Par "Sparāna brigādi" savas prezidentūras laikā ticis informēts jau Zatlers
PIETIEK06.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna (attēlā), kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības padomnieka Raimonda Lazdiņa un virknes citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju kopējās "brigādes" darbību specdienesti jau pirms vairākiem gadiem klasificētā ziņojumā informējuši Valdi Zatleru viņa prezidentūras beigu posmā, taču nekādu seku šim dokumentam tā arī nav bijis, un "domubiedru grupa" varējusi turpināt darbu.
Pietiek nav bijis iespējas iepazīties ar šī ziņojuma kopiju, taču vairāki ar valsts drošības iestādēm saistīti avoti tā kopējo saturu ir atstāstījuši diezgan vienādi, - balstoties uz operatīvo informāciju un arī ziņām no "draudzīgajām valstīm", tajā bijusi pieminēta virkne tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku, viņu ģimenes locekļu un saistītu personu, kas, atbalstot viens otru un izmantojot valsts darba iespējas, iespējams, nodarbojoties ar nelegāla tranzīta piesegšanu.
Kā zināms Pietiek, dokumentā minēts ne tikai Sparāns un viņa ilggadējais "kompanjons" Lazdiņš, bet arī vairākas personas, kas iepriekš saistībā ar "Sparāna brigādi" nav tikušas pieminētas, - vispirms jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs.
Dokumentā bijusi runa par vienotu grupu, kuras dalībnieki atbilstoši savai kompetencei un iespējām SAB, Drošības policijā, Valsts policijā, KNAB un starptautiskajā lidostā Rīga, kā arī pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme, "pieseguši" narkotiku tranzītu caur Latviju.
Ziņojumā bijis aprakstīts, kā Latgalē no Krievijas pāri "caurajai" robežai ievestas narkotiku kravas tālāk ceļo uz Rīgu un tiek tālāk izvestas, izmantojot iespējas, ko devusi grupas dalībnieku "klātbūtne" starptautiskajā lidostā Rīga.
Nekādus oficiālus apstiprinājumus tam, ka šāds dokuments patiešām ir vismaz parādīts Zatleram, Pietiek - ņemot vērā, ka ziņojums ir bijis klasificēts, - no atbildīgajām institūcijām saņemt nav izdevies. Taču netieša informācija par "Sparāna brigādes" sastāvu runā par labu aprakstītās versijas iespējamībai.
Pirms nedēļas Pietiek publicēja anonīmu interviju, kurā portāla sarunas biedrs kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Nu Pietiek kļuvis zināms, ka vēl papildu iespējas lidostā Rīga "brigādei" nodrošinājis fakts, ka lidostas Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā, pateicoties Lazdiņa gādībai, nonākusi jau pieminētā Ivara Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Tieši viņas faktiskā pārziņā ir Pietiek savulaik jau aprakstītā slepenu patrulētāju - tā saukto "lūriķu" - grupa, kas starptautiskajā lidostā Rīga faktiski bija veikusi operatīvo darbību un iegūtajā informācijā dalījusies ne tikai ar valsts drošības iestādēm vien.
Pietiek avoti apliecina, ka Nemiro-Rullere nav bijusi vienīgā zināmas un arī saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminētas personas dzīvesbiedre, kas lidostā iekārtota ar Lazdiņa palīdzību, - šādā veidā darbu atradusi arī Ramona Zivtiņa. Viņas vīrs ir kādreizējais Ceļu policijas priekšnieks, tagadējais Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes loceklis Edmunds Zivtiņš.
Savukārt par tāpat pieminēto Valsts policijas darbinieku Kalnaču kāds Pietiek lasītājs ir padalījies šādā informācijā: "Bijušo Rīgas Zemgales rajona policijas priekšnieku Ināru Kalnaču darbā ONAB palīdzēja iekārtot SAB darbinieks Sparāns, viņam ir labas attiecības ar Kalnača brāli vēl no armijas laikiem..."
Šī nav visa informācija, kas Pietiek rīcībā nonākusi pēc tam, kad portāls vērsās pie lasītājiem ar aicinājumu, kas vēl joprojām ir spēkā: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā! Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Turpinājumu - un vispirms jau ziņas par SAB un Drošības policijas vadības reakciju uz šīm struktūrām uzdotajiem jautājumiem saistībā ar "Sparāna brigādi" - publicēsim jau tuvākajās dienās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
