Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēdējo valdību dāsni atalgotās konsultantu firmas Prudentia dibinātājs Jānis Lielcepure un maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs paklusām izraudzītais valsts kontrolieris Andis Pauliņš nokāpj no savu blakus esošo vasaras namiņu lieveņiem kāpu zonā Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, jūra ir teju pie viņu kājām. Līdzīgi pie šo konsultantu kājām, pateicoties valdošās partijas Vienotība politiķu labvēlībai, pēdējos gados ir bijusi valdība, bez konkursa un aiz slēgtām durvīm Prudentia piešķirot tiesības saņemt ievērojamu atlīdzību par konsultāciju pakalpojumiem lielos valsts saimnieciskajos darījumos gan ar airBaltic, gan Liepājas metalurgu.

Šo zemesgabalu, kas ilustrē līdz šim nezināmo saikni starp valsts intereses aizstāvēt Liepājas metalurgā iecelto Pauliņu un Prudentia, kas tikai gadu vēlāk it kā notikušas godīgas atlases rezultātā tika izraudzīta par uzņēmuma pārdošanas konsultantu, kāpās netālu no Akmeņraga bākas abiem 2005. gada jūnijā pārdeva toreizējais e-lietu ministrs, tagad galvenais Vienotības pretendents uz finanšu ministra amatu, Jānis Reirs. Zemi kā vērtīgu investīciju visi trīs bija nopirkuši vienlaikus, 1998. gada vasarā, bet Reirs savu daļu vēlāk par kopumā 10 000 latu pārdeva abiem paziņām, ko apliecina arī Zemesgrāmatas dati.

Tobrīd Lielcepure politikā 2002. gadā līdz ar Jauno laiku aizgājušajam Reiram jau bija vairāk kā paziņa. Abi 1999. gadā kopā ar trešo partneri Ģirtu Rungaini bija dibinājuši Prudentia, kuras īstie ziedu laiki pienāca tikai Valda Dombrovska valdību laikā. Reirs savu trešdaļu konsultāciju firmā pārdeva 2003. gada jūlijā, rāda Lursoft dati.

Lai gan mokošie lēmumi par 67 miljonu eiro pārskaitīšanu no valsts līdzekļiem Itālijas bankai par Liepājas metalurga ņemto kredītu vēl bija tikai priekšā, operatīvo uzņēmuma informāciju zinošajiem uzņēmums jau tobrīd bija kā sprāgstoša pulvermuca. Tādēļ valsts kontroliera jeb valsts "acu un ausu" izraudzīšanās 2013. gada februārī bija ļoti atbildīgs solis. Pauliņš atsaucas uz savu ilgstšo pieredzi dažādās komercbankās, kas saistīta ar aktīvu pārvaldi, un uzsver, ka darbojies valsts interesēs un bijis tieši valsts, nevis Prudentia "acis un ausis" uzņēmumā. Viņš operatīvo informāciju par Liepājas metalurgā notiekošo sniedzis Valsts kasei un Finanšu ministrijas (FM) vadībai.

Tomēr rodas iespaids, ka visi, kas tobrīd lēma, ka tieši Pauliņš ieceļams par valsts interešu pārstāvi Liepājas metalurgā, cieš no atmiņas zuduma vai vienkārši nevēlas atklāti atzīt, kurš viņiem ieteicis šo nevienam nezināmo bijušo banku darbinieku. Atlases komisijā, kas izraudzījās uzņēmuma valsts kontrolieri, bija tikai trīs personas – Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un divas politiskas figūras – finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) biroja vadītāja Signe Jantone un toreizējā FM parlamentārā sekretāre Karīna Korna (vienlaikus Vienotības valdes locekle).

