Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) bija jāsāk no 1.maija ievērot Satversmes tiesas spriedumu. Taču ieslodzītie, prasot to ievērot un sūtot šada veida (pielikumā) prasību tieslietu ministram, saskaras ar represijām no amatpersonu puses. Tiek veikta intensīva kontrole, uzlikti nepamatoti sodi, tiek prasīts atsaukt sūdzības. Tāpat Jelgavas cietumā, „pateicoties” cietuma darbiniekiem, kuri atnesuši uz cietumu Covid, ir noteikta karantīna.
Neskatoties uz Covid-19 Infekcijas izplatības pārvaldības likuma 42. panta (1) un (2) apakšpunktu, kas nosaka karantīnu visā IeVP sistēm,ā ja ir saslimstība kaut vienā ieslodzījuma vietā, atļauj apmeklēt ieslodzītos gan prokuroriem, gan policijai,bet neatļauj nākt tuviniekiem jau 8 mēnešus, no oktobra. Viss tiek darits lai ierobežotu tikai ieslodzītos.
Ar ko policists un prokurors atšķiras no parasta cilvēka? Vienīgi ar savu nekompetenci, bet aplaist ar infekciju var tāpat. Tiesībsargs tikai tēlo, ka kaut ko dara, bet faktiski pilda tieslietu ministra Jāņa Bordāna pavēles.
LR Tieslietu ministrijai Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536
No: vārds, uzvārds, 19--.g. Jelgavas cietums Palīdzības iela 3, Jelgava , LV-3001
2021. gada 11. maijā
IESNIEGUMS
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
Tieslietu ministrija iesniegusi Ministru kabinetam likumprojektu, kurš izskatīts 08.04.2021 un virzīts uz Saeimu izskatīšanai steidzamības kārtībā, no kura izriet, ka Tieslietu ministrija nodrošinās Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" izpildi līdz 2025. gada 1. jūlijam.
Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2021. gada 22. aprīlī uzklausot Tieslietu ministrijas argumentus, atteicās virzīt minēto likumprojektu kā steidzamu. Bez tam Saeimas Juridiskais birojs ierosināja noraidīt likumprojektu, jo tajā tiek piedāvāts atklāti neievērot Satversmes tiesas spriedumu.
Arī Tiesībsargs ir kritiski vērtējis Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu.
Šajā sakarā kritiski vērtējama Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā paustā nostāja, ka tikai un vienīgi jaunas ieslodzījuma vietas celtniecība būtu risinājums un vienīgais veids Satversmes tiesas sprieduma izpildei.
Kā norādījusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, "pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto skaits Latvijā samazinājies divas reizes no 7000 ieslodzītajiem līdz 3500 ieslodzītajiem”.
Līdz ar to esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir bijis iespējams nodrošināt gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās divreiz lielākam ieslodzīto personu skaitam. Tādējādi Satversmes tiesas spriedumu ir iespējams izpildīt arī esošajā infrastruktūrā. Jo nevarētu būt tā, ka ieslodzīto skaita būtisks samazinājums nozīmētu lielāku tikšanās telpu noslogojumu. Tieši otrādi, ja divreiz mazāk ieslodzīto, tad brīvākas tikšanās telpas.
Attiecībā uz soda izciešanas uzsākšanu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē (bez objektīva, saprātīga pamata un individuāla izvērtējuma) norādāms, ka esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir iespējams nodrošināt notiesāto vīriešu izvietošanu daļēji slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, jo būtībā šie ieslodzītie paliktu tajās pašās telpās.
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodekss 50.5 pantam soda daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.
Līdz ar to Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir iespējama daudz lielākā mērā, nekā to darījusi Tieslietu ministrija.
Turklāt Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to Satversmes tiesas spriedumā ietvertie secinājumi un nolemtais ir imperatīvas prasības, tātad obligāti izpildāmas.
Vēlos norādīt, ka sodu izciešu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē. Ievērojot Satversmes tiesas izdarītos secinājumus un nolemto, uzskatu, ka manu tiesību aizskārums tiek turpināts, jo joprojām bez objektīva un saprātīga pamata sodu izciešu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē. Turklāt tiesību apjoms arī nav mainījies. Līdz ar ko tiek pieļauts turpināts tiesību aizskārums. Atbilstoši Satversmes 92. pantam ikvienam ir tiesības uz atbilstošu tiesību aizskāruma kompensāciju.
Ievērojot minēto, lūdzu Jus:
1) izvērtēt iesniegumā minētos apsvērumus;
2) nodrošināt Satversmes sprieduma izpildi;
3) atzīt Jelgavas cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot soda izciešanu objektīvi un saprātīgi pamatotā soda izciešanas režīmā un pakāpē, par prettiesisku;
4) atzīt Jelgavas cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot objektīvi un saprātīgi pamatotu tiesību apjomu, par prettiesisku;
5) noteikt tiesību aizskāruma kompensāciju EUR 1000 (viens tūkstotis) apmērā;
6) uzdot Jelgavas cietuma administrācijai ievērot un pildīt Satversmes tiesas spriedumu.
Ar cieņu
Vārds Uzvārds
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
