no šī īpašuma Cheribonds Holdings Ltd nopirka jau 2012.gadā no SIA DMJ Development par 2,7 miljoniem latu (3,84 miljoni eiro). Pērn atlikušās daļas atpirktas no SIA Euro Capital. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
5. 2,46 miljoni eiro
Pr šādu summu reģistrēts darījums, ar kuru pazīstamā uzņēmēja Kirova Lipmana dēls, 1978.gadā dzimušais Filips Lipmans ar tiesas lēmumu ieguva 6697 kvadrātmetrus zemes ar trim pamatceltnēm un četrām palīgceltnēm Jūras ielā 47. Iepriekš šis īpašums piederēja 1985.gadā dzimušajam Jevgenijam Gusevam, uz kura īpašumu pretendēja ne tikai kreditors Citadele banka, kas bija izsniegusi 7,1 miljona latu (10 miljonu eiro) aizdevumu, bet arī tiesu izpildītāji. Jaunais īpašnieks darījumā hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojis.
6. 2,15 miljoni eiro
5014 kvadrātmetrus zemes Bulduru prospektā 75 pērn augustā par šādu summu nopirka 1962.gadā dzimusī Natella Krasavceva, kurai aizdevumu šim darījumam 1,78 miljonu eiro apmērā nodrošināja Nordea Bank AB. Īpašumu pārdeva 1973.gadā dzimusī Natalja Svinareva, kas pati to bija ieguvusi 2010.gadā par 351 tūkstoti latu (499 tūkstošiem eiro), taču nesamaksāta kredīta dēļ uz šo īpašumu bija vērsts tiesu izpildītāja realizēts piedziņas process.
7. 1,34 miljoni eiro
Šāda darījuma summa zemesgrāmatā reģistrēta darījumam, ar kuru 3810 kvadrātmetri zemes ar veikalu Supernetto Raiņa ielā 74 reorganizācijas rezultātā nonākuši SIA HD Portfolio (kā rāda Lursoft dati, uzņēmums caur vairāku SIA virkni pieder trim Igaunijas kompānijām – Cortina Invest OU, Nobili Kinnisvara OU un Saandra 2013 OU) īpašumā. Iepriekš īpašums piederēja SIA Plesko Real Estate. Uz īpašumu nostiprinātas divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB. Viena ir 10,55 miljonu, bet otra – 208 tūkstošu eiro apmērā.
8. 1,25 miljoni eiro
1966.gadā dzimušais Eduards Apsits februārī par šādu summu nopirka 1,1609 hektārus zemes ar dzīvojamo māju un divām palīgceltnēm Kāpu ielā 97. Iepriekš šis īpašums piederēja 1949.gadā dzimušajai Sveai Hedvigai Marijai Gēringai-Kiršteinei, kuras īpašumiem arestu bija uzlicis tiesu izpildītājs. Nevienam hipotekārajam kredītam kā nodrošinājums gan šis īpašums nav kalpojis.
9. 1,2 miljoni eiro
Divas privātpersonas pērn jūlijā veica darījumu ar 5903 kvadrātmetriem zemes un dzīvojamo māju, divām nedzīvojamām ēkām un pagraba Smiltenes ielā 3: 1960.gadā dzimušais Jurijs Gorbovs vienu trešdaļu no šī īpašuma pārdeva 1939.gadā dzimušajai Ludmilai Baumanei. Uz šo īpašumu nav reģistrēta neviena hipotēka.
10. 1,19 miljoni eiro
Jūrmalas dome pērn oktobrī par šādu summu pārdevusi zemes gabalu 253 467 kvadrātmetru platībā ar adresi Bražciems 0701. To nopirka Citadele bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība CBL Asset Management.
