Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.

Starp citu, ārzemēs tas tā notiek jau pirms laba laika. Vērtējot Rietumu politiskā virsslāņa intelektuālo potenciālu, vērīgākie speciālisti ir ņēmuši vērā jaunās prasības izglītotībā un bieži izmanto psihiatrijas terminus un nostādnes. Tagad arī pie mums ir pienācis laiks to darīt visā nopietnībā. Turklāt tāda nepieciešamība sāka briest jau sen, bet pašlaik ir pienācis pēdējais brīdis. Respektīvi, morālā gatavība ir nekavējoties jāpārvērš reālā rīcībā. Ilgāk vairs nedrīkst gaidīt.

Par to 2017.gada 26.jūlijā drastiski ieknieba jaunās politiskās kustības „Mēs esam par!” dibinātāji un tāda paša nosaukuma manifesta autori. Internetā nosaukti viņu vārdi: „Trešdien bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, rīcībpolitikas (!?) pētniece Marija Golubeva, uzņēmējs Mārtiņš Staķis un virkne citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstīja politiskās kustības "Mēs esam par!" manifestu. "Vienotību" pametušie deputāti Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs arīdzan atrodami "Mēs esam par!" rindās. Tāpat kustībai pievienojušies tādi atpazīstami (!?) cilvēki kā mediju eksperts Ainārs Dimants, matemātiķis un profesors Andris Ambainis, sociālantropoloģe Anna Žabicka, vēsturnieks Gustavs Strenga, jurists Indulis Balmaks, mācītājs Juris Cālītis, valsts pārvaldes eksperte Vita Tērauda, fiziķis Vjačeslavs Kašcejevs un citi.”

Manifestu nav iespējams izprast bez zināšanām par psihiskajām slimībām un psihiskajām novirzēm no normas. Tāds līmenis latviešu politiskajā dīķī līdz šim nebija. Protams, „Latviešu idiotismu kolekciju” regulāri papildina politiķu šausmīgi nesaprātīgie izteikumi. Parlamentā ievēlēja Suņu Būdu. Taču manifesta saturs un tā atbalstītāju prāvais skaits liecina par agrāk nesastaptu psihiski nelabvēlīgu stadiju.

Manifestu nav iespējams interpretēt – izskaidrot, atklāt jēgu, analītiski fiksēt ideju utt. Saprātīgi cilvēki to nevar izdarīt. Tiekamies ar gadījumu, kad muļķība ir tik ārprātīga, ka nav vērts pret to vērsties, ja pats nevēlies zaudēt prātu. Tādā situācijā veselīgāk ir stāvēt klusu un novērsties. Var izteiksmīgi pielikt pirkstu pie deniņiem un pagriezt muguru ārprātīgās muļķības autoram. Var kaut ko viņam glaimīgu pateikt. Bet nekādi nav iespējams ārprātīgo muļķību interpretēt.

Nav ticams, ka saprātīgs cilvēks sāks interpretēt, piemēram, šādus idejiski, terminoloģiski, gramatiski, stilistiski, loģiski haotiskus un savā būtībā debilus saukļus: „Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.[..]Mēs esam par visiem pieejamu sabiedrisko veselības aprūpi, kas vecumdienās integrēta ar sociālo aprūpi. Par izcilu izglītību, kas attīsta radošumu, kritisko domāšanu un emocionālo inteliģenci. Par dažām, bet pasaules pieredzei atvērtām augstskolām.[..]Mēs esam par slaidu publisko pārvaldi[..]Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem.[..]Par globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju.[..]Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās.[..]Par NATO sabiedrotajiem uz mūsu robežām. Par drošību, kas balstās gudrā aizsardzībā un sabiedrības izturētspējā. Mēs esam par cilvēcīgiem līderiem, kuri uzdrošinās neizpatikt un nebīstas no skaudrām patiesībām. Par pragmatiskiem ideālistiem, kuri spēj pamatot grūtas izvēles un iedvesmot rīcībai.”

