Iesaki rakstu: 
Jau sen gaidīju, kad pasaules un Latvijas mediji sāks izplatīt fotogrāfijas un video ar “pierādījumiem”, kas liecina par krievu armijas un/vai kaujinieku kārtējo uzbrukumu. Gaidīju tos, jo šādas fotogrāfijas un video jau sen ir kļuvušas par siltu tradīciju visiem ģeopolitiskiem konfliktiem, kuras neievērošana tiek uzskatīta par sliktas gaumes pazīmi.
Pietiek lasītājs
Pirmais - un esmu pārliecināts, ka tālu no pēdējā, - “pierādījums” ko tai skaitā arī LTV Ziņu dienesta žurnālisti rādīja vienā no savām reportāžām, ir video par bērnudārzu pie Luhanskas (Nr.21 ar nosaukumu «Сказка»), kur, pēc kanāla pieminēto cilvēku teiktā, trāpīja "Krievijas atbalstīto kaujinieku" artilērijas šāviņš.
https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/524430938947284
NEJAUŠĪBA. Bērnudārzs Nr.21 atrodas privātmāju rajonā, un to diezgan blīvi ieskauj tuvējās ēkas. Šāviņš, kas lidoja vairākus kilometrus no vietas, kur tas tika izšauts, no visām mājam un ēkām šajā rajonā, protams, vienkārši nevarēja neielidot tieši bērnudārzā.
SIENA. Reportāžā 40.-42. sekundē var redzēt, ka sienai ir 4 ķieģeļu rindas. Tagad pamēģiniet atcerēties, kad un, pats galvenais, cik reizes savā dzīvē jūs esat redzējuši šāda biezuma sienu parastā ēkā. Arī sienu ķieģeļu klājums izskatās diezgan dīvains, jo, skatoties to pašu reportāžas daļu, šķiet, ka starp ķieģeļiem vispār nav cementa.
SKAPĪTIS. Kā liecina informācija Ukrainas medijos, uz bērnudārzu tika šauts no 122 mm kalibra smagajiem artilērijas ieročiem, kas pēc spēka un ātruma ir līdzīgi tanku ieročiem. Ja tā ir taisnība, tad 122 mm kalibra ieroču šāviņi lido ar ātrumu apmēram 800 m/s (2880 km/h).
Tagad paskatieties uz fotogrāfiju un ņemiet vērā, ka pie grīdas nepieskrūvēts saplākšņa skapis, kas stāvēja tieši pie sienas, kurā trāpīja šāviņš, nepakustējās ne centimetru un tajā esošās futbola bumbas arī nenokrita uz grīdas.
TĪRĪBA UN KĀRTĪGUMS. Ja paskatās vērīgi, tad telpā viss ir savās vietās. Uz vingrošanas kāpnēm glīti salocītas vingrošanas stīpas, stūrī glīti salikti spainīši, pie griestiem karājas vingrošanas trepes, un nevarētu teikt, ka putekļi istabā būtu kaut kur citur kā uz grīdas.
Šāviņam, kas cauršautu 4 rindu ķieģeļu sienu, pilnīgi visa telpa bija jāpārklāj ar ļoti biezu putekļu slāni, kas būtu pamanāms pat fotoattēlā.
LOGI. Video ir ļoti skaidri redzams, ka netālu no trāpījuma vietas ir 2 lielas ailes ar 3 logiem katrā jeb 6 logiem kopā un vēl vairāk logu gar sienu tālāk. Neskatoties uz to, ka burtiski viena metra attālumā no šiem sešiem logiem ar 800 m/s ātrumu ielidoja artilērijas šāviņš, nevienā no logiem stikls nesaplīsa.
TRĀPĪJUMA SEKAS ĀRĀ. Reportāžā 29.-30. sekundē var redzēt, ka uz ielas aptuveni 5-7 metru rādiusā no cauruma sienā ir izkaisīti putekļi un ķieģeļu lauskas. Sprādziens, kura spēks izkaisa ēkas fragmentus tādā attālumā, principā no šīs sienas nedrīkstēja atstāt mitru vietu. Nemaz nerunājot par logiem un saplākšņa skapīti.
Arī 33.-35. sekundē ir skaidri redzama cauruma kontūra, kas man personīgi šķiet dīvaina, it īpaši tās augšējā, absolūti taisnā līnija. Piemēram, zemāk esošajā bildē līdzīga aina izskatās daudz “dabiskāk”.
http://characterisationexplosiveweapons.org/wp-content/uploads/2016/10/introduction.png
Savukārt, ja pieņemam, ka šo caurumu bērnudārza sienā izsita nevis šāviņš, bet kaut kas cits, tad dīvaina sakritība - augstums no grīdas, kurā atrodas caurums, sakrīt ar augstumu, kurā cilvēkam ir visērtāk sist pa sienu ar veseri.
KULMINĀCIJA. Kur notika sprādziens? Ārā sprādziena nebija, jo visi logi būtu izsisti. Sprādziena nebija arī telpā jo ne sienas, ne griesti nav sacaurumoti ar šāviņa fragmentiem. Pats šāviņš arī nav redzams. Kur tas palika?
Bet droši vien sevi cienošiem Twitter cīnītājiem par Ukrainas brīvību nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem stulbiem jautājumiem. Galu galā neviena no pašreizējā konfliktā iesaistītajām valstīm nav bijusi vairākkārt pieķerta, veidojot informācijas feikus un manipulācijas, lai apsūdzētu pretējās puses noziegumos, kurus tās nav izdarījušas. Tāpēc ir diezgan loģiski pieņemt, ka arī šajā konkrētajā konfliktā puses līdz klajiem meliem nekādā gadījumā nenolaidīsies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.