Par agru mēģināt uzminēt biļešu cenas "Rail Baltica" maršrutā uz 2030. gadu
Aivars Strakšas11.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl jau "Rail Baltica" projekts ir tikai uz papīra, un kas zina, vai to izdosies līdz 2030. gadam pabeigt. Nav pat zināms, vai projektā iesaistītajām valstīm izdosies sarūpēt finansējumu. Tāpēc runāt var tikai par principiem, kas būs biļešu cenu veidošanas pamatā.
Pirmkārt, cena būs jānosaka, skatoties uz maršruta konkurētspēju ar citām alternatīvām. Tas ir tikai loģiski. Nevienu ar varu piespiest nesanāks.
Otrkārt, pārvadātājs skatīsies uz ieņēmumu optimizācijas iespējām. Tātad potenciālais pasažieru skaits un pasažieru izvēles elastība starp pārvietošanās iespējām, skatoties no cenas izmaiņām. Mērķis - maksimizēt ieņēmumus.
Treškārt, visas izmaksas, kā arī pārvadātāja saprātīgu peļņu, ko neizdosies segt no biļešu ieņēmumiem, būs spiestas uzņemties uz sevi projekta dalībvalstis. Tātad nodokļu maksātāji. Un tas ar pašreiz plānotajām projekta izmaksām patiešām nebūs maz.
Tie, kuriem ir bijusi iespēja izmantot ātrvilcienu, zina, ka ātrvilciena biļetes nav lētas. Parasti cenas ir salīdzināmas ar lidmašīnas biļešu cenām. Tātad ātrvilcienu izvēlēsies nevis brauciena lētuma, bet citu iemeslu dēļ.
Nez vai ātrvilciens būs iemesls iedzīvotājiem papildus pārvietoties. Kāds izvēlēsies ātrvilcienu, atsakoties no lidmašīnas, cits no autobusa, vēl kāds no privātās automašīnas. Tāpēc ar ātrvilciena parādīšanos diez vai "vidējā temperatūra slimnīcā" būtiski mainīsies.
Tas tā, viela papildu pārdomām, vērtējot ātrvilciena projekta ieguldījumu ekonomikā.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