Vēloties interpretēt manifestu, nekādi nav saprotams jau pirmais teikums „Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem”. Lai kaut ko saprastu, vispirms nākas uzdot virkni jautājumu: „Ko nozīmē visiem?”; „Vai visos ir iekļauti arī Brīvības pieminekļa apčurātāji, arābu un nēģeru klaidoņi?”; „Par kādām iespējām ir runa?” „Vai ir runa arī par skaisto iespēju nesodīti zagt noziegumu brīvības apstākļos?”. „Ko nozīmē Latvija kā iespēja?”; „Kāpēc nav teikts literāri un loģiski pareizi – iespējas Latvijā, bet nevis Latvija, kura ir iespēja?”

Skaidrs saprāts nemājo tādās intelektuālajās pērlēs kā „brīvu cilvēku”, „sabiedrisko veselības aprūpi, kas vecumdienās integrēta ar sociālo aprūpi”,* „emocionālo inteliģenci”, „slaidu publisko pārvaldi”, „Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem”, „globāliem latviešiem”, „inteliģentu imigrāciju”, „līdzpilsoņiem”, „valsti, kas pastāv vienā valodā”, „NATO sabiedrotajiem uz mūsu robežām”, „sabiedrības izturētspējā”, „cilvēcīgiem līderiem”, „pragmatiskiem ideālistiem”.

Idejiski, politiski, ideoloģiski, psihiski anormāls ir kustības nosaukums „Mēs esam par!”. Vēl vairāk gaisu sajauc Pavļuta skaidrojums: „Ir tik bezgalīgi daudz lietu, kurām teikt "pret". Bet mēs sapratām, ka mūsu domubiedru grupai kopīgs ir tas, ka mēs esam "par" valsti, kurā ir iespēja visiem."

Tā vien liekas, ka tiekamies ar postcilvēku apziņu. Cilvēkiem tā nav saprotama. Postcilvēkiem ir sava domāšana, uztvere, izpratne, kas nav identiska cilvēku domāšanai, uztverei, izpratnei. Acīmredzot cilvēkiem ir jāsamierinās, ka politikā masveidā ieplūst postcilvēki.

Bez jaunām zināšanām nav iespējams izturēties arī pret „Rīdzenes sarunām”. Tomēr „Rīdzenes sarunu” izvēršanās psihogēniskā masu batālijā ir izskaidrojama, salīdzinot ar neiespējamību interpretēt „Mēs esam par!” manifestu.

Mediju enerģiski izspēlētā un varas kliķes dedzīgi atbalstītā batālija ir organiski vienota ar negatīvu un primitīvu informāciju. Negatīvais izpaužas tajā ziņā, ka „Rīdzenes sarunas” liecina par laupīšanu. Primitīvais izpaužas tajā ziņā, ka „Rīdzenes sarunas” tiek ļoti vienkāršoti interpretētas. Un, lūk, tāpēc ir iespējama kārtējā psihogēniskā masu batālija.

Kā zināms, negatīva un primitīva informācija izplatās plašāk un ātrāk nekā pozitīva un būtiski dziļa informācija. Negatīvais un primitīvais cilvēkiem patīk labāk nekā pozitīvais un būtiski dziļais. Jo primitīvāka cilvēciskā apziņa, jo tā kārāka uz negatīvo un primitīvo. Tas ir ļoti sen zināms. Jau no senseniem laikiem cilvēki prasa maizi un izklaidi. Šoreiz „maize” ir laupīšanas tēma „Rīdzenes sarunās”, liecinot par nelietīgu gribu apdraudēt tautas eksistenci. Savukārt „izklaide” ir iespēja pamuldēt par primitīvi centrēto tēmu. Primitivitāte ir tik liela, ka praktiski pieejama katrai primitīvajai cilvēciskajai apziņai.

Svarīgs ir vēl viens - etniski specifisks - faktors. „Rīdzenes sarunas” ir lieliska iespēja latviešiem demonstrēt savu karsto velmi nebūt Kristus mācekļiem: „No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ 13:35). Latviešu „mīlestība savā starpā” ir starptautiski slavena un etniskajā pagātnē tēraudcieti norūdījusies skaista nacionālā īpašība. Latvieši nav Kristus mācekļi. Latvieši ir simbols tam, kādi nemēdz būt Kristus mācekļi. Šajā ziņā latvieši ir slaveni. Taču arī viņiem gribas laiku pa laikam ar uzkrātu spēku apliecināt sevi. „Rīdzenes sarunas” sniedz tādu iespēju. Tas šķebīgi izpaudās parlamentārās komisijas veidošanā, tā sastāva nemitīgajā grozīšanā, ķildās par komisijas vadītāju un komisijas locekļu pielaidi valsts noslēpumiem, kas pie mums ir Lielās Bandas noslēpumi.

