Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Tagad tiem "sasodītajiem politiķiem" ir lieliska, pat unikāla iespēja ne tikai gudri *irst, bet arī izDARĪT daudzas vērtīgas, ļoti (pat - fundamentāli) nozīmīgas lietas! Jo - ir nodibināta un darbu jau mēnesi ir uzsākusi Parlamentārā izmeklēšanas komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (Komisija).

Nellija Ločmele savā žurnāla "Ir" jaunākā numura redaktores slejā pareizi norāda: "Judins ir viens no retajiem cilvēkiem, kam ārpus noslēgta tiesībsargu loka ir piekļuve oligarhu lietas 117 sējumiem, un viņš ir gatavs dalīties ar saviem secinājumiem, tos lasot.” Es no savas puses piebildīšu vēl šādi: dr. iur. Andrejs Judins - viens no retajiem juristiem Saeimas deputātu vidū un vienīgais jurists Komisijā būdams - ir attiecīgi arī VIENĪGAIS tajā Komisijā, kurš objektīvi (profesionāli) ir spējīgs tā īsti, līdz galam, "līdz kaulam" saprast un novērtēt - tieši KAS tajos sējumos rakstīts!

Par Judina kunga akadēmisko un praktisko kvalifikāciju man nav ne mazāko šaubu. Ja sākotnēji man "sāpēja sirds" par to (bet laikam jau - visu politiķu savstarpējā, nežēlīgā konkurencē - dabisko, neizbēgamo) atsevišķu Komisijas locekļu savstarpējo kasīšanos un vienam pie otra piekasīšanos, kura man (un esmu pārliecināts - ne tikai man) radīja iespaidu, ka Komisija patiesībā ir tikai un vienīgi tāds kā "PR instruments", ar kura palīdzību politiķi vēlas "krāt plus-punktiņus un bonusus" nākamajām Saeimas vēlēšanām, tad tagad Judins vismaz attiecībā uz sevi tās manas šaubas ir kliedējis (Inguna Sudraba tās - attiecībā uz sevi - manī kliedēja jau drusku agrāk).

Un tas - pateicoties ne tikai viņa pamatīgajai, profesionālajai (kā Seja Artphoto, tur klātesot, pēc tās sēdes pareizi norādīja - vairākas tiesību zinātnes nozares aptverošajai) prezentācijai [1]. Atzīšos godīgi - man pirmajās divās sēdes drusku, drusku radās šaubas arī par viņu. Jā, tā bija. Bet viņa gadījumā man šaubas radās nevis par diviem jēdzieniem - proti, "Judins - politiķis" un"Judins - jurists" kopā vai atsevišķi (cienu viņu "gan - gan"), bet gan par saprātīgu līdzsvaru starp šo abu jēdzienu formām (publiskām izpausmēm).

Es, protams, ļoti labi saprotu - pats no savas pieredzes, pats "uz savas ādas" - to, ka cilvēka rakstura īpašību kopums (arī manējais - esmu "patiešām smags gadījums", ne tikai burtiskā nozīmē) var radīt visnotaļ lielu neizpratni, šaubas, neticību attiecībā uz tā paša cilvēka (šajā gadījumā - jurista) profesionālā varēšanu, spējām, kompetenti. Lai arī cik lieli un kādi mēs, juristi, esam kā profesionāļi, mēs esam ne tikai juristi, bet arī (tikai) cilvēki! Tādi, kādus nu mūs Jāve ir devis un par kādiem mēs paši turpinām (cits vairāk, cits mazāk, kāds cits, protams, nemaz) tālāk attīstīt un pilnveidot.

Nule atkal "aizklīdis tālumā" (uztaisījis - pašam nemanot -
kārtējo "lirisko atkāpi"), tagad turpināšu. Un proti.

Es - vismaz man pašam tā liekas - tagad esmu "pareizi sapratis" Judina kungu. Un viņš - es vismaz tā ļoti ceru - ir "pareizi sapratis" mani. Līdz ar to "nekā nav" - es tiešām ceru - "starp mums" abiem (nedz kā "juristiem", nedz kā "cilvēkiem") vairs tāda, kas varētu kaut drusku, drusku traucēt iet katram savu ceļu un - pats galvenais - iet Komisijai atvēlēto ceļa gabaliņu arī kopā tālāk.

Eju tad nu tālāk te iesākto "savu ceļu"... Un, tālāk ejot, ķeršos "pie ragiem" nākamajam "vērsim"...

