Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā šonedēļ nonācis valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDZ) nozīmīgākā meitasuzņēmuma SIA LDZ Cargo vadītājs Guntis Mačs. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, KNAB Maču nedēļas sākumā uz vairākām stundām aizturējis un viņa dzīvesvietā un arī LDz Cargo birojā, viņa kabinetā veicis kratīšanu. Nekādi drošības līdzekļi Mačam nav piemēroti, un visu atlikušo nedēļu viņš atradies savā darba vietā.

Oficiālu apstiprinājumu no KNAB par pie Mača veikto kratīšanu Pietiek piektdien neizdevās iegūt. Savukārt Satiksmes ministrijā piektdien Pietiek norādīja, ka „runas par Mača kratīšanu ir dzirdētas”, tomēr nekāda oficiāla informācija no KNAB ministrijā līdz piektdienas vakaram neesot saņemta.  Pats Mačs sestdien SMS īsziņā Pietiek paziņoja tikai: "Paldies par jautājumu, bet jautājumi un atbildes par KNAB it tikai un vienīgi šūs iestādes kompetencē."

Mačs ilgstoši ticis uzskatīts vienu no tā sauktā „vecā” oligarha, eksministra Aināra Šlesera „zēniem”. Par LDZ Cargo valdes priekšsēdētāju Mačs ar Šlesera un LDZ šefa Uģa Magoņa labvēlību kļuva 2008.gada beigās. Pirms tam Mačs bija Šlesera padomnieks, iepriekš arī Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Taču šo augsto amatu viņam nācās pamest pēc tam, kad medijos nonāca ziņas, ka Mačs alkohola reibumā 2007.gada novembrī Valsts prezidenta vizītes Kazahstānā ietvaros izsēdināts no lidmašīnas.

Informācija par Mača dzīvesvietas un biroja kratīšanas iemesliem ir skopa – pēc vienas no versijām, KNAB LDZ Cargo šefu kratījis aizdomās par kādu LDZ Cargo slēgtu cesijas līgumu. Neoficiāli izskan arī ziņas, ka KNAB kratīšana esot neapmierinātu LDZ Cargo klientu – tranzīta kravu pārvadātāju, iespējams ventspilnieku – pasūtījums, jo LDZ Cargo neesot piekritis dzelzceļa tarifu pārvadājumu atlaižu piešķiršanai.

LDZ Cargo ir LDZ meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar dzelzceļa kravu tranzītu un jau vēsturiski tiek uzskatīts par teju vienīgo pelnošo LDZ struktūru.

Par LDZ Cargo darbību jau ilgstoši sētas šaubas, metot ēnu par līgumiem, kas tiek slēgti ar tranzīta biznesu saistītiem uzņēmumiem par dzelzceļa pārvadājumu tarifiem un pārvadājumiem piešķiramajām atlaidēm. LDZ Cargo ir arī iesaistījies tā sauktajā politiskajā sponsorēšanā, atvēlot ievērojamus līdzekļus ar politiķiem saistītām sporta organizācijām. LDZ Cargo to ļauj veikt fakts, ka atšķirībā no mātesuzņēmuma LDZ tā ir nevis valsts a/s, bet SIA. Tas ir iemesls, kāpēc uz LDZ Cargo neattiecas valsts kapitālsabiedrībām likumā noteiktie sponsorēšanas aizliegumi un prasības par informācijas atklātību.  

Aprīlī LTV raidījums De facto vēstīja, ka LDZ Cargo pēdējā gada laikā ar diviem basketbola klubiem noslēdzis reklāmas pakalpojumu līgumus par gandrīz pusmiljonu latu. Līguma detaļas ir komercinformācija, bet medijs ziņoja, ka LDZ Cargo pērn noslēdzis reklāmas pakalpojumu līgumu ar basketbola klubu Ventspils par 271 098 latiem, savukārt šogad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iespēju reklamēties pirks no basketbola kluba VEF Rīga par 200 000 latu. Ventspils basketbola kluba vadītājs ir apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, savukārt VEF Rīga ilgstoši saistīts ar tā sauktā partijas Vienotība „kasiera”, martā nodibinātās „jauno” oligarhu biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Rīgas Domes deputāta Edgara Jaunupa interešu lobiju.

Tāpat Pietiek jau rakstījis, ka ēnu pār LDZ Cargo metis arī LDz šefa civilsievas Helēnas Bibikas vadītās firmas Pro Logistic Services noslēgts līgums, par kuru pārbaudi arī veic KNAB.

Pietiek pētītais liecinājis, ka pēdējos gados Magoņa makā no Bibikas ieripojuši vairāki simti tūkstošu latu, lai arī Magonis medijos uzsvēris, ka šie līdzekļi neesot saistīti ar ienākumiem no Pro Logistic Service biznesa.

Mača vadītais LDz Cargo 2009.gada 17.augustā bija noslēdzis līgumu ar Pro Logistic Services par 459 cisternu iznomāšanu šai firmai. Tā ir lauvas tiesa no kopumā 632 cisternām, kuras privātfirmām izīrējis LDz Cargo. Nomas maksa par vienu cisternu diennaktī norādīta 9,22 lati, kas ir aptuveni 17 ASV dolāri. Ar tranzītbiznesu saistīti uzņēmēji turpretī kā tirgus cenu vienas dzelzceļa cisternas īrei min divreiz lielāku summu - ap 32 ASV dolāriem (17 latiem) diennaktī. Ziemas periodā šī cena tirgū pat varot sasniegt 45 ASV dolārus (24 lati).

Magonis norādījis, ka 2009.gadā, kad līgums noslēgts, 17 ASV dolāri par cisternu esot bijusi normāla tirgus cena. Turklāt cisternas neesot bijušas labā stāvoklī un nomnieks, slēdzot līgumu, „pircis kaķi maisā”. Dokumentā, ko parakstījis LDZ Cargo šefs Mačs, bija norādīts, ka cisternas ar Magoni saistītajai firmai iznomātas līdz 2011.gada 31.decembrim, tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, līgums ticis pagarināts līdz 2013.gada 31.decembrim. Izīrējot Pro Logistic Services šīs cisternas, valsts uzņēmums tās ļāvis izmantot plašā teritorijā, gandrīz visu postpadomju valstu teritorijās.

Līgums starp LDZ Cargo un Pro Logistic Services noslēgts 2009.gada 17.augustā - pāris nedēļas pēc tam, kad firma no Magoņa civilsievas Bibikas pārgāja ofšorkompānijas Petrofin Investments Limited īpašumā. Magonis, kurš savulaik bija firmas īpašnieks, savus 50% kapitāldaļu pārdevis jau 2008.gada 10.maijā, liecina Lursoft dati. Darījuma summa toreiz izpelnījās ievērību – tā veidoja 1,1 miljonu ASV dolāru (583 000 latu) - Magonis to bija norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2008.gadu. Vēl pirms firmas pārdošanas Magonis no tās dividendēs saņēmis 79 184 eiro (56 000 latu).

Magoņa valsts amatpersonas deklarācija rāda, ka 2010.gadā Bibika viņam atdevusi parādu 50 000 eiro un 70 000 ASV dolāru. Vēl iepriekš, 2009.gadā, Bibika viņam atdevusi 694 000 eiro un 150 000 latu. Savukārt 2008.gadā Magoņa makā no civilsievas ieripojuši 305 000 eiro - arī kā atdots parāds

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...