Iesaki rakstu: 
Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati par Latvijas uzņēmumu pērn pirktajām luksus automašīnām uzskatāmi rāda – līdz „trekno gadu” pārmērībām, kad gada laikā tika no jauna reģistrētas 430 BMW X5 automašīnas, kas bija ne vecākas par diviem gadiem, vēl tālu, taču apetīte sāk atgriezties – un iespējas sāk atļaut aizvien vairāk. Kā rāda jaunākajā biznesa žurnāla Kapitāls numurā publicētie dati, pērn Latvijas uzņēmumu iegādāto BMW X5 skaits gandrīz dubultojies – no 33 līdz 57, strauji pieaudzis arīPorsche automašīnu iegādes kopapjoms, bet par uzņēmumu pērn Latvijā visvairāk pirktāko luksus auto modeli kļuvis BMW X6 (68 automašīnas – par 13 vairāk nekā pērn).
2008. gada sākumā apkopotie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Lursoft dati rādīja, ka no 2007. gadā līdz decembra otrajai pusei Latvijā pirmoreiz bija reģistrētas 1703 jaunas vai mazlietotas – 2005.–2007. gada izlaiduma luksus automašīnas, no kurām 1209 bija reģistrētas uz juridisko personu vārda. Tika lēsts, ka šo auto iegādei iztērēti vismaz 85 miljoni eiro, - tas tad arī varēja tikt uzskatīts par „trekno gadu” kulminācijas punktu.
Gadu vēlāk šie apjomi jau bija katastrofāli samazinājušies: 2008. gada laikā Latvijā pirmoreiz bija reģistrētas tikai 478 jaunas vai mazlietotas – 2006.-2008 luksus automašīnas, kas bija 28% no pagājušā gada apjoma, bet kopējā naudas izteiksmē varētu būt ap 30 miljoniem eiro.
Kā šie dati izskatījās, raugoties uz populārākajiem luksus auto modeļiem? Pēdējā „treknajā gadā” iecienītāko luksus automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju ieņēma BMW X5 ar kopumā 434 pirmoreiz reģistrētām 2005.–2007. gada izlaiduma automašīnām, - šis skaits bija tikai nedaudz mazāks par kopējo gadu vēlāk iegādāto luksusauto skaitu.
Sekoja Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto, bet tālākajās pozīcijās – Land Rover Range Rover Sport (79), Lexus LS460 (76), Mercedes Benz S350 (70), Land Rover Range Rover (55), Mercedes Benz S320 (48) un BMW 730 (47 automašīnas).
Gadu vēlāk būtisks samazinājums bija vērojams visā pirmajā desmitniekā. Pārdoto BMW X5 skaits 2008. gadā bija samazinājies gandrīz četrkārt – līdz 112 automašīnām, Audi Q7 un Porsche Cayenne skaits – gandrīz pieckārt, līdz attiecīgi 30 un 27 automašīnām, Mercedes Benz S500 skaits – vairāk nekā pieckārt, līdz 16 automašīnām, bet Land Rover Range Rover Sport skaits – pat vairāk nekā seškārt, no 79 līdz 13 automašīnām.
Līdzīgi bija veicies arī pārējiem 2007. gadā pieprasītāko luksus automašīnu pirmā desmitnieka pārstāvjiem: 2008. gadā tirgotājiem izdevies pārdot 15 Mercedes Benz S350 (pirms gada piecreiz vairāk – 70), 7 Land Rover Range Rover (pirms gada gandrīz astoņreiz vairāk – 55), kā arī pa 10 Mercedes Benz S320 un BMW 730 (pirms gada gandrīz piecreiz vairāk – attiecīgi 48 un 47 automašīnas). Savukārt viskatastrofālākais, vairāk nekā divpadsmitkārtīgs bijis pārdoto Lexus LS460 skaita samazinājums – no 76 līdz 6 automašīnām.