Ne Āboliņš, ne Korna, ne Jantone neatceras, kurš ieteicis Pauliņa kandidatūru un, kā pie viņiem nonācis viņa CV, ne arī to, kurš no trim nosaucis viņa vārdu, bet lēmums bijis kolektīvs. Visi trīs arī noliedz, ka Pauliņa kandidatūru būtu ieteicis Reirs vai kāds cits no Vienotības. Pauliņa versija atšķiras – šim amatam viņš esot uzrunāts, jo kādu laiku atpakaļ uz FM nosūtījis savu CV. Tas, pēc viņa vārdiem, neesot nekas neparasts arī vidēja un augsta ranga menedžeriem.

"Es tiešām neatceros, vai tas bija Reirs. Es tiešām neatceros vairs," uz tiešu jautājumu, vai Pauliņu ieteicis partijas biedrs, saka Korna. Par Pauliņa saikni ar Prudentia Korna neesot zinājusi, jo internetā neko daudz par šo cilvēku neesot izdevies atrast. Toties no diviem-trim pretendentiem Pauliņš šķitis "sakarīgākais", atbilstoša šķitusi arī viņa pieredze banku darbā, piemēram, vadot DNB līzingu. "Es goda vārds neatceros. Toreiz viss gāja "ņigu ņegu", visu vajadzēja vienas dienas laikā atrisināt. Varbūt divu dienu laikā, es tiešām neatceros. Bija tā, ka mēs no visām pusēm meklējām, kaut kas nāca no premjera puses, kaut ko mēs paši iedomājāmies, kaut kas nāca no Finanšu ministrijas, no Valsts kases puses, bija dažādi," atceras Korna, bet ne viņa, ne Āboliņš, ne Jantone citu pretendentu vārdus nesauc.

Reirs, kurš Pauliņu iepazinis kopš kopīgā darba Vācijas-Latvijas bankā 1994. gadā, ne tikai noliedz ietekmi uz Pauliņa jaunāko laiku karjeru, bet intervijā pat apgalvo, ka par viņa jauno amatu uzzina tikai no Dienas. Tikmēr Pauliņš atceras, ka Reiru saticis FM gaitenī tieši 2013. gada februāra beigās, kad stājās jaunajā amatā. Par ko runājuši, neatceroties.

Tāpat neviens no trim valsts kontroliera atlases komisijas locekļiem neesot zinājis par viņa saikni ar Prudentia. Formāli tā tas varētu būt, jo korporatīvas un privātas saites oficiālajā CV neparādās. Ja nebūtu ieraksta vecā Reira deklarācijā par ienākumiem no zemes pārdošanas 2005. gadā, šī saikne arī paliktu apslēpta. Lai uzsvērtu sakritību kā mazās Latvijas fenomenu, Pauliņš stāsta, ka ar Lielcepuri iepazinies 1990. gada 1. septembrī, kad abi iestājušies toreizējā Rīgas Komercskolā. Tas, ka abu atpūtas mājas atrodas burtiski dažu soļu attālumā nenozīmējot, ka viņi ar Lielcepuri būtu ģimenes draugi vai apspriestu Liepājas metalurga lietas. Pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas Pauliņu savā komandā paturējis makāstnespējas administrators Haralds Vemers.

Reirs: Liepājas metalurga valsts kontroliera izraudzīšanos neietekmēju

Man ir jautājums par vienu faktu, kas atspoguļots Jūsu 2005. gada valsts amatpersonas deklarācijā. Jūs tur esat norādījis, ka esat ieguvis 10 000 latu, pārdodot nekustamo īpašumu – zemesgabalu tolaik Sakas pagatstā – pārdodot Jānim Lielcepurem un Andim Pauliņam.

Jā.

Jūs atceraties tā zemes īpašuma kadastra numuru vai nosaukumu, lai mēs Zemesgrāmatā varam pārbaudīt cenu un šī īpašuma turpmāko likteni?

"Krūzēni". Varētu būt.

Kur tieši tas atradās?

Godīgi sakot, es nekad tur neesmu bijis. Tas bija piedāvāts kā investīcija.

Kurā gadā un kurš piedāvāja?

