Iesaki rakstu: 
Nesen kāda persona mēģināja demonstrēt savas matemātiskās spējas. Lūk, viņa ir saskaitījusi, ka novada ienaidnieki dažādām iestādēm Latvijā un Eiropā ir iesnieguši vairāk nekā 50 sūdzību.
Šīs ienaidnieku “provokācijas” prasīja no viņas pilnīgu spēku izsīkumu un milzīgu emocionālu spriedzi. Nolieksim galvas un atzīsim, ka parakstīt 200 atbildes vēstules kompetentajām iestādēm nav joka lieta.
Aizvērsim acis un uz mirkli iedomāsimies, kāda leiputrija nolaistos pār līvāniešiem, ja šī kundze vai madāma, lai katrs izvēlas vārdu, kas labāk piestāv, veltītu visus savus spēkus tik karsti “mīlētajam” novadam.
Mazākais, ko varētu iedomāties, ir garantēta vieta pie domes siles savam civilvīram. Kad šis jautājums būtu sakārtots, tad jau varētu domāt par angāru katrā pagastā, SPA centru dieva pamestā nostūrī un tuneli zem Daugavas. Labi. Atzīšos – par tuneli es mazliet pārspīlēju.
Kundzei patīk operēt ar skaitļiem un gausties par novadam nodarīto reputācijas skādi, ko nodarījuši neskaitāmie sūdzībnieki. Atgādināšu, ka sūdzība pēc definīcijas ir iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību, kurš ir adresēts oficiālai personai vai iestādei. Starp citu, arī viens no demokrātijas elementiem. It īpaši tad, ja iedzīvotājs ir vīlies Kraukles kundzes iedibinātajā kārtībā un vairāk neredz citu ceļu vai veidu, kā cīnīties par savu taisnību. Pilsonis grib būt likumpaklausīgs un, redzot iespējamo pārkāpumu, ar skubu raksta trauksmes cēlāja ziņojumu.
Kādā savā publikācijā es nodēvēju viņas priekšnieku Andri Vaivodu par cilvēku – angāru. Konkrētās kundzes gadījumā parādās jau gluži klīniska aina. Mūsu madāma ir izkāpusi ārā no skapja un sevi ir identificējusi ar Līvāniem. Nebrīnīšos, ka pēc kāda laika uzticamais Juris soctīklus pārplūdinās ar spārnotu saukli ”Līvāni pastāvēs, kamēr vien būs Vaivods un Kraukle. Nav Kraukles, nav Līvānu”.
Pasekojot šīs kundzes publiskai darbībai, ir grūti iedomāties citu personu, kura būtu tā apmāta ar savu personību, tās nozīmīgumu un nicīgumu pret zemāk stāvošajiem. Vismaz tuvākajā apkārtnē.
Diemžēl publiski nav pieejama informācija par iesniegto sūdzību skaitu. Tāpēc par Kraukles kundzes rotaļām ar sūdzību skaitu man nav, ko piebilst. Lai tas paliek uz viņas sirdzsapziņas.
Toties ir publiski pieejami KNAB reģistri ar par dažādiem nodarījumiem sodītajām personām. Nu, lūk, te paveras jau konkrēta aina. Izrādās, ka vairākas reizes ir sodīts pašas madāmas kopdzīves biedrs jeb partneris, reiz amatu apvienošanas kārtībā arī domes administrācijas vadītājs Juris Sniķers.
Izskatās, ka Jurim ir patoloģiska vājība savtīgiem mērķiem izmantot dienesta mašīnu. Neminēšu, kur tad viņš traucās ar šo auto. Iespējams, ka joņoja uz tuvāko Devonu, bet varbūt vizināja savu gultasbiedreni saulrietu lūkoties. Tāpat vairākkārt tika sodīta arī pati mūsu varone. Par maz piemēru? Labi, turpināsim tālāk. Domes deputāts Gatis Pastars vairākkārt sodīts par ienākumu nedeklarēšanu. Vēl nepietiek? Līvānu pašvaldības SIA valdes loceklis sodīts par pārkāpumu. Var arī turpināt tālāk!
Nobeigumā - neliela atkāpe par Andri Vaivodu un viņa slaveno angāru. Piekrītu, ka publiskajā telpā EPPO izskatās dikti noslēpumaina organizācija. Atšķirībā no KNAB, kur dažādas informācijas noplūdes sev izdevīgā laikā un sev pietuvinātiem žurnālistiem ir tik pat ierasta lieta kā paradums stiprā vējā čurāt pa vējam, EPPO klusē kā Štirlics pratināšanā pie Bormana. Klusē un dara savu darbu, jo ir, iespējams, Latvijas apstākļiem neangažēta organizācija, kurai ir jāatskaitās tikai augstajai Eiropas priekšniecībai. Toties Centrālā finanšu līgumu aģentūra jeb CFLA, ministrija, pašvaldība var pastāvēt pie sētas un gaidīt Briseles kārtējo rīkojumu par naudas līdzekļu iesaldēšanu.
Izteikšu savu versiju, ka Kraukles kundze un priekšsēdis Vaivods skaidri apzinās, kas tam Līvānu angāram bija vēderā. Tāpat viņi arī nojauš, ka cilpa savelkas arvien stiprāk. Sekojot līdzi notikumiem Jēkabpilī, Valmierā un Valkā, nezin kāpēc rodas pārliecība, ka pulkstenis tikšķ un drīz nokūkos dzeguze. Kāpēc? Nav vairāk tās uzspēlētās bravūras un pašpārliecinātības no ieinteresēto personu puses.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka objektivitāte stāv pāri visam. Diemžēl jāatzīst, ka vienā aspektā Kraukles kundzei ir taisnība. Sakritība patiešām pastāv, bet tomēr iesaku viņai iepazīties ar Korado Katani publikācijām. Ja nav ticības viņa rakstītajam vārdam, tad ikvienam interesantam ir pieejama tāda BIS jeb būvniecības informācijas sistēma. Neslinkojiet un ielūkojieties tajā. Sistēma smagnēja un sarežģīta lietošanā, bet, ja ir vēlēšanās, var visu nepieciešamo informāciju sameklēt. Neticat BIS, tad var mēģināt sameklēt taisnību EIS jeb Elektronisko iepirkumu sistēmā.
Jēkabpils dambja lietā sakarā ar izdarītajām kratīšanām plaši izskanēja ne tikai amatpersonu vārdi bet arī kāda celtnieka – Jēkabpils PMK nosaukums. Kā mēs varam pārliecināties gan BISā, gan EISā, tad Līvānu angāra lietā galvenais darbu veicējs arī ir tieši Jēkabpils PMK. Starp citu, Rožupes kafejnīcā pie alus kausa nopietni vīri runā, ka mēra Vaivoda pagalmā iespaidīgo angāru arī ir cēlis tas pats celtnieks. Dīvaini, vai ne? Šo visu uzrakstīju no labas gribas un par velti. Negribu nevienu reklamēt vai kādā citā veidā nonievāt.
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