Līdzīgs iespaidīgs pārdoto automašīnu skaita samazinājums bija skāris arī gandrīz visus pārējos populārākos luksusauto modeļus. Izņēmumu bija ārkārtīgi maz: faktiski vienīgais ievērojamais bija jaunā BMW X6 modeļa parādīšanās, - to gada laikā izvēlējušies 56 Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi, un tāpat vairāk kārotāju bija izrādījies arī dažādiem Ferrari modeļiem (2007. gadā pārdoti 3, 2008. gadā – veseli 5), Audi R8 (attiecīgi 3 un 10), Bentley Continental GT Speed (1 un 5), Maserati Granturismo (0 un 5), Lexus LX570 (0 un 3), Porsche Cayman (2 un 3), kā arī virknei Mercedes luksus modeļu.
Trīs gadus vēlāk, 2011. gadā droši varēja teikt, ka, salīdzinot ar pēdējo „trekno” – 2007. gadu, situācija joprojām bija ļoti pieticīga: nebija neviena paša iegādāta Lamborghini, Rolls-Royce, Pagani vai Maybach, pat neviena nopirkta un valstī palikuša jauna Maserati. Tiesa, Latvijas uzņēmumu (vai to īpašnieku) autoparkā bija parādījies pa vienam jaunam vai gandrīz jaunam Aston Martin DBS Volante, Bentley Mulsanne, Ferrari 599, Jaguar XKR, BMW 760 un pat Morgan Aero Supersport – šī rinda ne tuvu nebija tik iespaidīga kā četrus gadus iepriekš.
Tomēr CSDD 2011. gadā jau bija reģistrēti jau 22 uzņēmumu iegādāti un Latvijā pirmoreiz reģistrēti 2009.-2011. gada izlaiduma Audi Q7, 28 jauni Land Rover Range Rover un Land Rover Range Rover Sport, 32 BMW 700. sērijas auto, 33 jauni vai gandrīz jauni BMW X5, 39 dažādi Porsche modeļi un veseli 55 BMW X6.
Kas tad ir mainījies pērn – piecus gadus pēc pēdējā „treknā gada”, apkopojot datus par Latvijā juridisko personu pirmoreiz reģistrētajām 2010.-2012. gada izlaiduma automašīnām? Kā rāda Kapitāla publicētie CSDD dati, līdz 2007. gada azartiskās iepirkšanās līmenim vēl tālu, taču daudz ko izsaka fakts, ka par uzņēmumu pērn Latvijā visvairāk pirktāko luksus auto modeli kļuvis BMW X6 (68 automašīnas – par 13 vairāk nekā pērn). Iegādāto BMW X5 skaits gandrīz dubultojies – no 33 līdz 57, strauji pieaudzis arī Porsche automašīnu iegādes kopapjoms.
Visbeidzot, neraugoties uz Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātēm, apkarojot uzņēmēju praksi iegādāties luksus automašīnas uz kompāniju vārda, lai izvairītos no nepieciešamības maksāt par dārgajiem pirkumiem pievienotās vērtības nodokli, „uzņēmumu vajadzībām” joprojām iegādātas arī īpaši dārgas luksus automašīnas, - līdzās 13 Bentley Continental GT ir arī divi Continental GTC un veseli četri Mulsanne limuzīni, seši Porsche Cayenne Turbo, divi īpaši dārgie BMW 760, pieci BMW X6 M un arī divi Ferrari - 458 un California.
Kā rāda Kapitāla publicētie dati, desmit Latvijas uzņēmumu pērn visiecienītākie luksus auto modeļi bijuši:
1. BMW X6 – 68
2. BMW X5 – 57
3. PORSCHE CAYENNE DIESEL - 46
4. LAND ROVER RANGE ROVER EVOQUE - 45
5. MERCEDES BENZ CLS 350 – 20
6. LAND ROVER RANGE ROVER - 18
7. AUDI Q7 - 16
8. MERCEDES BENZ S350 - 14
9.-10. BENTLEY CONTINENTAL GT - 13
9.-10. LAND ROVER RANGE ROVER SPORT - 13
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