Es neatceros. 199... es neatceros. Nu tajā gadā, kad nopirku, tad tas arī bija. Tā kā viņam nebija nekāda pielietojuma, es viņu pārdevu.

Kā Jūs izvēlējāties pircējus?

Pircēji tika izvēlēti, pārdodot kaimiņiem.

Respektīvi, tie abi cilvēki tur jau...

...bija. Jā, nu nevis bija, bet tas pirkums ir veikts vienā laikā.

Respektīvi, tad jūs kopā veicāt to investīciju?

Jā.

Un, kas jūs saistīja? Ar Lielcepuri skaidrs – jūs bijāt Prudentiā...

...nē, tas nebija Prudentias laikā, tas bija...es neatceros konkrēti gadu, bet saistīja mūs tas, ka...tas bija pirms Prudentias. Tas nebija Prudentias laikā. [Reirs, saskaņā ar Lursoft datiem, laikā no Prudentia dibināšanas 1999. gada jūnijā, līdz 2003. gada jūlijam bija viens no trim firmas dibinātājiem kopā ar Lielcepuri un Ģirtu Rungaini, un viņam piderēja trešā daļa firmas akciju].

Lielcepure ir zināma figūra. Kā Jūs pazināt Pauliņa kungu?

Ar Pauliņa kungu es esmu strādājis kopā Deutsche-Lettische Bank [Reirs no 1993. līdz 1998. gadam strādājis Vācijas-Latvijas bankā un Trasta komercbankā]. Viņš bija kredītnodaļā kredītspeciālists.

Kopš tā laika uzturat kontaktu?

Nē.

Zinat viņa karjeras pavērsienus?

Nnnnnn... Zinu, ka viņš vienā no bankām skandināvu bija.

Un pēc tam?

Nav informācijas, neesmu interesējies.

Andis Pauliņš pagājušajā gadā pēkšņi tika iecelts par Liepājas metalurga valsts kontrolieri. Jūs palīdzējāt kaut kā viņa karjerai?

Nē, es neesmu palīdzējis un man šis fakts, ka viņš ir kļuvis par kontrolieri, nav zināms. Ka viņš ir kļuvis par kontrolieri, es uzzinu no jums un es neesmu viņam palīdzējis.

Jo atlases komisija, kas viņu – nevienam nezināmu bijušo bankas klerku - izvēlējās bija Karīna Korna, Signe Jantone, respektīvi, Jūsu partijas biedra, finanšu ministra Andra Vilka biroja darbinieki.

Nu, es domāju, ka jūs varat arī pajautāt un viņas nezinās ne, kas ir Pauliņš, ne vēl jo vairāk, ka kāda saistība ar mani varētu būt. Komisija vai tad no diviem cilvēkiem sastāvēja?

Nu gan jau viņas zin, kas ir Pauliņš, ja jau viņas atbalstīja viņa iecelšanu.

Ir pieļaujams tāds variants, ka CV atbilda varbūt? Varbūt arī tā Latvijā mēdz būt. Nu tad vajag paskatīties, kas bija citas kandidatūras un izanalizēt. Man nav informācijas ne par šo konkursu, ne par citiem kandidātiem un es nevaru pateikt, kādu sakritību vai nesakritību rezultātā šis amats tika piedāvāts.

Un ar Lielcepuri Jūs uzturat attiecības?

Ļoti reti. Parasti, nejauši satiekoties.

Sakiet, kopš aiziešanas no Prudentia, Jūs vai Jūsu ģimenes locekļi plašākā nozīmē, ir saņēmuši kādus maksājumus no Prudentias vai tās meitas uzņēmumiem?

Nē, nekad nav saņēmuši un... nav saņēmuši.

Arī ne uz līguma pamata par kādiem pakalpojumiem?

Man nav šādas informācijas un neviens no manas ģimenes nav saņēmuši.

Tostarp arī sievas radi, jūsu radi – Jums ir liela ģimene.

Pilnībā gan mani radi, gan sievas radi nav saņēmuši.

Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 1.oktobra numurā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...