Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas un valdības pamatuzdevums ir uzņēmējdarbības vides veidošana ar attiecīgiem regulējošiem tiesību aktiem. Mūsu likumdevēji un izpildvara faktiski nosaka, kādā nozarēs investēt ir izdevīgi, kādās – ne īpaši. Vairāk nekā 10 gadus šajā ziņā nākas rūpīgi ieklausīties arī Eiropas Komisijas (EK) viedoklī.

Izstrādājot enerģētikas sektora attīstības plānus, pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Savienība (ES) ir nepārprotami izdarījusi izvēli par labu vietējiem un ekoloģiski nekaitīgākiem elektroenerģijas iegūšanas veidiem, un šādā virzienā EK cenšas stimulēt ES dalībvalstis. ES enerģētiskā atkarība no resursiem ko piegādā valstis, kas atrodas ārpus alianses, un investīcijas vietējo energoresursu apgūšanā ir divas no problēmām, kas pastāvīgi atrodas EK uzmanības fokusā. Īpaši aktuāli tas ir Ukrainas notikumu iespaidā.

Tāpēc biedrība „Mazās hidroenerģētikas asociācija” (MHEA) ir nepatīkami pārsteigta par valsts attieksmi pret Latvijas upju tecējuma izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Patlaban Latvijā darbojas 147 mazās hidroelektrostacijas (HES), kuras ar atsevišķiem izņēmumiem visas atjaunotas veco ūdens dzirnavu vietās. Lai gan tās pagaidām saražo līdz 1% no valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nepieciešamās elektroenerģijas, taču dod ievērojamu ieguldījumu reģionu attīstībā.

Zinātnieku 10 gados veiktie pētījumi un aprēķini liecina, ka mazo HES kopējo elektroenerģijas izstrādi, atjaunojot vēsturiskos dzirnavu aizsprostus, iespējams, būtiski palielināt (neizmantojot Daugavu, Ventu, Lielupi un Gaujas vidus un lejas posmus) – teorētiski līdz pat 900 GWh gadā, praktiski vismaz līdz 300 GWh gadā, kas būtu jau ievērojams devums Latvijas enerģētiskās patstāvības nodrošināšanā.

Tas dotu arī ievērojamu pienesumu citām tautsaimniecības nozarēm, līdz pat vairākiem simtiem miljonu latu, īpaši būvniecībā, transportā, iekārtu ražošanā. Taču, lai tā notiktu, likumdevējam un valdībai jāpalīdz veidot investīcijām labvēlīgu vidi, jāstimulē jaunu, efektīvu un vidi saudzējošu HES būvniecība, un esošo modernizācija.

Ekoloģiskajā aspektā modernās tehnoloģijas izmantojošas mazās HES ir viens no „zaļākajiem”, bet izmaksu ziņā mazo upju tecējuma izmantošana ir viens no lētākajiem enerģijas iegūšanas veidiem. Liktos – kas gan būtu vienkāršāk, kā novākt birokrātiskos un finansiālos šķēršļus mazo HES attīstībai?

Taču notiek pilnīgi pretējs process. Pēdējos gados Latvijas likumdevējs ir izdarījis virkni grozījumu likumos, mazo HES darbību padarot arvien nerentablāku. Jaunākais „sitiens zem jostasvietas” mazajiem HES ir grozījumi nodokļu likumdošanā, kuru rezultātā no 2014. gada 1. janvāra blakus Subsidētās enerģijas nodoklim- 10% no bruto ieņēmumiem par saražoto elektroenerģiju mazie HES tika aplikti vēl arī ar Dabas resursu nodokli, kas tiek piemērots arī tiem, kas elektroenerģiju pārdod brīvajā tirgū .

Tajā paša laikā Dabas resursu nodoklis ir milzu slogs šiem nebūt ne lielajiem uzņēmumiem. Mazajam HES, kas visu saražoto enerģiju pārdod valsts obligātajā iepirkumā, Dabas resursu nodoklis sastāda 10-15% no uzņēmuma bruto ienākumiem, bet tiem HES, kas saražoto elektroenerģiju pārdod tikai brīvajā elektroenerģijas tirgū – no 43 līdz pat 70% no bruto ienākumiem. Papildu nodoklis lielāko daļu mazo HES darbību padara pagalam nerentablu.

Turklāt pašlaik spēkā esoši valdības noteikumi paredz, ka no 2017. gada mazajiem HES elektroenerģijas iepirkuma tarifs tiks samazināts par 20%! Vēl vairāk – Saeimā ir iesniegti Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kas paredz no 2015. gada vispār atcelt obligāto iepirkumu, tādējādi mazajām HES faktiski liekot konkurēt ar elektroenerģijas ražošanas gigantiem.

Un šī konkurence jau patlaban nav nekāda godīgā! Mazie HES maksā atbilstoši MK 08.05.2001. noteikumiem Nr. 188 „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība” (lai gan šāda kaitējuma lielākoties nemaz nav), un šīs maksas kopsumma (rēķinot pret saražoto elektroenerģiju un upju stratēģisko lomu) ir vairākkārt lielāka nekā VAS „Latvenergo” maksājumi par tās nodarīto kaitējumu.

Mazie HES maksā arī par ūdens resursu lietošanu – faktiski par to, ka upes tek uz jūru, un šī maksa ir līdz 3 centiem par kilovatstundu – arī tie, kas savu elektroenerģiju pārdod brīvajā tirgū par 4,3 centiem/kWh. Rezultātā, ja salīdzinām kopējās nodokļu summas, par saražotās enerģijas vienību mazie HES no jaunā gada maksā 60 reižu vairāk nekā VAS „Latvenergo” lielie HESi – un tas vēl, neskaitot Subsidētās enerģijas nodokli!

Ja nodokļu grozījumi netiek atcelti līdz gada beigām, maksātnespējas situācijā var nonākt un pārtraukt ražošanu līdz 50% no mazajiem HES. Sekas būs darbinieku atlaišana – bezdarbnieku pabalsti, neieņemti nodokļi valstij un pamestas ūdenskrātuves, kas radīs bīstamību videi un sabiedrībai, problēmas pašvaldībām.

Šādos apstākļos ir grūti runāt par mazo HES perspektīvām Latvijas tautsaimniecībā un par Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanu vispār. Pēdējos gados pieņemto „Elektroenerģijas tirgus likuma” un MK noteikumu grozījumu iespaidā, kā arī, nespējot beidzot pieņemt „Atjaunojamās enerģijas likumu”, valsts ir radījusi neticību investīciju drošībai gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem un investoriem.

Aicinām Latvijas Republikas Valsts prezidentu, Saeimu un valdību rosināt atcelt nepārdomāti un kļūdaini pieņemtos Dabas resursu nodokļa un Ūdens apsaimniekošanas likuma grozījumus. Un vēlreiz aicinām sākt aktīvas sarunas ar Atjaunojamo energoresursu nozari, lai tik tiešām tuvinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un rastu risinājumu nozares izdzīvošanas un attīstības jautājumu sakārtošanai likumu un citu normatīvo aktu līmenī. Investīcijas enerģētikas nozarē ir ārkārtīgi naudas ietilpīgas un realizācijas termiņos laikietilpīgas, tāpēc jautājumu risināšanas atlikšana rada milzu grūtības to piesaistīšanai nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...