Politisko aprindu intelektuālā potenciāla vērtējumā var palīdzēt katalizators. Katalizators ir vajadzīgs ne tikai ķīmiskajām reakcijām. Arī politikai ir vajadzīgs katalizators – notikums, kas paātrina politisko procesu kvalificēšanu. 2017.gada vasarā LR kriminālās valsts politikā tāds katalizators kļuva jau minētās „Rīdzenes sarunas”. Ļoti uzskatāmi atklājās vietējo politiķu katalepsija. Tā sauc vienu psihopatoloģisko simptomu.

Nācās pārliecināties, ka mūsu politiķi ne vien ilgstoši paliek ar tīru sirdsapziņu liekulīgas melošanas pozā, bet vispār nav no šīs pozas izkustināmi un acīmredzot nomirs šajā pozā. Katalepsijas psihopatoloģiskā simptoma būtība ir šī nenormālā poza un nespēja no tās atbrīvoties. LR politiķi nomirs „džentlmeņa” pozā.** Viņi nekad netiks vaļā no katalepsijas.

Ļoti aktīvi sevi kā „džentlmeni” katalepsijas pozā izrādīja Igors Pimenovs. Viņš aizstāvēja Sudrabu, izlikās nezinām, kādā „valstī” dzīvo un kādā parlamentā sēž. Pimenovs iešļūca morālajā un politiskajā kompromisā ar tādām izpausmēm, ar kurām nekāds kompromiss nevar būt. Nav pieļaujams izlīgums ar LR kriminālo „valsti” un tās kriminālajiem satelītiem. Tāds izlīgums skaudri ceļ neslavu Pimenovam.

Uz žurnālista jautājumu „Ko komisijai vajadzētu panākt?”, skanēja Pimenova lišķīgā atbilde: „Vispirms jānodala cinisms no nozieguma. Žurnālā “Ir” publicētās sarunas lasot, runātāju tonis bija nekaunīgs, augstprātīgs un izaicinošs. Tas izraisa sašutumu. Ļaudis, kuri ciena sabiedrību, tā nedrīkst runāt. Pavisam cits jautājums – vai šādas sarunas ir noziegums. Tiesā var nodot tikai tādu materiālu, kurā ir acīmredzami likumu pārkāpumi. Komisijas uzdevums varētu būt arī cits, proti, noskaidrot, cik lielā mērā šīs “Rīdzenes” sarunas ir saistošas citiem politiķiem. Kādi ir tie kanāli un tās saites, kas politiķus dara atkarīgus. Komisijas uzdevums, manuprāt, būtu sagatavot tādus likumprojektus, kas mazinātu Saeimā un vietējās pašvaldībās ievēlēto deputātu atkarību. Piemēram, mainīt vēlēšanu sistēmu, lai deputāti būtu vairāk atkarīgi no saviem vēlētājiem.”

  To saka parlamenta opozīcijas deputāts, kura pirmais un galvenais pienākums būtu vērsties pret kriminālo valsti ar noziegumu brīvību. Tāpat opozīcijas deputāta pienākums ir kategoriski nosodīt un kategoriski pieprasīt likvidēt oligarhisko valsts iekārtu, bet nevis pārgudri filosofēt par neliešu „sarunu” atbilstību vai neatbilstību noziegumam. Tā filosofēt var tikai politiskais deģenerāts, „Rīdzenes sarunās” saskatot cinismu, bet nevis organizēto noziedzību.

