Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Kariņš uzsvēra, ka 2020.gadā netiks celti nodokļi. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks pacelts diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro. Kopumā ministrijām prioritāriem pasākumiem būs pieejami aptuveni 190 miljoni eiro.

Komentējot budžeta pieņemšanu valdībā, Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka budžeta skatīšana valdībā bija smaga cīņa. Bordāns lepojoties, ka viņa vadītajai partijai ir izdevies panākt vairākas lietas, piemēram, papildu naudu skolotājiem un zinātniekiem, kā arī vienošanos par minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada 1.janvāra.

Neviens nešaubās, ka šoreiz Bordāns teica taisnību. Visi atceras daudzos partijas pārstāvju ultimātus gan par Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, gan par jauna cietuma celšanu Liepājā, kā arī citus šīs partijas pārstāvju izvirzītos ultimātus, draudot ar valdības gāšanu gadījumā, ja tie netiks pildīti.

Pēc tā sauktā būvnieku karteļa skandāla sākuma Bordāns piekrita atlikt uz gadu jautājumu par līguma slēgšanu ar būvniekiem par cietuma celtniecību. Viņš uzsvēra, ka tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību un tajā varēs piedalīties arī ārvalstu būvnieki.

Var tikai apbrīnot citu valdošās koalīcijas partiju pacietību un spēju nesteigties ar skaļiem paziņojumiem par Jaunās konservatīvās partijas daudzajiem ultimātiem un prasībām, kas vērotājiem no malas bieži izskatījās pēc niķošanās un savu kaprīžu bīdīšanas.

Kā jau ierasts, pēc vienošanās panākšanas ar budžetu pilnībā nav apmierināta neviena partija. Piemēram, “Attīstībai/Par” pārstāve – veselības ministre Ilze Viņķele nav apmierināta, ka medicīna saņems mazāk naudas, nekā tika solīts agrāk. Pilnībā nav apmierināts arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš gribēja būtiski palielināt algas policistiem un ugunsdzēsējiem. Protams, visi gribētu palielināt pensijas pensionāriem un pabalstus invalīdiem, kā arī celt algas pārējiem iedzīvotājiem.

Spriešana par nākamā gada budžetu rāda, ka neviena no valdību veidojošajām partijām šobrīd nevēlas gāzt valdību. Kaut arī vairāki Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri regulāri draud ar dažādiem ultimātiem un vicina “dzeltenās kartītes” Kariņam, varētu arī izmantot iespēju bļaustīties opozīcijā par slikto valdību, tomēr šajā partijā daudzi saprot, ka tādā veidā radīs vilšanos daudziem saviem vēlētājiem.

Dzirdēts viedoklis, ka latviešu vēlētājiem patīk uzvarētāji un viņi nicina tā sauktos lūzerus, kuri nespēj izmantot savas iespējas valdībā. Spilgts piemērs tam bija savā laikā Einara Repšes pieņemtais lēmums par “Jaunā laika” aiziešanu no Aigara Kalvīša vadītās valdības un turpmāku strādāšanu opozīcijā. Kaut arī toreiz Repše lepni paziņoja, ka par izveidojušos situāciju vainīgs ir Kalvītis, kurš ir neizlēmīgs un nespēj kontrolēt situāciju valstī, pēc tam partijai strauji kritās reitingi, un tā zaudēja savu ietekmi Latvijas politikā.

Pārsteidzoši, ka nav dzirdami skaļi ultimāti un prasības no tā sauktās Kaimiņa partijas. Iespējams, tam iemesls ir zemie partijas reitingi pēc tās sašķelšanās, kad no Saeimas frakcijas izstājās vairāki deputāti – zināmākie ir Aldis Gobzems un Didzis Šmits. Zīmīgi, ka viņi pirms vēlēšanām bija gatavi veidot valdību kopā ar “Saskaņu” un uzlabot attiecības ar Krieviju, sakot, ka tas esot vajadzīgs Latvijas uzņēmējiem. Būtu kādreiz interesanti dzirdēt, kurus tieši uzņēmējus vēlas atbalstīt Gobzems un Šmits. Būtu jauki, ja viņi nosauktu konkrētus uzvārdus, lai vēlētāji varētu labāk saprast, kuru uzņēmēju intereses tiek lobētas šādā diezgan agresīvā veidā.

