Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez ierastajiem skaļajiem atmaskojumiem, klusi un neuzkrītoši sākts pazīstamā TV raidījuma Nekā Personīga žurnālista Jāņa Krēviča fiziskās personas maksātnespējas process. Kā rāda publisko datu bāzu ziņas, neilgi pirms maksātnespējas procesa sākuma žurnālists nodevis citai personai viņam līdz tam piederējušās uzņēmumu kapitāldaļas.

Kā rāda Maksātnespējas aģentūras reģistrs, šā gada sākumā Tukuma rajona tiesā iesniegts 1979. gada 27. decembrī dzimušā Jāņa Krēvica fiziskas personas maksātnespējas pieteikums, un 17. janvārī ir ierosināta maksātnespējas lieta.

Par iemesliem, kuru dēļ pazīstamā raidījuma žurnālists izlēmis par šādu soli, drošu ziņu nav, taču 2009. gadā raidījuma producente Arta Ģiga publiski vēstīja: „Jānis Krēvics ir klasisks mūsdienu sabiedrības pārstāvis – cilvēks, kurš daudz strādā un cenšas, lai dzīve būtu kvalitatīva. Viņš ir ņēmis kredītu kā daudzi un tāpēc var identificēties ar daudziem cilvēkiem. Ekonomikas tēmas viņam tuvākās.”

Komercķīlu reģistrs rāda, ka uz Krēvica vārda reģistrēta 6960 latu komercķīla, - Nekā Personīga žurnālists, ņemot kredītu Norvik bankā, 2009. gadā iegādājies automašīnu BMW 330.

Publisko datu reģistri gan rāda, ka pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas Krēvics parūpējies, lai kreditoriem netiktu viņa neapgrūtinātā manta, kuru iespējams nodot citiem īpašniekiem.

Lursoft dati rāda, ka žurnālists, par kura sadzīviskajām peripetijām pirms zināma laika plaši vēstīja dzeltenā prese, līdz pat pagājušā gada beigām bija vienīgais īpašnieks SIA 5 kaķi, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Egoists.

Šī SIA ar viena lata pamatkapitālu 2011. gadu beidza diezgan pieklājīgi savam mikrouzņēmuma statusam – ar 7535 latu gada apgrozījumu un gandrīz „pa nullēm” – ar 41 lata zaudējumiem. Uzņēmumam bija tikai viens darbinieks – pēc visa spriežot, pats Krēvics.

Taču, kā rāda Lursoft dati, neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas Krēvics no sava uzņēmuma šķīries par labu 1971. gadā dzimušajam Jānim Strēlim.

Tāpat pagājušā gada novembrī Krēvics oficiāli pārdevis arī viņam līdz tam piederējušos 36% SIA Red Dot Media kapitāldaļu, - šis uzņēmums zināms kā raidījuma Nekā Personīga juridiskais „jumts”.

Arī daļa no šīm kapitāldaļām nu oficiāli nonākusi Strēļa īpašumā: kā rāda Lursoft dati, pašlaik viņam tajā pieder 25% kapitāldaļu, Ģigai – 49%, bet Inetai Kursietei – 26%. Krēvics gan vēl joprojām ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uz jautājumiem, ar ko tieši saistīts viņa maksātnespējas pieteikums un kāpēc pirms šī pieteikuma iesniegšanas viņš citas personas īpašumā nodevis viņam piederošās kapitāldaļas, Krēvics paskaidroja, ka "maksātnespējas pieteikums saistīts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtām saistībām, kuras šobrīd diemžēl vairs nespēju pildīt". Konkrēto saistību apjomu Krēvics nevēlējās nosaukt.

Savukārt attiecībā uz šķiršanos no kapitāldaļām Krēvica atbilde bija: "Par uzņēmumu - tā kā pēdējo gadu uzņēmumu aktīvi neizmantoju, tā nodošana citai personai bija tikai laika jautājums." Savukārt to, ka reizē ar savas SIA kapitāldaļām Krēvics citai personai nodevis arī SIA Red Dot Media kapitāldaļas, viņš skaidroja šādi: "Nevēlējos, lai mana privāta finanšu jautājuma risināšana kaut kādā mērā ietekmētu uzņēmumu, kas nodarbojas ar raidījuma Nekā Personīga producēšanu."

Red Dot Media skaļāku ievērību un atpazīstamību guva 2011. gada rudenī, kas atklājās fakti, kas norādīja uz raidījuma Nekā Personīga veidotāju īpašām saitēm ar partiju Jaunais laiks.

2008. gada vasarā politiķes Solvita Āboltiņa un Sandra Kalniete nodibināja biedrību Par tautas tiesībām, un tā fizisku un juridisku personu ziedojumos savāca 117 000 latu, teju visu naudu iztērējot reklāmas kampaņā, aicinot doties uz referendumu par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, un vienlaikus kritizējot pie varas esošās partijas.

Tikai 2011. gada nogalē atklājās, ka reklāmas klipus šīs biedrības, bet faktiski - Jaunā laika masīvajai kampaņai par samaksu režisējuši un filmējuši Nekā Personīga veidotāji.

Biedrība īsā laikā savāca 117 337 latu ziedojumus, un lauvas tiesu – 75 050 latus – biedrībai saziedoja juridiskas personas. 64 000 latu no tiem biedrībai pārskaitīja partija Jaunais laiks. Šo naudu pāris mēnešu laikā saziedoja partijas biedri un sponsori, ziedojuma summām svārstoties no 1000 līdz 5000 latiem. Vēl 9 000 latus noziedoja Einara Repšes biznesa partnera Valērija Belokoņa Baltic International Bank un pāris tūkstošus – citas ar tagadējo Vienotību saistītas partijas.

Tas, ka Āboltiņas un Kalnietes biedrība saņēma ziedojumus no juridiskām personām, radīja jautājumu par tā dēvēto „pozitīvisma kampaņu” stila kopēšanu, izmantojot ar partiju saistītu biedrību kampaņas finansēšanai un tā apejot partiju finansēšanas ierobežojumus. Āboltiņa toreiz paziņoja, ka mērķis attaisno līdzekļus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uz to pievēra acis.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (tagad Abu Meri), kura 2008. gadā bija partijas Jaunais laiks valdē un kā viena no partijas atpazīstamākajām „sejām” filmējās referenduma kampaņas klipos, vēlāk pavēstīja, ka to uzņemšana notikusi raidījuma Nekā personīga studijā un procesu kūrējuši tā veidotāji.

„ Es tikai atceros, ka toreiz bija klipi, kurus TV3 toreiz taisīja – [Ilze] Jaunalksne un [Arta] Ģiga. Pirms referenduma rādīja tos klipus, kur katram bija jāierunā teksts, es atceros, [Aleksejs] Loskutovs ierunāja, es ierunāju, gāju uz studiju ierakstīt. Es neatceros, kā Ģigai saucās tas „pasākums”, bet mēs gājām uz TV3, kas bija pretī Dolei [producentu apvienība Red Dot Media tolaik mitinājās Maskavas ielā 322]. Atceros, [Inga] Spriņģe tolaik tur strādāja, es nezinu, vai viņa pie tiem klipiem tieši strādāja, bet viņa tur sēdēja.

Bet tas, ka Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt... Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja.

Bet es neatceros, kā ta tur sanāca, kam tā biedrība naudu maksāja. Nu ne jau raidījumam Nekā Personīga, tai producentu apvienībai laikam, bet skaidrs, ka tas viss gāja kā nopirkta politiskā reklāma, pilnīgi oficiāli. Tā viņa, manuprāt, arī saucās – „apmaksāta politiskā reklāma”. Tika nopirkti reklāmas laiki visās televīzijās. Es nezinu, kāda nauda tur bija apakšā,” sarunā ar Pietiek atcerējās Abu Meri. To, ka referenduma kampaņas klipus filmējuši Nekā Personīga veidotāji, atcerējās un Pietiek apstiprināja arī Aleksejs Loskutovs.

Nekā Personīga veidotāja Ģiga Pietiek gan noliedza, ka viņai un žurnālistam Krēvicam daļēji piederošā producentu apvienība Red Dot Media 2008. gadā būtu sniegusi kādus pakalpojumus Jaunā laika politiķu dibinātajai un partijas finansētajai biedrībai Par tautas tiesībām. Tāpat viņa noliedza, ka Nekā Personīga veidotāji no šī politiskā veidojuma būtu saņēmuši kādu naudu.

Tomēr šī atbilde nebija līdz galam patiesa, jo Nekā Personīga producenti naudu no Jaunā laika dibinātās biedrības bija saņēmuši pastarpināti – caur aģentūru, kuru šī biedrība bija noalgojusi kampaņas veidošanai.

Izpildot Jāņa Krēvica lūgumu, Pietiek publicē arī pilnu viņa atbildi uz uzdotajiem jautājumiem:

"Pārsteidz steiga, ar kādu sabiedrībai centāties paziņot šo valstiski nozīmīgo un visu Latvijas tautsaimniecību ietekmējošo vēsti.:)
Ņemot vērā, ka šovakar biju mazliet aizņemts, vadot raidījumu, atbildi sniedzu, līdz ko atbrīvojos.
Maksātnespējas pieteikums saistīts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtām saistībām, kuras šobrīd, diemžēl, vairs nespēju pildīt. Šajā sev diezgan grūtajā laikā vislielāko paldies saku saviem tuvākajiem cilvēkiem par atbalstu, jo tas man ir vissvarīgākais.
Par uzņēmumu - tā kā pēdējo gadu uzņēmumu aktīvi neizmantoju, tā nodošana citai personai bija tikai laika jautājums.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...