Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 6.novembrī griezos ar iesniegumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, informējot par noziedzīgiem nodarījumiem, ko veikušas AS “Swedbank” amatpersonas. Iesniegumā tika norādīti šādi apstākļi:

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka”, reģistrācijas Nr.40003074764 (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK.

Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma 2.7.punkts paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmējā konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no mana individuālā komersanta (IK Gints Grosfogels, reģistrācijas numurs LR Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā Nr.50002104211, konta Nr.LV86HABA0551012581794), šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai.

Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 (divi miljoni pieci simti deviņdesmit tūkstoši divi simti Eiro) apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta Nr.C04271309.

Lai gan civillietas Nr.C04271309 izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 28.februāra līdz 2009.gada 29.martam, 6552.01 Euro, procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu pēc grafikā paredzētā atmaksas termiņa par laika periodu no 2009.gada 30.marta līdz 2010.gada 2.decembrim 1 661 920,00 Euro, tiesas izdevumus 4885.56 euro, kopsummā 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, esmu konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis saskaņā ar LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.marta spriedumu lietā Nr.C04271309, PAC-0259/2014 uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas Nr.C04271309 materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā lietā Nr.C04271309 (sprieduma 11.lpp, 2.rindkopa), gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.marta spriedumā lietā Nr.C04271309, PAC-0259/2014, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, bez tam lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to kopā ar 2011.gada 15.jūlijā parakstītiem paskaidrojumiem iesniedzis AS “Swedbank” pārstāvji -  zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis.

Pārbaudot šobrīd likvidētā IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, lietvedību, šāds dokuments nav atrodams. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā civillietā Nr.C04271309 2011.gada 15.jūlija paskaidrojumus un tiem pievienotos dokumentus zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus ar 2020.gada 06.novembra iesniegumu tiku lūdzis izmeklēšanas iestādi:

Uzsākt kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis;

noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vainojamās personas, kā arī saukt tās pie likumā paredzētās atbildības;

atzīt mani, Rihardu Maksimilianu Partu (iepriekš Gints Grosfogels) par cietušo ar nodarītajiem zaudējumiem 3 373 357,50 Euro apmērā

lietas apstākļu noskaidrošanai izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā civillietas Nr.C04271309 materiālus no Rīgas apgabaltiesas arhīva;

izprasīt LR Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā no AS “Swedbank” ar 2007.gada 14.februārī it kā datētu dokumentu (oriģinālu), ko AS “Swedbank” pārstāvji zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis 2011.gada 15.jūlijā iesnieguši Rīgas apgabaltiesā civillietā Nr.C04271309 (dokumenta kopiju ir kā no oriģināla 2011.gada 13.jūlijā apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere).

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, 2021.gada aprīlī tika sākts kriminālprocess par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank”, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu.

Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram motivēts Valsts policijas lēmums. Par iepriekš minētajiem lēmumiem tika iesniegtas sūdzības uzraugošajām institūcijām, tomēr ne motivētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ne sūdzības izskatīšanu pēc būtības man panākt nav izdevies.

Visas pazīmēs liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais  advokāts Romualds Vonsovičs - ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai, kā jau šādos gadījumos nereti gadās, – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam.

Šajos apstākļos gribu vērst Jūsu uzmanību uz AS “Swedbank” un tās vadības lomu šajā procesā. Uzskatu, ka par man nodarītajiem zaudējumiem un pret mani izdarītajiem mantiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir atbildīga gan tā AS “Swedbank” vadība, kas bija, gan pašreizējā AS “Swedbank” vadība ar valdes priekšsēdētāju Reini Rubeni priekšgalā.

Lai gan publiskajā telpā Reinis Rubenis sevi pozicionē kā adekvāts un uz Rietumeiropas vērtībām orientēts korporatīvais vadītājs, faktiski uzzinot, ka viņa vadītais uzņēmums ir nodarījis liela apmēra zaudējumus fiziskai personai, viņš atkal griezās pie bēdīgi slavenā advokāta Romulada Vonsoviča ar uzdevumu “izbeigt” kriminālprocesu un nodrošināt “jumtu” visās tiesībsargājošajās iestādēs, lai maksimāli apgrūtinātu manu tiesību aizsardzību.

To, ka Reinis Rubenis bija personīgi lietas kursā par procesu, apliecina žurnālistu sarakste ar AS “Swedbank” kur tajā skaitā Reinim Rubenim tika nosūtīti sekojoši jautājumi:

1) kā Jūsu kredītiestāde var komentēt pēc privātpersonas Riharda Maksimiliana Parta iesnieguma sākto kriminālprocesu Nr. 11094026821 saistībā ar iespējamām Jūsu kredītiestādes veiktām krāpnieciskām darbībām? 