Valdībā esošajiem ministriem no Kaimiņa partijas – Ramonai Petravičai, Ralfam Nemiro un Sandim Ģirģenam ir skaidrs, ka šobrīd, kad partijai ir tik zemi reitingi, būtu bīstami zaudēt vietu valdošajā koalīcijā. Domājams, viņi nebūs tie, kas provocēs valdības krišanu budžeta pieņemšanas laikā. Līdzīgi rīkosies arī Artuss Kaimiņš, kurš vairs neskraida ar kameru Saeimā un necīnās pret žurnālistiem, kā arī vairāki šīs partijas deputāti.

Interesanti, ka šoreiz nav dzirdami ultimāti, ko izteiktu Nacionālās apvienības pārstāvji. Iepriekšējās valdībās tieši Nacionālā apvienība bija zināma kā aktīva dažādu prasību un ultimātu izteicēja. Iespējams, pat Nacionālajai apvienībai ir skaidrs, ka būs grūti pārspēt Jauno konservatīvo partiju un izvirzīt vēl trakākus ultimātus pārējiem koalīcijas partneriem. Ir mazliet neierasti vērot, ka Nacionālā apvienība ir kļuvusi par samērā piekāpīgu un apdomīgu partiju.

Valdības saglabāšanā ir ieinteresēta partija “Attīstībai/Par”, kas vēlas pierādīt, ka ir nopietni ņemama un ietekmīga partija. VARAM ministrs Juris Pūce turpina aktīvi bīdīt reģionālo reformu, paciešot daudzo pašvaldību vadītāju iebildumus un kritiku. No malas šķiet, ka viņš īpaši daudz uzmanības nepievērš šiem pašvaldību vadītājiem, kuri nevēlas zaudēt savas pozīcijas. Aktīvi darbojas arī veselības ministre Ilze Viņķele, mēģinot izkarot vairāk naudas savai nozarei un palielināt algas mediķiem. Tiesa, apmierināts var justies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, jo Latvija pildīs NATO prasību par 2% no IKP aizsardzībai.

Ir skaidrs, ka Kariņam nācās pietiekami pūlēties, lai nomierinātu aktīvos valdošās koalīcijas dalībniekus un vienotos par nākamā gada budžetu. Viņš ir izteicies, ka šī situācija nav vienkārša un ir nogurdinoša visiem. Tomēr jāņem vērā, ka vēl jau neviens nevar justies līdz galam mierīgs, jo ir paredzēta budžeta apstiprināšana Saeimā.

Varam nešaubīties, ka arī Saeimas deputāti nelaidīs garām iespēju gari un plaši izrunāties par dažādiem tematiem. Kā parasti, aktīvi būs arī opozīcijas deputāti, kuri izmantos iespēju teikt skaļas runas un stāstīt, cik labi būtu, ja valdību veidotu, piemēram, “Saskaņa” un ZZS, kā arī opozīcijā esošie Aldis Gobzems un Didzis Šmits.

“Jaunā Vienotība” ir premjera partija, tāpēc tai ir gaidāms diezgan grūts laiks, mēģinot samierināt dažādos partnerus valdošajā koalīcijā un panākt budžeta apstiprināšanu Saeimā. Skatīsimies, kā “Jaunās Vienotības” pārstāvji spēs pildīt šo uzdevumu un cik sekmīgi aizstāvēs budžetu parlamentā. Nav šaubu, ka politikas vērotājiem tuvākajos mēnešos ir gaidāms pietiekami interesants laiks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...