Par Sudrabas piemērotību parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadīšanai „džentlmenis” katalepsijas pozā atkal bezgodīgi atrunājās: „Ingunu Sudrabu izvirzīju tāpēc, ka viņai ir gan zināšanas, gan piemīt 
stingrs un neatkarīgs raksturs, ko varētu vēlēties daudziem vīriešiem, kuri ikdienā ir man apkārt. Tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa ar šo pienākumu tiks veiksmīgi galā. Uzskatu, ka saceltais tracis ap viņas izvirzīšanu nav saistāms ar šo oligarhu lietu. Drīzāk tas ir mēģinājums torpedēt nodokļu reformu.”

Tas ir teikts par kundzi, kura TV pārraidē sevi apliecināja kā fantastisku melotāju un reizē fantastisku muļķi: „Ja man būtu kaut mazākā sajūta, ka mani ir kaut kāda saistība ar to, ko tie cilvēki tur ir runājuši, es būtu pirmā, kura pateiktu, ka nevaru darboties[..]cilvēki varbūt apzināti runā jebko, lai nomelnotu un pavilktu līdzi varbūt desmitiem cilvēku.”

No Sudrabas teiktā sanāk, ka politiķi-bandīti zināja par noklausīšanos un tāpēc apzināti blēdījās par Sudrabu kā Maskavas rekomendētu premjerministri. Tas ir patiešām fantastisks pavērsiens psihogēniskajā masu batālijā. Cik gan laimīga var būt Latvija un latviešu tauta, ja tai „no sirds” kalpo tādi fantastiski melotāji un fantastiski muļķi vienā personā!

Pimenova kungs noteikti līdz mūža beigām netiks vaļā no katalepsijas un politiskā deģenerāta reputācijas. Vai kungs nezina, no kāda varena krēsla augstumiem apmēram 10 gadus vajadzēja ķert blēžus Sudrabai, bet viņa to nedarīja un simulēja blēžu ķeršanu? Vai kungs nezina par Maskavas ieteikumu Sudrabu likt par LR premjerministri un viņas kandidatūras apspriešanu Rīdzenes viesnīcā? Vai kungs arī šajā gadījumā saskata tikai cinismu, bet nevis noziegumu? Vai kungs nav redzējis jaunākajās fotogrāfijās Sudrabu, laimīgi smaidot noziedznieku kompānijā?

Pimenova katalepsija ir pavērsta pret kādu amatu valdībā. Latvieši pie varas nekad nelaidīs „Saskaņu”. Taču pa vienam kādam „Saskaņas” tvaicējumam ir iespējams izrauties pie varas. Pimenovs pozē ar seju pret latviešu varas vīreļiem, gaidot no viņiem kādu piedāvājumu pie lielās siles. Viņa liekulīgajai melošanai ir karjerisma smaka. Bet tas nav nekas jauns. Pimenovs reiz neslēpa un pat ar zināmu entuziasmu skaidroja, ka krievu skolu aizstāvēšana viņam ir vajadzīga politiskajai karjerai tāpat kā Cilēvičam cilvēktiesības. Sapnis piepildījās. Ar krievu skolu aizstāvēšanas imitāciju Pimenovam izdevās apvest ap stūri savus tautiešus. Vispirms viņš kļuva Rīgas domes deputāts, bet vēlāk arī Saeimas deputāts.

Saprotams, var šaubīties, vai Latvijas kriminālajā aplokā varēja būt godīgi un patriotiski cittautieši, kuriem primārais ir sociālie un politiskie ideāli, bet nevis naudas maks un karjera. Ja būtu tomēr iespējami tādi kadri, tad kriminālā valsts noteikti nevarētu smirdēt tik daudzus gadus. Latviešu godīgajai minoritātei būtu bijis ar ko apvienoties cīņā pret cilvēciskajām padibenēm, kurām "perestroika" speciāli ieslēdza zaļo gaismu. Taču ar cilēvičiem, pimenoviem nekāda apvienošanās nebija iespējama jau no paša sākuma. Zagšanas dēmons un nelietības dēmons uzvarēja visās diasporās. 2017.gada vasaras katalizators izpalīdzēja neaizmirst agrāk izprasto patiesību.

*Normāliem cilvēkiem latviskās izcelsmes vārds „sabiedrisks” un svešvārds „sociāls” ir viens un tas pats.

**Par „džentlmeņu” liekulīgo melošanu ar tīru sirdsapziņu plašāk skat. Pietiek publicētajā esejā „„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...