Iesaki rakstu: 
Par ko liecina iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) ceturtdien premjeram iesniegtais demisijas raksts – vai tā ir „rūdītās” politiķes psiholoģiska salūšana vai slieksnis ministres politiskajai atbildībai, atzīstot nespēju tikt galā ar problēmām Valsts policijas struktūrās. Pietiek komentē polittehnologs Filips Rajevskis.
„No mana skatījuma te ir divas versijas. Viena, ka Mūrnieces vadzis tiešām ir lūzis un ka informācija, kas ceturtdienas rītā parādījās par policistu līdzdalību automašīnas zādzībā bija tāds kā pēdējais piliens, un viņa it kā tiešām uzņēmās politisko atbildību.
Otra versija, ka, iesniedzot demisijas rakstu, Mūrniece tagad gaida, lai Dombrovskis pasaka: „Nē, Linda. Paliec! Mēs tevi atbalstām, tu esi vislabākā!” Un tad Mūrniece ar premjera svētību paliks amatā un tiešām īstenos reformas iekšlietu sistēmā. Tad tā ir politiski motivēta un labi pārdomāta spēle.
Šeit viena lieta ir tā, vai Vienotība tiešām kaut ko ir pārdomājusi savā līdzšinējā pozīcijā un ir gatava parādīt, ka viņiem ir principi, ka viņi ir politiski atbildīgi. Otra - vai tas ir tikai politisks teātris.
Ja Vienotība tagad meklē citu iekšlietu ministra kandidātu, tas arī ir normāli, tas nozīmē, ka viņi neatdos pozīcijas Lembergam, nepasaka ZZS, ka viņiem nav cilvēku. Lai arī kāds „midzenis” no iekšpuses ir Vienotība - intrigām un savstarpējās greizsirdības bagāta vide, es nedomāju, ka viņiem nav citu kandidātu uz iekšlietu ministra amatu. Domāju, ka gribētāju ieņemt šo amatu netrūkst.
Kā rīkoties premjeram? Ja premjeram ir pārliecība, ka Mūrniece spēs novērst un apturēt to visu, ka notiek Valsts policijā, tad viņš varētu teikt: „Linda, paliec!”, jo viņa no politiskā viedokļa tomēr ir samērā spēcīga un māk to spēli spēlēt.
Savukārt, ja tā nav, tad premjeram Mūrnieces demisija būtu jāpieņem, jo domāju, ka premjers tāpat kā jebkurš cilvēks saprot, ka ne jau ministres spēkos ir apturēt to haosu. Tad premjeram ir jāskatās uz kopējo valdības novērtējumu, tāpēc būs arī absolūti normāli, ja premjers pateiks: „Paldies, Linda! Nu labi, tu nē, tad, lai nāk nākamais,” un paņems Mūrnieci, piemēram, par iekšlietu padomnieci.
Mūrniece pēc demisijas var ar tā saukto mīksto [ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vietā] mandātu atgriezties Saeimā. Es domāju, ka viņa tā arī darīs, jo viņa tomēr ir profesionāla politiķe, un īsti nav arī variantu, kur citur doties. Ja viņa vēl atteiksies no „mīkstā” mandāta Saeimā, tad jau ar Mūrnieces „politisko atbildību” būtu pa daudz.
Atsakoties no ministres amata, domāju, ka tas ir gana pietiekams politiskās atbildības solis, lai jautājums būtu atrisināts.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
