papildināts - Pasažieru vilciens pārņēmis sava valdes locekļa – Vienotības pārstāvja privātā mersedesa līzingu
L. Lapsa28.08.2011.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
AS Pasažieru vilciens valdes loceklis, Vienotības pārstāvis Mārtiņš Greste, kurš pirms nepilnām divām nedēļām negaidīti nāca klajā ar kritiku par beidzot noslēgtā pasažieru vilcienu iegādes konkursa norisi, pats ir guvis apjomīgus papildu labumus no šī valsts uzņēmuma: kā rāda Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti no avotiem uzņēmumā, jau nepilnu mēnesi pēc Grestes stāšanās amatā par viņa privātuzņēmuma līzingā iegādāto automašīnu Mercedes Benz maksājumus sācis veikt Pasažieru vilciens.
19. augustā, kad Pasažieru vilciena konkurss jau bija noslēdzis, Greste, kurš par to nebija izteicies pusotra gada laikā, kopš konkurss tika izsludināts 2009. gada decembrī, pēkšņi nāca klajā ar virkni negaidītu apgalvojumu.
Cita starpā viņš paziņoja, ka konkurss pēc būtības vispār neesot noticis un tāpēc šis iepirkums vienkārši esot jāizbeidz, jo tā rezultātā Latvija tikšot pie „dārgiem, pasažieriem neērtiem un neekonomiskiem vilcieniem, kas pat nebūs ražoti Latvijā”.
Taču izrādās, ka Grestem, kurš tiek uzskatīts par vienu no Vienotības slēpto finanšu plūsmu pārzinātājiem, paša līdzšinējā darbā Pasažieru vilcienā ir bijušas citas prioritātes, - to rāda kāds Pietiek rīcībā nonācis dokuments, ko 2009. gada 3. septembrī parakstījis Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs.
Saskaņā ar šo vienošanos „par saistību pārņemšanu un līzinga veida maiņu”, kuru Pietiek šodien publicē pilnībā, Pasažieru vilciens no mazpazīstamās SIA GSM Birojs pārņēmis visas tās saistības pret līzinga uzņēmumu DnB Nord Līzings sakarā ar automašīnas Mercedes Benz S320 finanšu līzingu.
Līdz ar to valsts uzņēmums Pasažieru vilciens uzņēmies turpmāk privātās kompānijas vietā veikt līzinga maksājumus par tās līzingā ņemtu automašīnu, kuras atlikusī vērtība bijusi vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.
Savukārt, kā rāda Lursoft datu bāze, GSM birojā jau kopš tā dibināšanas 2007. gadā puse kapitāldaļu pieder pašam Grestem, bet otra puse – uzņēmuma valdes loceklei, 1960. gadā dzimušajai Silvijai Grestei (Mārtiņa Grestes amatpersonas deklarācijā Silvija Greste uzrādīta kā viņa dzīvesbiedre).
Tas nozīmē – jau nepilnu mēnesi pēc Grestes stāšanās Pasažieru vilciena valdes locekļa postenī šis valsts uzņēmums sācis maksāt par sava jaunā valdes locekļa privātfirmas līzingā iegādāto Mercedes Benz automašīnu. Precīzā summa, ko katru mēnesī par Grestes firmas līzingā ņemto automašīnu maksājis valsts uzņēmums, nav zināms: Pasažieru vilciens piektdien nekādus komentārus par šo līgumu nesniedza.
Savukārt pats Greste Pietiek piektdien apgalvoja, ka viņam šādi labumi vienkārši pienākušies un nekā slikta tur neesot: „Man kā valdes loceklim pienākas mašīna. Bija vai nu jāpērk jauna vai kādi citi varianti. Es piedāvāju šo variantu, kas ir daudz lētāks nekā tie varianti, kas ir Pasažieru vilcienam.”
Kā rāda Lursoft datu bāze, Grestu ģimenes firma GSM Birojs, pārcēlusi Grestes mersedesa līzingu uz valsts uzņēmuma pleciem, neuzskata par nepieciešamu publiskot savas darbības rezultātus: uzņēmumam nav reģistrēta ne 2009., ne 2010. gada pārskata iesniegšana.
Mersedesa līzings Grestem, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, ir vēl papildus vērā ņemamajam atalgojumam Pasažieru vilcienā, - vidēji 2686 latiem mēnesī.
Tiesa, kā rāda Grestes amatpersonas deklarācija, pat tad, ja viņš parādu kārtošanai atdotu visus savus oficiālos ienākumus, no tiem viņš atbrīvotos aptuveni 13 gadu laikā, jo Grestes deklarētās parādsaistības ir vairāk nekā 410 tūkstoši latu, bet nekādas citas oficiālas uzņēmējdarbības nav. Tiesa, nezināmām personām Greste aizdevis 290 tūkstošus latu, līdz ar ko viņa kopējā bilance ir tikai mīnus 120 tūkstoši latu.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze, laikā no 2005. gada Greste partijai Jaunais laiks kopumā ziedojis 20 645 latus: interesanti, ka viņa oficiālie ziedojumi beigušies līdz ar brīdi, kad Greste ieguva ienesīgo Pasažieru vilciena valdes locekļa posteni, - viņa pēdējais ziedojums datēts ar 2009. gada maiju, kad viņš partijai atvēlējis 85 latus (kaut, piemēram, 2008. gadā bija oficiāli ziedojis 4000 latu).
Pietiek pagaidām nav izdevies kādus komentārus un vērtējumu par Grestes rīcību saņemt no Vienotības ētikas komisijas. Uzsverot, ka pauž savu "personisko pilsonisko viedokli", komisijas vadītāja Ina Druviete atzina: "Manuprāt, ir pamats runāt par nopietnu ētikas pārkāpumu saistībā ar dienesta stāvokļa izmantošanu neatkarīgi no sagaidāmā KNAB slēdziena par lietas juridiskajiem aspektiem. Rosināšu tuvākajās dienās šī jautājuma izskatīšanai sasaukt Vienotības Ētikas komisijas sēdi. Par sēdes lēmumu tiks informeta Vienotības valde turpmākā lēmuma pieņemšanai."
Saistībā ar šiem faktiem Pietiek pārstāvis jau ir nosūtījis iesniegumu KNAB.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
