Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 17.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika lemts par Rīkojuma projektu „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē” saistībā ar Latvijas dalību sarunu procesā par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas Republikas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jūlija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lēmumam".

Saskaņā ar MK 17.07.2015.protokolu valdība ir nolēmusi:

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu (ziņotājs J.Reirs).

Valsts kancelejai noņemt rīkojuma projektam ierobežotas pieejamības informācijas statusu un sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

2. Finanšu ministram regulāri informēt Ministru kabinetu par Eiropas Komisijas un Grieķijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumu.

3. Apstiprināt iesniegto Latvijas Republikas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jūlija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lēmumam".

4. Finanšu ministrijai papildināt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ar norādi, ka aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas valsts budžetu, un iesniegt precizēto pozīciju Valsts kancelejā.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs nepieciešams parlamenta balsojums saistībā ar jauno aizdevuma programmu Grieķijas Republikai, taču Latvijas Republikā tas ir kārtējais no sabiedrības noslepenotais valdības lēmums.

Turklāt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju apstiprina Saeimas Eiropas lietu komisija, kas dod šai pozīcijai Nacionālās pozīcijas statusu, kura tālāk tad jau ir jāaizstāv valdības amatpersonām un ierēdņiem sarunās un diskusijās visos jautājumos, kas saistīti ar šo pozīciju. Informēju Jūs, ka pozīcija šajā jautājumā nav bijusi pat skatīta Saeimas Eiropas lietu komisijā, vēl jo vairāk – apstiprināta kā Latvijas nacionālā pozīcija!

Tas viss rada pamatotas bažas, ka valdība kārtējo reizi mēģina pieņemt kārtējo nekompetento un sasteigto lēmumu, cenšoties to noslēpt no sabiedrības,  maskējot to zem publiskiem apgalvojumiem par kārtējo apņemšanos, kuru tai vispār nav skaidrības kā izpildīt (tas ir, Latvijas valdības gatavību izmantot veto tiesības palīdzības sniegšanai Grieķijai, ja tas radīs nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas budžetu), līdzīgi kā tas tika izdarīts  lemjot par “bēgļu jautājumu”.

Lai kliedētu šīs bažas, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai un kad rīkojuma projektam „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē” ir noņemts ierobežotas pieejamības informācijas statuss? Lūdzu iesniegt šī rīkojuma projekta pilnu tekstu.

2. Kā ir paredzēts vērtēt Eiropas Komisijas un Grieķijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības sniegšanu? Kas, kādi eksperti veiks šo izvērtēšanu – tā atbilstību Latvijas nacionālajai pozīcijai, un kurš būs atbildīgs par šī vērtējuma pilnsakarību un kompetenci?

Vai un kā par to tiks informēta Latvijas sabiedrība, Saeima un Ministru kabinets?

3. Kāda ir ES paredzētā procedūra sarunu gaitai par šādas finansiālās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, tajā skaitā, Grieķijas Republikai? Kā ir paredzēts nodrošināties ar nepieciešamās informācijas savlaicīgu iegūšanu par šo sarunu gaitu un rezultātiem, lai varētu to kompetenti un atbildīgi izvērtēt un pieņemt savlaicīgus, kompetentus lēmumus par Latvijas pozīciju tajā?

4. Pēc kādiem kritērijiem ir paredzēts vērtēt, vai paredzamā palīdzības programma Grieķijai neatstās ietekmi uz Latvijas budžetu ilgtermiņā? Kādi finansiālie un ekonomiskie rādītāji tiks vērtēti, kādā laika periodā?

5. Vai, vērtējot iespējamo šīs palīdzības programmas ietekmi uz Latvijas budžetu, šie termiņi un vērtējamie kritēriji tiks salāgoti ar palīdzības programmā paredzamajiem termiņiem un nosacījumiem, lai varētu izvērtēt reālo šīs programmas ietekmi uz Latvijas budžetu pilnībā, jo visnozīmīgākā ietekme uz Latvijas budžetu un ar to saistītie riski radīsies tikai tajā brīdī, kad Grieķijas pusei būs jāsāk pildīt savas finansiālās saistības, kuras, ņemot vērā to nesamērīgi milzīgo apjomu, tā nebūs spējīga izpildīt, un tāpēc visdrīzāk palīdzības programmā tiks paredzēti ļoti gari termiņi to izpildei, paredzot atlikt saistību izpildi uz nozīmīgu laika periodu, tādejādi it kā neradot nekādus riskus un izdevumus Latvijas budžetam tuvākajos gados.

6. Lai viestu pārliecību, ka Latvijas Republikas “nacionālā pozīcija” ir tiešām veidota atbilstoši publiski paustajam „lai aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņā ietekmi uz Latvijas valsts budžetu”,  lūdzu iesniegt valdības apstiprinātās “nacionālās pozīcijas“ pilnu tekstu.

        7. Kādi valdības pasākumi ir un tiks veikti, lai gūtu pārliecību, ka Grieķijas Republika spēs īstenot aizdevēju pieprasītās reformas, lai veicinātu Grieķijas valsts tautsaimniecības attīstību un spēju atmaksāt aizdevumu, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas sabiedrība un nodokļu maksātāji atkal neciestu no valdības pieņemtā lēmuma?

8. Ņemot vērā to, ka Latvijas valdība ir veikusi aizņēmumus uz nosacījumiem, kas ir nesamērīgi dārgi salīdzinot ar esošo situāciju finanšu tirgos (piemēram: Eiropas komisijas aizdevuma likme Latvijai ir 3,375%, bet savukārt finanšu tirgos šobrīd kotētais likmju līmenis attiecīgajam aizdevumu termiņam būtu aptuveni 0.4%. – tas ir apmēram 10 reizes lētāks!), lūdzu Jūs informēt, ko ir darījusi valdība, lai varētu īstenot aizņēmuma pārfinansēšanu uz krietni izdevīgākiem nosacījumiem, vismaz attiecībā uz pašas Eiropas komisijas izsniegto aizdevumu, lai tā aizdevuma likme būtu vismaz līdzvērtīga Grieķijai paredzētajai?

Panākot iespēju pārfinansēt Latvijas ārējo parādu, tas radītu papildu fiskālo telpu Latvijas valsts budžetam vairāku desmitu miljonu apmērā, tādejādi radot iespēju risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē, izglītības sistēmā, un citās jomas, kur pašlaik nekas netiek darīts, jo valdībai tam neesot iespējams atrast finansējumu.

Tas būtu tikai taisnīgi un solidāri ( ja jau šie paši principi tiek izmantoti, lai pamatotu citus lēmumus), ka Latvijai, kura paklausīgi un kārtīgi ir izpildījusi visas aizdevēju prasības, vismaz Eiropas Komisija nodrošinātu ne augstāku aizdevuma likmi, kāda tā būs Grieķijai, kura turklāt šo aizdoto naudu visdrīzāk nemaz nespēs atdot, un šī “3.palīdzības programma” tiek īstenota, lai glābtu iepriekš Grieķijai sniegto “palīdzību”, kurā Latvija nav piedalījusies, bet tagad, iesaistot arī Latviju un solidāri pārliekot šo nastu  uz visu esošo EMS dalībnieku, arī Latvijas pleciem.

Lai novērstu bažas, par valdības nekompetenci un mazspēju rīkoties un rūpēties par Latvijas valsts un sabiedrības interesēm,  pieņemot kārtējo nepārdomāto lēmumu, lūdzu Jūs atbildēt izsmeļoši un savlaicīgi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...