papildināts - Bijušais Saeimas priekšsēdētājs pieķerts pie stūres dzērumā un atsēž "sutkas"
PIETIEK21.04.2011.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs, tēvzemietis Jānis Straume šonedēļ Tukumā pieķerts, vadot automašīnu alkohola reibumā, un pašlaik jau otro diennakti izcieš administratīvo sodu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Jūrmalā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Oficiāls apstiprinājums tam nav saņemts, bet informēti avoti iekšlietu struktūrās ceturtdienas pievakarē Pietiek apstiprināja, ka šī informācija atbilst patiesībai.
Nav zināms, cik spēcīgā alkohola reibumā pie stūres bija sēdies Straume. Tomēr spriežot pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ka viņam piespriests 10 diennakšu administratīvais sods, reibums varētu būt bijis vismaz no 1 līdz 1,5 promilēm.
2010. gada jūnijā stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas nosaka, ka, konstatējot 1,0 – 1,5 promiles alkohola reibuma, vadītājam var piemērot 5 – 10 diennaktis administratīvā aresta, naudas sodu no 600 līdz 800 latiem un uz 2 gadiem atņemt vadīšanas tiesības. Pārsniedzot 1,5 promiļu alkohola koncentrāciju organismā, vadītājam var piemērot administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu 800 – 1000 latu apmērā un atņemt vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
Straume bija parlamenta priekšsēdētājs 7. Saeimas laikā no 1998. gada 3. novembra līdz 2002. gada 5. novembrim. Straumes politiskā karjera beidzās 2006. gadā līdz ar neievēlēšanu 9. Saeimā. Tiek uzskatīts, ka vēlētāji viņu sodīja par tā dēvēto Jūrmalgeitas skandālu, kur Straume figurēja ar iesauku Baķka.
1962. gadā dzimušais Straume ilgus gadus bija viens no tēvzemiešu līderiem. Viņš politikā iesaistījās jau Atmodas laikā 1988. gadā, sākot ar kustību Helsinki -86. Vēlāk darbojies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK), Pilsoņu Kongresā un apvienībā Tēvzemei un Brīvībai. Straume ticis ievēlēts 5., 6.,7. un 8. Saeimā no Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
Pirms Straumes dzērumā pie stūres pieķerts ne viens vien Saeimas un pašvaldību deputāts, liecina aģentūras LETA arhīvs.
2010. gada 5. jūlijā par braukšanu pie stūres reibumā tika aizturēts Rīgas domes deputāts Jefimijs Klementjevs (SC).
2006. gada 9. maijā pie stūres reibumā tika pieķerts Jūrmalas domes deputāts Māris Mežapuķe (Tautas saskaņas partija), par ko viņam vienu gadu atņēma tiesības vadīt transportlīdzekli un piemēroja 400 latu naudas sodu. Mežapuķi jau iepriekš Ceļu policija četras reizes bija aizturējusi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā - deputāts reibumā spēkratu vadījis 1999., 2001. un 2003. gadā.
2005. gadā par braukšanu dzērumā un avārijas izraisīšanu, ietriecoties policijas auto, tika sodīts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Ivars Ķervis. Viņa izelpā tika konstatēta viena promile alkohola, par ko piespriests 150 latu naudas sods un uz trīs mēnešiem atņemtas autovadītāja tiesības. Ķervim nācās pamest amatu CSDD, tomēr drīz vien viņš kļuva par Liepājas domes deputātu no Jaunā laika Saeimā ievēlētā Ulda Gravas vietā.
2004. gada decembrī Ceļu policija aizturēja par braukšanu dzērumā, piemēroja 300 latu naudas sodu un atņēma autovadītāja tiesības bijušajam Saeimas deputātam Imantam Burvim (Sociāldemokrātu savienība). Viņa organismā bija 0,8 promiles alkohola.
2002. gada aprīlī Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (toreiz LSDSP) izraisīja avāriju, braukdams pie stūres 2,12 promiļu alkohola reibumā. Cilvēki negadījumā necieta.
2001. gada 12. augustā Ceļu policija par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā aizturēja Saeimas deputātu Oļegu Deņisovu (SC). Viņa izelpā konstatētā alkohola koncentrācija bija 1,7 promiles. Viņam uz gadu atņēma autovadīšanas tiesības un uzlika 300 latu sodu.
1999. gada 2. augustā tika atrasta mirusi 18 gadus vecā Sanita G., kuras nāvē vainoja Valmieras rajona Kauguru pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Miglavu. Viņš dzērumā notrieca meiteni un aizbēga no notikuma vietas. Jau 2005. gada martā Miglavu atkal aizturēja Valmierā, vadot automašīnu stiprā, 1,9 promiļu alkohola reibumā.
1999. gada augustā tika aizturēts Rīgas domes deputāts, Dāgs Auzuleja (TB/LNNK), kurš dzērumā sabrauca divus cilvēkus. Domnieks pie dienesta automašīnas stūres atradās alkohola reibumā, un viņa asinīs konstatēja 1,26 promiles alkohola. Auzuleju par braukšanu dzērumā iepriekš aizturēja jau 1996. gada martā, bet jau tā paša gada jūnijā Auzuleju sodīja par automašīnas vadīšanu dzērumā atkārtoti gada laikā. Auzuleja toreiz par pārkāpumu samaksājis administratīvo sodu 100 latu apmērā.
1998. gada vasarā Ceļu policija aizturēja Saeimas deputātu Juri Vidiņu (TB/LNNK) par braukšanu alkohola reibumā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.