Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības
Iniciatīvas grupa23.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Zinātniski pierādīts, ka Covid-19 infekcijas izplatība noris izglītības iestādēs ar asimptomatiski slimojošu nepilngadīgo starpniecību, inficējot vecāka gadagājuma tuviniekus un skolotājus. Jau vasaras sākumā pieejamas zinātniskas publikācijas, ka klātienes izglītība skolās kā asimptomātiskās vīrusa infekcijas izplatības vidēs ir bīstama skolotājiem un vecvecākiem.
Savukārt Latvijā publiski zināms, ka iniciatīvas izveides laikā, šobrīd skolas vecuma bērni inficējas biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji (Kuzmina, I. LA, 2020.X.29.). Arī mazgadīgie jau ārstējas slimnīcā – vecuma grupā zem desmit gadiem. Daudzās mājsaimniecībās nav iespējams pilnībā nošķirt vecāko paaudzi.
Ievērojot straujo pandēmijas izplatību un veselības nozares pārslodzes risku, kas pamato Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 par ārkārtējo situāciju, ir Satversmē noteiktajam pretēji uzdot vieniem ģimenes locekļiem īstenot izglītību klātienē, ar to pakļaujot citus riska grupā esošus ģimenes locekļus paliekošiem veselības traucējumiem un nāves draudiem. Valstij jāīsteno Satversmes 110. pantā noteiktā ģimenes institūta aizsardzība.
No vienas puses Slimību profilakses un kontroles centrs aicina mācības neīstenot klātienē, no otras puses publiskas amatpersonas draud atbildīgiem vecākiem ar sociālo dienestu iejaukšanos, ja vecāki liks šķēršļus izglītībai klātienē. Šādi indivīda rūpes par riska grupu tuvinieku dzīvībām ģimenēs tiek apgrūtinātas vai nav iespējamas, taču Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz dzīvību, tiesības nemirt kļūdainas izglītības politikas īstenošanas dēļ.
Svarīgi, lai pēc ārkārtējās situācijas vispārējā izglītībā būtiski neaugtu skolotāju trūkums pedagogu slimību un nāvju dēļ, lai vecāku vai vecvecāku nāves nepasliktinātu skolēnu sociālo drošību un lai infekciju mājsaimniecībās atnesušie bērni negūtu psiholoģisku traumu, sevi vainojot tuvinieku slimībās un nāvēs.
Ministru kabinets nespēj vienoties par izglītības klātienē apturēšanu. No Satversmes izriet, ka tiesību uz dzīvību aizsardzība jāveic ar likuma palīdzību. Līdz ar to par dzīvībām jālemj Saeimai, pieņemot atbilstošu normatīvo aktu. Dzīvības likumu.
Tāpēc aicinām pieņemt Dzīvības likumu. Tā mērķis ir sekmēt Satversmes 93. pantā nostiprināto pamattiesību uz dzīvību aizsardzību, īstenojot Satversmes ievadā paredzēto solidaritātes principu, rūpējoties par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā.
Vispārējās izglītības programmas neīsteno klātienē periodā, kad ir izsludināta ārkārtējā situācija. Šajā laikā kvalitatīvi īsteno izglītību tālmācības, pašizglītības vai izglītības ģimenē Izglītības likuma 8. pantā ietvertajās formās.
Klātienes izglītības aizlieguma pabalstu piešķir par visu ārkārtējās situācijas periodu, kurā nenotiek klātienes vispārējās izglītības apguve gan vecākiem, kas audzina bērnu, kurš apgūst vispārējās vidējās izglītības programmas 1.–6. klasē, piešķirot pabalstu par katru bērnu, gan arī pedagogiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības iestādi, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, un piedalās šīs programmas īstenošanā. Pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. «Vecāki par labāku izglītību» piedāvā vispārējo izglītību īstenot kvalitatīvi, tā izstrādājusi Dzīvības likumu un aicina to steidzami pieņemt.
Satversmes ievadā noteiktā solidaritāte paredz cilvēka sapratni. Tāpēc «laba izglītība nav samērojama ar manu tuvinieku nāvi, laba, sociāli atbildīga izglītība ir iedarbīga izglītība, laba izglītība nedrīkst spiest bērnus tapt vainotiem nāvēs». Pieņemot Dzīvības likumu, Latvija pasargās un iegūs savu cilvēku dzīvības.
Iespēja parakstīties:
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
