Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 17.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika lemts par Rīkojuma projektu „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē” saistībā ar Latvijas dalību sarunu procesā par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas Republikas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jūlija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lēmumam".

Saskaņā ar MK 17.07.2015.protokolu valdība ir nolēmusi:

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu (ziņotājs J.Reirs).

Valsts kancelejai noņemt rīkojuma projektam ierobežotas pieejamības informācijas statusu un sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

2. Finanšu ministram regulāri informēt Ministru kabinetu par Eiropas Komisijas un Grieķijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumu.

3. Apstiprināt iesniegto Latvijas Republikas nacionālo pozīciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jūlija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lēmumam".

4. Finanšu ministrijai papildināt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ar norādi, ka aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas valsts budžetu, un iesniegt precizēto pozīciju Valsts kancelejā.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs nepieciešams parlamenta balsojums saistībā ar jauno aizdevuma programmu Grieķijas Republikai, taču Latvijas Republikā tas ir kārtējais no sabiedrības noslepenotais valdības lēmums.

Turklāt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju apstiprina Saeimas Eiropas lietu komisija, kas dod šai pozīcijai Nacionālās pozīcijas statusu, kura tālāk tad jau ir jāaizstāv valdības amatpersonām un ierēdņiem sarunās un diskusijās visos jautājumos, kas saistīti ar šo pozīciju. Informēju Jūs, ka pozīcija šajā jautājumā nav bijusi pat skatīta Saeimas Eiropas lietu komisijā, vēl jo vairāk – apstiprināta kā Latvijas nacionālā pozīcija!

Tas viss rada pamatotas bažas, ka valdība kārtējo reizi mēģina pieņemt kārtējo nekompetento un sasteigto lēmumu, cenšoties to noslēpt no sabiedrības,  maskējot to zem publiskiem apgalvojumiem par kārtējo apņemšanos, kuru tai vispār nav skaidrības kā izpildīt (tas ir, Latvijas valdības gatavību izmantot veto tiesības palīdzības sniegšanai Grieķijai, ja tas radīs nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas budžetu), līdzīgi kā tas tika izdarīts  lemjot par “bēgļu jautājumu”.

Lai kliedētu šīs bažas, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai un kad rīkojuma projektam „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē” ir noņemts ierobežotas pieejamības informācijas statuss? Lūdzu iesniegt šī rīkojuma projekta pilnu tekstu.

2. Kā ir paredzēts vērtēt Eiropas Komisijas un Grieķijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības sniegšanu? Kas, kādi eksperti veiks šo izvērtēšanu – tā atbilstību Latvijas nacionālajai pozīcijai, un kurš būs atbildīgs par šī vērtējuma pilnsakarību un kompetenci?

Vai un kā par to tiks informēta Latvijas sabiedrība, Saeima un Ministru kabinets?

3. Kāda ir ES paredzētā procedūra sarunu gaitai par šādas finansiālās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, tajā skaitā, Grieķijas Republikai? Kā ir paredzēts nodrošināties ar nepieciešamās informācijas savlaicīgu iegūšanu par šo sarunu gaitu un rezultātiem, lai varētu to kompetenti un atbildīgi izvērtēt un pieņemt savlaicīgus, kompetentus lēmumus par Latvijas pozīciju tajā?

4. Pēc kādiem kritērijiem ir paredzēts vērtēt, vai paredzamā palīdzības programma Grieķijai neatstās ietekmi uz Latvijas budžetu ilgtermiņā? Kādi finansiālie un ekonomiskie rādītāji tiks vērtēti, kādā laika periodā?

5. Vai, vērtējot iespējamo šīs palīdzības programmas ietekmi uz Latvijas budžetu, šie termiņi un vērtējamie kritēriji tiks salāgoti ar palīdzības programmā paredzamajiem termiņiem un nosacījumiem, lai varētu izvērtēt reālo šīs programmas ietekmi uz Latvijas budžetu pilnībā, jo visnozīmīgākā ietekme uz Latvijas budžetu un ar to saistītie riski radīsies tikai tajā brīdī, kad Grieķijas pusei būs jāsāk pildīt savas finansiālās saistības, kuras, ņemot vērā to nesamērīgi milzīgo apjomu, tā nebūs spējīga izpildīt, un tāpēc visdrīzāk palīdzības programmā tiks paredzēti ļoti gari termiņi to izpildei, paredzot atlikt saistību izpildi uz nozīmīgu laika periodu, tādejādi it kā neradot nekādus riskus un izdevumus Latvijas budžetam tuvākajos gados.

6. Lai viestu pārliecību, ka Latvijas Republikas “nacionālā pozīcija” ir tiešām veidota atbilstoši publiski paustajam „lai aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņā ietekmi uz Latvijas valsts budžetu”,  lūdzu iesniegt valdības apstiprinātās “nacionālās pozīcijas“ pilnu tekstu.

        7. Kādi valdības pasākumi ir un tiks veikti, lai gūtu pārliecību, ka Grieķijas Republika spēs īstenot aizdevēju pieprasītās reformas, lai veicinātu Grieķijas valsts tautsaimniecības attīstību un spēju atmaksāt aizdevumu, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas sabiedrība un nodokļu maksātāji atkal neciestu no valdības pieņemtā lēmuma?

8. Ņemot vērā to, ka Latvijas valdība ir veikusi aizņēmumus uz nosacījumiem, kas ir nesamērīgi dārgi salīdzinot ar esošo situāciju finanšu tirgos (piemēram: Eiropas komisijas aizdevuma likme Latvijai ir 3,375%, bet savukārt finanšu tirgos šobrīd kotētais likmju līmenis attiecīgajam aizdevumu termiņam būtu aptuveni 0.4%. – tas ir apmēram 10 reizes lētāks!), lūdzu Jūs informēt, ko ir darījusi valdība, lai varētu īstenot aizņēmuma pārfinansēšanu uz krietni izdevīgākiem nosacījumiem, vismaz attiecībā uz pašas Eiropas komisijas izsniegto aizdevumu, lai tā aizdevuma likme būtu vismaz līdzvērtīga Grieķijai paredzētajai?

Panākot iespēju pārfinansēt Latvijas ārējo parādu, tas radītu papildu fiskālo telpu Latvijas valsts budžetam vairāku desmitu miljonu apmērā, tādejādi radot iespēju risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē, izglītības sistēmā, un citās jomas, kur pašlaik nekas netiek darīts, jo valdībai tam neesot iespējams atrast finansējumu.

Tas būtu tikai taisnīgi un solidāri ( ja jau šie paši principi tiek izmantoti, lai pamatotu citus lēmumus), ka Latvijai, kura paklausīgi un kārtīgi ir izpildījusi visas aizdevēju prasības, vismaz Eiropas Komisija nodrošinātu ne augstāku aizdevuma likmi, kāda tā būs Grieķijai, kura turklāt šo aizdoto naudu visdrīzāk nemaz nespēs atdot, un šī “3.palīdzības programma” tiek īstenota, lai glābtu iepriekš Grieķijai sniegto “palīdzību”, kurā Latvija nav piedalījusies, bet tagad, iesaistot arī Latviju un solidāri pārliekot šo nastu  uz visu esošo EMS dalībnieku, arī Latvijas pleciem.

Lai novērstu bažas, par valdības nekompetenci un mazspēju rīkoties un rūpēties par Latvijas valsts un sabiedrības interesēm,  pieņemot kārtējo nepārdomāto lēmumu, lūdzu Jūs atbildēt izsmeļoši un savlaicīgi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...