2) vai Jūsu kredītiestādes pārstāvji jau ir tikuši nopratināti šī kriminālprocesa ietvaros? Vai kādiem Jūsu kredītiestādes darbiniekiem jau ir noteikts procesuālais statuss šī kriminālprocesa ietvaros?

3) vai Jūsu kredītiestāde atzīst, ka civillietas Nr.C04271309 izskatīšanas gaitā tā vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) ir tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus minētā privātpersona nav parakstījusi ne savā, ne tai piederošā individuālā komersanta vārdā?

4) kā Jūsu kredītiestāde skaidro, ka minētās civilietas materiālos ir atrodama Jūsu kredītiestādes ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels, reģistrācijas  Nr.50002104211, veidlapas, bet nav iesniegts minētā dokumenta oriģināls vai notāra apstiprināta kopija?

Kā jau varēja nojaust, Reiņa Rubeņa vadītā AS “Swedbank” izvēlējās neatbildēt uz sev neērtajiem jautājumiem, tikai atrakstoties ar formālu preses pārstāvja Jāņa Kropa atbildi, ka bankai un tās pārstāvjiem procesuālais statuss nav noteikts.

Vienlaicīgi Jānis Krops sniegtajā atbildē turpināja uzturēt melīgus apgalvojumus par viltotajiem dokumentiem – viņš norāda, ka apgalvojums, ka civillietas nr.C04271309 izskatīšanas gaitā tiesai būtu iesniegti viltoti vai sagrozīti dokumenti neatbilst patiesībai, jo šāds apgalvojums ir pretrunā ar tiesas spriedumā konstatēto. Izskatot lietu apelācijas instancē, tiesai ir uzrādīts minētā dokumenta oriģināls, kas tiesai iesniegts kopā ar citiem bankas rakstveida paskaidrojumiem jau 2011.gadā.

Ar likumīgā spēkā stājušos nolēmumu tiesa arī ir atzinusi, ka iesniegtais dokuments ir saistošs procesā iesaistītajām pusēm. Dokumenta oriģināls lietā nekad nav uzrādīts (jo tas nekad nav pastāvējis), tas tiesai nav iesniegts, un tiesai ir iesniegta tikai un vienīgi AS “Swedbank” darbinieces Līgas Balceres apliecināta, ārkārtīgi nekvalitatīva kopija.

Tāpat man ir informācija, ka Valsts policija bija pieprasījusi uzrādīt attiecīgā dokumenta oriģinālu kriminālprocesa ietvaros, bet tas netika uzrādīts (un neformāli tika atzīts, ka tas neeksistē).

Es turpinu un turpināšu aizstāvēt savas likumīgās tiesības, kas tika aizskartas civillietas nr.C04271309 izskatīšanas laikā, un panākšu, ka pie likumā noteiktās atbildības tiek sauktas gan AS “Swedbank” amatpersonas ar viltojumu veikušo darbinieci Līgu Balceri un valdes locekļiem priekšgalā, gan AS “Swedbank” lietu risinātāji tiesībsargājošajās iestādēs ar bēdīgi slaveno advokātu Romualdu Vonsoviču priekšgalā.

Pats apstāklis, ka ar Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces A.Beinarovičas lēmumu kriminālprocess ir nepamatoti izbeigts, nekādi neliedz turpināt manu tiesību aizstāvību, jo kriminālprocess izbeigts bez motivācijas un, neizvērtējot lietas apstākļus un ciniski ignorējot lietas materiālos esošus neapgāžamus pierādījumus, ka AS “Swedbank” un tās amatpersonas veikušas LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā (krāpšana sevišķi lielos apmēros) un 179.panta 3.daļā (piesavināšanās sevišķi lielos apmēros) minētos noziedzīgos nodarījumus, kar kuriem man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro.

Šobrīd esmu griezies vairākās nacionālajās un starptautiskajās tiesībsargājošajās iestādēs un informēšu sabiedrību par tālāko AS “Swedbank” un Romualda Vonsoviča noziedzīgās darbības atmaskošanu.

Ceru, ka Valsts policijas vadība ar Armandu Ruku priekšgalā un LR Ģenerālprokuratūra ar Juri Stukānu priekšgalā beidzot sāks uzraudzīt, kādā līmenī notiek krimināllietu izmeklēšana un kā viņu pakļautībā esoši darbinieki piesedz noziedzīgus nodarījumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...