Iesaki rakstu: 
Aizgājušā gada nogale nāca ar tehnoloģisku sensāciju, kas pārsteidza daudzus Latvijā, proti, runa ir par plaši brīvpieejā lietojamo mākslīgā intelekta programmu openai.com. Droši vien programmētāju, IT speciālistu vidē tā nav ne sensācija, ne jaunums, taču domāju, ka pirmo reizi plašāka ļaužu kopa sāka tā reāli aptvert, kādu revolucionāru apvērsumu var radīt mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā.
Esam pieraduši pie tehnoloģiskiem sasniegumiem medicīnā, enerģētikā un citās nozarēs, jo īpaši pēdējos gados, taču vairākums cilvēku allaž ir bijuši pārliecināti, ka ne dažādajās mākslas nozarēs, ne literatūrā, ne citās intelektuālās nodarbēs cilvēku nevar aizstāt pat vismodernākās tehnoloģijas, jo tās ir tikai cilvēkam unikāli piemītošas spējas un prasmes.
Taču šobrīd ikvienam pieejamais mākslīgā intelekta rīks revolucionāri maina šo priekšstatu, jo tas spēj kvalitatīvi, augstā līmenī dažu sekunžu laikā radīt gan attēlus, gan tekstus par sarežģītām un eksistenciālām tēmām, turklāt arī mākslinieciskās izpausmes tam nav neiespējamas.
Kolēģe intereses pēc tam deva uzdevumu uzrakstīt dzejoli par noteiktu tēmu un dažu sekunžu laikā saņēma dzejoli ar atskaņām. Lai dabūtu citu dzejoļa versiju, atliek tikai nospiest pogu refresh, un dažu sekunžu laikā tiek piedāvāts cits teksta variants, tāpat ar atskaņām dzejoļa formā. Pārsteidzoši!
Gājām tālāk, lūdzot mākslīgajam intelektam uzrakstīt komentāra sleju avīzei – sociāli ekonomisko un politisko prognozi 2023. gadam. Tas tika izdarīts. Nevarētu teikt, ka teksts būtu literāri izvērsts, taču pamata tēzes tika atspoguļotas. Arī uzdevums uzrakstīt sprediķi par Jāņa evaņģēlija 3. nodaļu tika izpildīts gandrīz momentā. Tas nebija izvērsts, taču būtība par Dieva dēla nākšanu pasaulē kā cilvēku pestītājam un Viņa iemiesošanos bija uzrakstīta ļoti tuvu tekstam.
Jāpiebilst, ka es mēģināju izmantot mākslīgo intelektu tekstu radīšanai latviešu valodā. Arī citi kolēģi atzina, ka sākumā ir mēģinājuši to darīt angļu valodā, bet tad, uzdodot tam jautājumu, vai tiktu saprasti uzdevumi arī latviešu valodā, saņēma atbildi, ka ar to iespējams komunicēt visās valodās, jo tas pats tulko pieejamo informāciju vajadzīgajā valodā.
Citu cilvēku pieredze, ar kuru viņi ir dalījušies sociālajos tīklos par šīs programmas izmantošanu, liecina, ka ir doti sarežģīti uzdevumi, piemēram, uzrakstīt filozofisku traktātu par noteiktu tēmu, un dažu sekunžu laikā tapis teksts pārsteidzoši kvalitatīvā līmenī. Tāpat tikuši doti uzdevumi uzrakstīt mārketinga stratēģiju, radīt juridisku dokumentu, rast inženiertehnisku risinājumu un veikt citus līdzīgus darbus digitālajā vidē, kas arī sekmīgi tikuši izpildīti.
Protams, ir iespējams, ka sākumā plaša mākslīgā intelekta pielietojamība var saskarties ar kādām tehniskām kļūmēm, kuru novēršanai būs nepieciešams laiks un resursi, taču domāju, ka nekļūdīšos, teikdama, ka šī tehnoloģija noteikti radīs pagaidām līdz galam neaptveramas sekas cilvēces pastāvēšanas vēsturē.
Jebkura šobrīd izteiktā prognoze līdzināsies fantāzijai – gan par pārmaiņām darba tirgū, par izzūdošajām profesijām, kuru vietā darbu veiks mākslīgais intelekts, gan par cilvēku savstarpējām attiecībām un komunikāciju, gan par uzticamību publiski radītajiem tekstiem un attēliem, gan par izmaiņām izglītībā, veselības un citās jomās –, tomēr šī fantāzija šobrīd ir ļoti pietuvojusies realitātei, vismaz teorētiski noteikti kļuvusi skaidri aptverama.
Tāpat ļoti reāla šobrīd jau šķiet doma par to, ka šāds superjaudīgs mākslīgais intelekts varētu tik savienots ar cilvēka bioloģisko, un tad daudzkārt uz ekrāniem redzētie kiborgi vai citi “necilvēki” vairs nešķiet nedz izdomāti, nedz īsti neiespējami. Kādas pārmaiņas mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā nesīs tieši 2023. gadā, to redzēsim, taču tā būs lieta, ar kuru šogad saskarsimies un ar kuras ietekmi, kas pieaugs ģeometriskā progresijā, mums būs jārēķinās.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.