11. 0,98 miljoni eiro
1972.gadā dzimušais Vadims Vibornovs februārī pārdeva 3610 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamās mājas jaunbūvi Kāpu ielā 94A, ko nopirka pazīstamajam uzņēmējam Aleksandram Brandavam piederošā SIA B-Noma. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
12. 0,93 miljoni eiro
1961.gadā dzimusī Diāna Basa janvārī par šādu summu pārdeva 3382 kvadrātmetrus zemes ar četrām dzīvojamām mājām un divām palīgceltnēm Strēlnieku prospektā 72. Īpašumu nopirka Krievijas iedzīvotājai Irinai Mitrofanovai piederošā SIA LV Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas ķīlu atzīmes.
13. 0,9 miljoni eiro
Pērn oktobrī SIA MS Developments (kā rāda Lursoft dati, īpašnieki – Sergejs Magidovs no Krievijas un Vadims Sokolovs no Latvijas) par šādu summu nopirka 3641 kvadrātmetru zemes ar piecām dzīvojamām mājām un vienu palīgceltni Muižas ielā 19. Īpašumu pārdeva 1954.gadā dzimusī Tatjana Rubene. Ķīlas uz šo īpašumu nav reģistrētas.
14. 0,85 miljoni eiro
Citadele banka ar tiesas lēmumu augustā ieguva 1985.gadā dzimušajam Jevgenijam Gusevam piederošo dzīvojamo māju ar divām palīgceltnēm un 1345 kvadrātmetriem zemes Teātra ielā 1. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas divas hipotēkas – 7,1 miljona latu (desmit miljonu eiro) apmērā, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, kā arī 4,22 miljonu latu (sešu miljonu eiro) apmērā, ko bija uzlikusi Parex banka.
15. 0,77 miljoni eiro
1951.gadā dzimušais Izaks Kremers maijā pārdeva 705/1000 daļas no 3388 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar četrām celtnēm Meža prospektā 22. Jaunais īpašnieks ir netieši Rietumu bankai piederošā SIA KI Zeme. Joprojām uz īpašumu ir reģistrētas pārdevēja uzliktās hipotēkas par labu Rietumu bankai. Viena no tām ir 1,06 miljonu latu (1,51 miljona eiro) liela, bet otra – 62 198,15 latu (88 499 eiro) apmērā.
16. 0,67 miljoni eiro
1978.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionāra Leonida Esterkina dēls Maksims Esterkins pērn augustā par šādu summu pārdeva 1080 kvadrātmetrus zemes ar būvi Meža prospektā 9. To nopirka 1964.gadā dzimušais Andrejs Dozorcevs. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.
17. 0,66 miljoni eiro
DNB bankai piederošais atņemto nekustamo īpašumu apsaimniekotājs SIA Salvus augustā ar tiesas lēmumu ieguva 2718 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkas jaunbūvi, kas pirms tam piederēja 1968.gadā dzimušajam Dmitrijam Trofimovam. Uz šo īpašumu bija uzliktas trīs hipotēkas par labu kredītiestādei, kā arī reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ķīlas atzīme. Pēc īpašuma nonākšanas bankas īpašumā šīs hipotēkas dzēstas.
18. 0,6 miljoni eiro
1960.gadā dzimušais Mihails Joffe pērn oktobrī savā īpašumā par šādu summu ieguva 950 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un garāžu Teātra ielā 9, ko pārdeva 1948.gadā dzimušais Pjotrs Baums. Šo darījumu ar kredītu finansēja ABLV Bank, kurai par labu nostiprināta 720 tūkstošu eiro hipotēka.
19. 0,51 miljons eiro
1973.gadā dzimušais ārvalstnieks Andrejs Brajovičs jūlijā nopirka 28/90 daļas no 3511 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar četrām dzīvojamām ēkām Bulduru prospektā 87. Īpašumu pārdeva SIA IMMO 2010. Kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.
20. 0,5 miljoni eiro
1975.gadā dzimušais Seids Seidovs pērn janvārī nopirka 815 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 100A. To pārdeva 1973.gadā dzimis ārvalstnieks Guvančmirats Kuļijevs, kurš pats to bija nopircis 2012.gadā par 351 402 latiem (0,5 miljoniem eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
