Iesaki rakstu: 
„Tas tā bija, bet mēs to nelūdzām,” ir kāda aizejošā prezidenta Valda Zatlera komandas cilvēka atbilde uz jautājumu, vai politikas kuluāros plaši apspriestā Maskavas labvēlība Zatlera pārvēlēšanai bijis Rīgas pils apzināti izmantots „slepenais ierocis”.
Zvans no Kremļa administrācijā ietekmīgā baņķiera Pjotra Avena, Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova viesošanās un pastiprināta labvēlības izrādīšana Zatlera pārvēlēšanai, tādu ar Krievijas biznesu saistītu ietekmīgu pašmāju spēlētāju kā Zatlera ārštata padomnieka Vasilija Meļņika lobijs – vai tas viss ir bijis jeb ir tikai politikas kuluāros dzimušas baumas, Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs Pietiek atsakās jebkādi komentēt.
Par to, ka dažādos kontaktos jūtams Maskavas atbalsts Zatlera pārvēlēšanai, Rīgā runāja jau agrā pavasarī, bet tolaik avoti Rīgas pilī to aktīvi noliedza. Arī tagad, jau vairāk nekā nedēļu kopš prezidenta vēlēšanām, atzīstot, ka šādas aktivitātes ir bijušas, kāda Zatleram tuvu stāvoša persona Pietiek uzsvēra: „Tas tā bija, bet mēs to nelūdzām."
Uz Zatlera komandas līdzdalību „Maskavas kārts” izspēlēšanā varētu norādīt prezidenta ārštata padomnieka sadarbībai ar uzņēmējiem, miljonāra Vasilija Meļņika iesaistīšanās kuluāru sarunās. Meļņiks ir personiski pazīstams ar Kremlī ietekmīgo Alfa bank īpašnieku, miljardieri Pjotru Avenu, kuru Latvijā interesē dažādi biznesa projekti un līdz ar to arī Zatlera prezidentūras īstenotais „konstruktīvo attiecību” kurss ar Maskavu. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs Pietiek ar šādiem jautājumiem mudināja vērsties pie paša Meļņika, komentārus nesniedzot. Kad prezidenta vēlēšanu priekšvakarā izplatījās runas par Meļņika aktīvu iesaisti Saskaņas centra balsu meklēšanā, Rīgas pils tās nodēvēja par baumām.
Neoficiāla informācija no avotiem SC liecina, ka Meļņiks pirms prezidenta vēlēšanām ticies ar vienu no SC iekšējām autoritātēm Saeimas deputātu Sergeju Dolgopolovu, aicinot izmantot viņa ietekmi, lai pārliecinātu kolēģus frakcijā, ka jāatbalsta Zatlera pārvēlēšana. Pirmdien paša Meļņika apstiprinājumu vai noliegumu Pietiek iegūt neizdevās – viņš uz zvaniem un īsziņām neatbildēja. Bet Dolgopolovs kategoriski noliedza, ka ar Meļņiku pārspriedis ar prezidenta vēlēšanām saistītus jautājumus. „Es ar Vasiliju Meļņiku neesmu ticies kopš Haima Kogana bērēm [18. maijā], un tur mēs šādas lietas neapspriedām. Vispār pēdējā mēneša laikā neesmu ar Meļņiku pārspriedis nekādas politiskas lietas, kas stāvētu tuvu Zatlera pārvēlēšanai vai Bērziņa ievēlēšanai,” Pietiek teica Dolgopolovs.
Otrdien Meļņiks Pietiek atzvanīja un jebkādas baumas kategoriskā tonī noliedza: "Jūs mani redzējāt staigājam ar koferīti? Tie, kuri kuluāros izplata baumas, redzēja?" Ar Dolgopolovu viņš esot ticies Kogana bērēs un par politiku, protams, šādā situācijā neesot runājis. Jautāts, vai ar SC politiķiem vispār ir pirms prezidenta vēlēšanām apspriedis Zatlera izredzes, mudinot balsot par viņu, Meļņiks skaidru atbildi nesniedza, atjautājot: "Kāpēc ar SC? Varbūt ar citiem politiķiem?" "Es kuluāros nekad neslēpjos, ja runāju, tad runāju atklāti," apgalvo Meļņiks.
Pēdējais politiķis, ar kuru viņš īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām apspriedis gaidāmo balsojumu, bijis nu jau jaunievēlētais valsts galva Andris Bērziņš. Pēc Meļņika domām, nekādas krasas izmaiņas Latvijas attiecībās ar Krieviju pēc prezidenta maiņas nav gaidāmas. Nekādu reakciju no biznesa partneriem Krievijā vai ietekmīgiem Maskavas politiķiem viņš kopš Bērziņa ievēlēšanas neesot jutis. "Es Kremlī neesmu bijis," puspajokam teica Meļņiks.
Jautāts, vai pirms Valsts prezidenta vēlēšanām no kontaktpersonām Maskavā jutis rūpes par Zatlera pārvēlēšanu, Meļņiks norāda, ka tur valdījusi pārliecība, ka prezidents netiks nomainīts. "Visi bija mierīgi un nekādas pārrunas nebija, visi domāja, ka Zatleru ievēlēs, jo liela mēroga cilvēki nesaprot mūsu iekšējās spēles. Jābeidz domāt, ka Latvija ir pasaules naba." Uz jautājumu, vai uz Zatlera pārvēlēšanas vēlamību viņam ir norādījis Avens, Meļņiks atbildēja: "Es neatceros."
Zatlera prezidentūras laika attiecības ar Krieviju, ko raksturo prezidenta oficiālā vizīte Kremlī, tiek dēvētas par „saprātīgākajām pēdējo 20 gadu laikā”. Tādēļ neoficiālā līmenī politiskajā procesā iesaistītie atzīst – Krievijas labvēlība Zatlera pārvēlēšanai kā zināmam garantam šī kursa turpināšanai bijusi jūtama. Kuluāru izteikumi pirms prezidenta vēlēšanām liecināja, ka cerības uz to liek arī Zatlera atbalstītāji no Vienotības.
Kādēļ SC līderi nerespektēja Maskavas viedokli un visticamāk nobalsoja par Zatlera konkurenta Andra Bērziņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā? Ir atšķirīgas versijas. Viena no tām - ka Maskavas attieksme attiecībās ar Latviju un konkrēti par Zatlera lomu nav viendabīga. Līdz ar to SC līderiem bijis viegli izmantot „caurumus” Kremļa pozīcijā un, nenobalsojot par Zatleru, nesabojāt attiecības ar ietekmīgiem „draugiem Maskavā”.
Otra versija, kas tikai papildina pirmo, attiecas uz Rīgas pils taktiku kuluāros sarunās ar SC. Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka Meļņika vēršanās pie atsevišķiem SC politiķiem, nevis pie Urbanoviča personiski, ir bijusi nesaskaņota pašdarbība, kas izraisījusi apvainošanos. SC frakcijā Saeimā valda strikta hierarhija, un rūdīti kuluāru spēlētāji zina, ka jebkāda taktikas saskaņošana balsojumos iespējama tikai, vēršoties pie Urbanoviča. Zaļie zemnieki, kuru kandidāts Bērziņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā, šo būtisko niansi bija ņēmuši vērā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas no avotiem Zaļo un zemnieku savienības spicē, ar SC pilnvarots runāt par prezidenta vēlēšanām bijis tikai personiski Aivars Lembergs, kuram ir lieliskas attiecības ar Urbanoviču.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.