Iesaki rakstu: 
Stāstā par diviem atvestiem vagoniem, kurus AS "Pasažieru vilciens" tikko saņēma no ārvalstu ražotāja, mani personīgi mulsina ne iespējamā korupcijas komponente un ne cenu jautājums. Mani mulsina, ka Satiksmes ministrija kopā ar neuzpērkamajiem un objektīvajiem Latvijas medijiem no šī pasākuma sarīkoja nacionāla mēroga sensāciju.
Man šķiet, ka tik plašs šīs ļoti nenozīmīgās tēmas atspoguļojums ir kārtējais mūsu valdības mēģinājums parādīt Latviju kā ieleju ar atpalikušiem aborigēniem, kuri māk tikai šaut ar loku un ar pavērtu muti skatīties uz lielo balto cilvēku tehniskajiem sasniegumiem.
Runājot par tehniskajiem sasniegumiem, ir vērts atcerēties ka ne tik sen mūsu kuģniecība bija nozīmīgākā Baltijā un ne tā mazākā Eiropā. Mums bija viena no ne tikai Baltijas valstīs prestižākajām aviācijas universitātēm, kur uz kvalifikācijas paaugstināšanu katru gadu ieradās studenti no visas pasaules. Mēs PAŠI būvējām tūkstošiem vagonu un izmantojām PAŠU kuģus, lai nogādātu šos vagonu vietās, kur labi attīstītas mašīnbūves nebija.
Un šodien nav ne šī, ne visa pārējā, ko normālās valstīs uzskata par modernas rūpniecības pazīmēm. Šī nav, bet ir pie varas esošu parazītu bariņš, kas mūsu dzimteni uzskata par veiksmes stāstu krājumu. Tādu veiksmes stāstu kā, visticamākais, kārtējais korumpētais vilcienu iepirkums vai krāsaini midzeņi turīgiem narkomāniem, kas atrodas uz vēl nesen par Rīgas tirdzniecības ostu dēvētajām tukšajām piestātnēm.
Bet skumjākais šajā stāstā nav kosmiskās vilcienu cenas vai izpalīdzīgi idioti valdībā. Skumjākais ir tas, ka ar šādu “veiksmes stāstu” palīdzību ļoti konkrēti personāži Latvijas tautai cenšas atrofēt jebkādu būtisku ambīciju izpausmi.
Tas tiek darīts ļoti vienkārši – vajag 30 gadus zombēt cilvēkus, ka “maksimālā programma” viņiem ir nevis uzbūvēt savu vilcienu, bet gan paņemt kredītu pareizā bankā par pareizo procentu, lai pēc tam šo naudu iztērētu vilcienu iepirkumam no pareiza ārvalstu ražotāja. Tādējādi lielākās daļa iedzīvotāju prātos tiek radīta pārliecība, ka aktīvi piedalīties pasaules ekonomikas attīstībā nav viņu prerogatīva. Viņiem veidojas pārliecība, ka viņu dzīves jēga ir nevis vēlme iekarot pasauli, bet gan vēlme iztērēt pēc iespējas vairāk kredītnaudas, lai pēc tam visu mūžu maksātu procentus.
Šīs plānotās degradācijas cita sastāvdaļa ir tā sauktās “VID/NKP babas”. Šīs ne īpaši patriotiskās tantes pavada lielāko daļu sava darba, laika identificējot un turpmāk apturot to Latvijas uzņēmumu attīstību, kuriem nav svētības no big brother, bet ir potenciāls paaugstināt Latvijas starptautisko kredītreitingu.
Rezultātā "atvesto vagonu" politika pilnībā sagrauj jebkādas cilvēku tieksmes sasniegt diženumu, un to dēļ mūsu valsts arī turpmāk pasaulē būs slavena tikai ar elitārām prostitūtām, pieklājīgiem viesmīļiem, punktuāliem šoferiem un strādīgiem zemniekiem.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
