Iesaki rakstu: 
Nesen kāda persona mēģināja demonstrēt savas matemātiskās spējas. Lūk, viņa ir saskaitījusi, ka novada ienaidnieki dažādām iestādēm Latvijā un Eiropā ir iesnieguši vairāk nekā 50 sūdzību.
Šīs ienaidnieku “provokācijas” prasīja no viņas pilnīgu spēku izsīkumu un milzīgu emocionālu spriedzi. Nolieksim galvas un atzīsim, ka parakstīt 200 atbildes vēstules kompetentajām iestādēm nav joka lieta.
Aizvērsim acis un uz mirkli iedomāsimies, kāda leiputrija nolaistos pār līvāniešiem, ja šī kundze vai madāma, lai katrs izvēlas vārdu, kas labāk piestāv, veltītu visus savus spēkus tik karsti “mīlētajam” novadam.
Mazākais, ko varētu iedomāties, ir garantēta vieta pie domes siles savam civilvīram. Kad šis jautājums būtu sakārtots, tad jau varētu domāt par angāru katrā pagastā, SPA centru dieva pamestā nostūrī un tuneli zem Daugavas. Labi. Atzīšos – par tuneli es mazliet pārspīlēju.
Kundzei patīk operēt ar skaitļiem un gausties par novadam nodarīto reputācijas skādi, ko nodarījuši neskaitāmie sūdzībnieki. Atgādināšu, ka sūdzība pēc definīcijas ir iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību, kurš ir adresēts oficiālai personai vai iestādei. Starp citu, arī viens no demokrātijas elementiem. It īpaši tad, ja iedzīvotājs ir vīlies Kraukles kundzes iedibinātajā kārtībā un vairāk neredz citu ceļu vai veidu, kā cīnīties par savu taisnību. Pilsonis grib būt likumpaklausīgs un, redzot iespējamo pārkāpumu, ar skubu raksta trauksmes cēlāja ziņojumu.
Kādā savā publikācijā es nodēvēju viņas priekšnieku Andri Vaivodu par cilvēku – angāru. Konkrētās kundzes gadījumā parādās jau gluži klīniska aina. Mūsu madāma ir izkāpusi ārā no skapja un sevi ir identificējusi ar Līvāniem. Nebrīnīšos, ka pēc kāda laika uzticamais Juris soctīklus pārplūdinās ar spārnotu saukli ”Līvāni pastāvēs, kamēr vien būs Vaivods un Kraukle. Nav Kraukles, nav Līvānu”.
Pasekojot šīs kundzes publiskai darbībai, ir grūti iedomāties citu personu, kura būtu tā apmāta ar savu personību, tās nozīmīgumu un nicīgumu pret zemāk stāvošajiem. Vismaz tuvākajā apkārtnē.
Diemžēl publiski nav pieejama informācija par iesniegto sūdzību skaitu. Tāpēc par Kraukles kundzes rotaļām ar sūdzību skaitu man nav, ko piebilst. Lai tas paliek uz viņas sirdzsapziņas.
Toties ir publiski pieejami KNAB reģistri ar par dažādiem nodarījumiem sodītajām personām. Nu, lūk, te paveras jau konkrēta aina. Izrādās, ka vairākas reizes ir sodīts pašas madāmas kopdzīves biedrs jeb partneris, reiz amatu apvienošanas kārtībā arī domes administrācijas vadītājs Juris Sniķers.
Izskatās, ka Jurim ir patoloģiska vājība savtīgiem mērķiem izmantot dienesta mašīnu. Neminēšu, kur tad viņš traucās ar šo auto. Iespējams, ka joņoja uz tuvāko Devonu, bet varbūt vizināja savu gultasbiedreni saulrietu lūkoties. Tāpat vairākkārt tika sodīta arī pati mūsu varone. Par maz piemēru? Labi, turpināsim tālāk. Domes deputāts Gatis Pastars vairākkārt sodīts par ienākumu nedeklarēšanu. Vēl nepietiek? Līvānu pašvaldības SIA valdes loceklis sodīts par pārkāpumu. Var arī turpināt tālāk!
Nobeigumā - neliela atkāpe par Andri Vaivodu un viņa slaveno angāru. Piekrītu, ka publiskajā telpā EPPO izskatās dikti noslēpumaina organizācija. Atšķirībā no KNAB, kur dažādas informācijas noplūdes sev izdevīgā laikā un sev pietuvinātiem žurnālistiem ir tik pat ierasta lieta kā paradums stiprā vējā čurāt pa vējam, EPPO klusē kā Štirlics pratināšanā pie Bormana. Klusē un dara savu darbu, jo ir, iespējams, Latvijas apstākļiem neangažēta organizācija, kurai ir jāatskaitās tikai augstajai Eiropas priekšniecībai. Toties Centrālā finanšu līgumu aģentūra jeb CFLA, ministrija, pašvaldība var pastāvēt pie sētas un gaidīt Briseles kārtējo rīkojumu par naudas līdzekļu iesaldēšanu.
Izteikšu savu versiju, ka Kraukles kundze un priekšsēdis Vaivods skaidri apzinās, kas tam Līvānu angāram bija vēderā. Tāpat viņi arī nojauš, ka cilpa savelkas arvien stiprāk. Sekojot līdzi notikumiem Jēkabpilī, Valmierā un Valkā, nezin kāpēc rodas pārliecība, ka pulkstenis tikšķ un drīz nokūkos dzeguze. Kāpēc? Nav vairāk tās uzspēlētās bravūras un pašpārliecinātības no ieinteresēto personu puses.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka objektivitāte stāv pāri visam. Diemžēl jāatzīst, ka vienā aspektā Kraukles kundzei ir taisnība. Sakritība patiešām pastāv, bet tomēr iesaku viņai iepazīties ar Korado Katani publikācijām. Ja nav ticības viņa rakstītajam vārdam, tad ikvienam interesantam ir pieejama tāda BIS jeb būvniecības informācijas sistēma. Neslinkojiet un ielūkojieties tajā. Sistēma smagnēja un sarežģīta lietošanā, bet, ja ir vēlēšanās, var visu nepieciešamo informāciju sameklēt. Neticat BIS, tad var mēģināt sameklēt taisnību EIS jeb Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Jēkabpils dambja lietā sakarā ar izdarītajām kratīšanām plaši izskanēja ne tikai amatpersonu vārdi bet arī kāda celtnieka – Jēkabpils PMK nosaukums. Kā mēs varam pārliecināties gan BISā, gan EISā, tad Līvānu angāra lietā galvenais darbu veicējs arī ir tieši Jēkabpils PMK. Starp citu, Rožupes kafejnīcā pie alus kausa nopietni vīri runā, ka mēra Vaivoda pagalmā iespaidīgo angāru arī ir cēlis tas pats celtnieks. Dīvaini, vai ne? Šo visu uzrakstīju no labas gribas un par velti. Negribu nevienu reklamēt vai kādā citā veidā nonievāt.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