Un to darīšu šādi. Ja Tu, Nellija Ločmele, ar tajā pašā Tavā (redaktores) slejā ietverto frāzi "viņš [domāts Andrejs Judins] (...), runājot oligarhu žargonā, nebija "lielākais kretīns"" vēlies (pa)teikt, ka Inguna Sudraba ir "liela kretīne" attiecībā pret viņas (arī manu) valsti un viņas (arī manu) tautu, un tādējādi viņu, Ingunu Sudrabu, noniecini un rupji "ap*IRs" [1], es, Aldis Alliks, kā (vismaz bioloģiski) vīrietis esmu gatavs gan juridiski, gan fiziski būt džentlmenis attiecībā uz Ingunu Sudrabu kā sievieti un viņu aizstāvēt, bet, to darot, nebūt itin nekāds džentlmenis pret Tevi... Kā vīrietis (vismaz bioloģiski), kā jurists un kā savas valsts un tautas patriots es to saku (un ne tikai Tev)! Kā redzams, "visu" es te līdz galam nepasaku - lai nelaupītu iespēju manis pateikto un nepateikto katram tulkot brīvi, pēc savas (sa)prašanas un (sa)mait(ātīb)as pakāpes...

Pārējo Komisijas locekļu goda un cieņas tiešus vai netiešus "apdraudējumus" es tajā redaktores slejā - paldies Jāvem un par laimi viņiem, Nellijai Ločmelei un man pašam! - es nesaskatīju. "Cepuri nost" (vismaz pagaidām) un - paldies vismaz par to, Nellija!

Kā jau esmu publiski izteicies, ne par vienu Komisijas locekli man pašam (vismaz pagaidām) nav nedz "uguņu", nedz "dūmu", kas ļautu/liktu man atklāti (man samērā raksturīgi) viņiem pašiem un/vai par viņiem, viņiem "aiz muguras", jebko nelabu, neglaimojošu teikt.

Tad nu aicinu arī jūs, pārējos - itin visus, visus iesaistītos un piesaistītos un sasaistītos: lūdzu, palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā"!

Es (vismaz pagaidām) palikšu savā vietā. Mans darbs ir palīdzēt Komisijai sasniegt tās izveidošanas pamatā ieliktos mērķus, attaisnot tās (pie)dzimšanu un pastāvēšanu - cik nu ilgi ne tikai Jāve, bet arī "šīs zemes tārpi" lems un (pie)ļaus. Man nav nedz tiesību, nedz iespēju (nedz arī pat vēlēšanās) Komisijas darbā "iejaukties".

Komisiju veidojošie 6 mūsu tautas kalpi jau strādā. Strādā arvien jaudīgāk. (Sa)protams, ka strādā tā, kā nu katrs atsevišķi un visi kopā (sa)prot. Strādā - jau (pa)manāmi, vismaz man - arvien vairāk un vairāk pieaugošā plašuma, dziļuma, blīvuma, intensitātes un citu "fizikālo rādījumu" amplitūdā. Un - jā, tieši tā - arvien vairāk pieaugot arī viņu pašu - visu kopīgai un katra atsevišķai - (sa)prašanai.

Attiecīgi - arvien vairāk pieaug manis (Komisijā - tikai un vienīgi "tehniskā cilvēka" jebšu, tiešā un pārnestā nozīmē, "cilvēka no malas") cieņa un atzinība Komisijai kopā un katram tās loceklim atsevišķi. Proti, pieaug no manas puses jums, Andrejs Judins un Inguna Sudraba, un jums, visiem pārējiem (ieskaitot Mārtiņš Šics), virtuāli, telepātiski un jelkā citādi (jau tagad) teiktā PALDIES tvērums! :) 

[1] aplūkojama šeit - https://www.slideshare.net/…/valsts-nozaganas-pazmes-krimin…

[2] tādā gadījumā man kārtējo reizi būtu jā(pa)domā, ka lielākā daļa žurnāla "ir" redakcijā strādājošo (un viens otrs tur nekad nestrādājušie, piemēram, Baiba Strautmane) esat kaut kur "kopā mācījušies" un apmācīti tā, ka jūs spējat - jūsu pašu skatījumā varbūt dikti "izsmalcināti" un "filigrāni", taču, manuprāt, reizumis arīdzan (pa)rupji "ap*irst" tos, kuri "nav jūsu žurnāla abonenti" un kurus "jūs nekad, nekādā gadījumā un ne pie kādiem apstākļiem pie sevis darbā neņemtu"... Vai arī, pavisam vienkārši - gluži tāpat kā es, jūs kā cilvēki esat "īpaši smagi gadījumi"... Es to tiešām spēju saprast, nebūdams, itin nemaz nebūdams "(pa)viegls" pats... :)

Pārpublicēts no https://www.facebook.com/Aldis.Alliks

Novērtē šo rakstu: