papildināts - Šķēļu ģimenes uzņēmums „pa lēto” ticis pie vēl viena Andrejostas gabala

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra jau pagājušā gada maijā paziņoja, ka sākusi pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegto informāciju par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās. KNAB iesniegumā bija norādīts uz vairāku Rīgas ostas „zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem”, kā arī uz to, ka, „lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos”.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB bija sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām. Rezultātā valsts varētu būt zaudējusi pat vairāk nekā trīs miljonus latu.

„Kopumā trīs zemesgabali pārdoti par 2 059 940 latiem. Pēc manām aplēsēm tie bija jāpārdod par 5 420 894 latiem, tātad valsts nav saņēmusi 3 360 954 latus. Ceturtais (ar kadastra Nr. 0100 010 0051) ar visu nepareizo lietošanas mērķi nodots Valsts nekustamo īpašumu pārvaldījumā, uzzināt tā tālāko likteni man nav nekādu iespēju. Taču neticu, ka tur kāds steigtos mainīt lietošanas mērķi un nomas maksa par to visdrīzāk tiek iekasēta pazeminātā apmērā,” – tā iesniegumā KNAB bija norādījis Bethers.

Pabeidzot pārbaudi, KNAB ģenerālprokuroram nosūtīja vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemes gabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.

„Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),” bija norādīts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.

Tāpat KNAB lūdza ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto noteikumu Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).

Pārbaudē KNAB bija konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēļu ģimenes uzņēmums Rīgas jahtu centrs Andrejosta likumā nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar ko ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemes gabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.

Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumi Nr. 690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēļu ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēļu uzņēmuma ierosinājums šos zemes gabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006. gada 31. augusta.

Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs (iespējams, uz valsts rēķina „ietaupot” vairāk nekā trīs miljonus latu) bija Šķēles ģimenes uzņēmums, „tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot 2002. gada 12. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 Ministru kabineta kārtības rullis (redakcija spēkā no 2006. gada 19. maija līdz 2007. gada 31. decembrim) noteikto kārtību, kādā tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumu projekti”.

Savukārt Privatizācijas aģentūra skaidro, ka procedūra, kā zemesgabals nonācis Šķēļu ģimenes rokās, esot bijis sarežģītāks, nekā to atspoguļo zemesgrāmatas. Saskaņā ar šo skaidrojumu atbilstoši likuma prasībām un saskaņā ar aģentūras valdes 2008.gada 29.jūlija lēmumu uz zemesgabala esošo ēku īpašniekam ticis piedāvāts izmantot savas pirmpirkuma tiesības un privatizēt šo zemes gabalu par cenu 1 556 251 Ls.

Ēku īpašnieks - SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta nolēmis pirmpirkuma tiesības neizmantot un atteicies iegādāties zemes gabalu. Tā vietā 2010.gada 3.martā ēku īpašnieks informējis, ka vēlas iegūt zemes gabalu īpašumā  atsavināšanas ceļā. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu (tagad – Publiskas personas mantas atsavināšanas likums) valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizējusi  valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi, kas tad arī oficiāli veikusi zemesgabala  pārdošanas darbības un slēgusi pirkuma līgumu. 2011.gada  25.jūlijā tā informējusi Privatizācijas aģentūru, ka pircējs ir veicis samaksu par zemesgabalu, un lūgusi izdarīt attiecīgas izmaiņas zemesgrāmatā, nostiprinot īpašumtiesības uz pircēja vārda, kas arī izdarīts.

Novērtē šo rakstu: