Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Latvijas Tirgotāju asociācija’’ (LTA) dibināta 1995.gada 26.septembrī un pašlaik reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40008042591. Par valdes priekšsēdētāju no tās dibināšanas brīža ir Henriks Danusēvičs. Vērotājam no malas rodas jautājums, kā panākama tāda ilglaicība. Lūk, dažas piezīmes iespējamai atbildei.

LTA ir H.Danusēviča servisa uzņēmums, vienlaicīgi radot ilūziju par LTA kā sabiedriski koleģiālu veidojumu

Vispirms H.Danusēvičs rūpējas par to, lai juridiskā ziņā izslēgtu jebkādu situāciju, kad jebkurš cits cilvēks līdz ar viņu varētu konkurēt uz valdes priekšsēdētāja amatu, kā rezultātā viņš varētu to arī zaudēt, un vienlaicīgi saglabātos ilūzija par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā sabiedrisku koleģiālu veidojumu.

Tā nepārtraukti tiek sludināts, ka svarīgākais biedrības orgāns ir Padome, kas izlemj visus nozīmīgākos nozares un iekšējās dzīves jautājumus. Uz it kā Padomes lēmumiem atsaucas sarakstē ar ministrijām un parlamentu un citām korporatīvajām organizācijām. Patiesībā Padomes locekļus izvēlas pats H.Danusēvičs, kurus liek priekšā uz apstiprināšanu tai pašai Padomei un kam arī vienmēr tiek dota piekrišana.

Pēc biedrības statūtiem tāds orgāns kā Padome jau daudzus gadus nemaz nepastāv, tāpat nav prezidenta amata, kādā H.Danusēvičs pats mēdz dēvēties. Biežākiem sēžu dalībniekiem kā īpašu aplaimojumu pelnījušiem H.Danusēvičs ir piešķīris viceprezidenta nosaukumu, lai arī šādi nosaukumi vai amati pēc statūtiem nav paredzēti. Uzņēmumu vadītāji, kas apzinīgi reizi mēnesī pulcējas uz Padomes sēdēm, vienkārši tiek maldināti par savu īsteno statusu.

Izdomāts un statūtos neparedzēts ir arī Padomes priekšsēdētāja amats, kuru ik pa laikam kāds no aktīvākiem sēžu apmeklētājiem tiek pierunāts uzņemties. H.Danusēviča mērķis ir panākt, lai šis cilvēks uz brīvprātības pamatiem strādātu viņa vietā, kamēr pats viņš atradīsies savās it kā publiskās darīšanās ārzemēs. Parasti jaunizceptais padomes priekšsēdētājs, noskaidrojis reālo situāciju, drīz vien „atsalst’’ darboties, un atkal jāpierunā cits kandidāts. Tādā veidā Padome un tās dalībnieki ar savu ikmēneša pulcēšanos kalpo par dekorāciju, izkārtni H.Danusēviča faktiski individuālam jeb ģimenes uzņēmumam, par ko pakavēsimies zemāk.

Lai uzturētu iespaidu par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā pilnvērtīgu sabiedrisku organizāciju, H.Danusēvičs piesegumam izmanto vēl citus veidojumus kā, piemēram, Nozīmīgo tirgotāju savienība. Tās sūtība ir tāda, ka H. Danusēviča izraudzīti atsevišķi uzņēmumu vadītāji caurmērā reizi mēnesī pulcējas uz biznesa pusdienām un aprunājas par viņa paša izvirzītajiem jautājumiem. Ar to mēģināts radīt iespaidu, ka H.Danusēvičs ar savu faktiski servisa uzņēmumu, kas saucas Latvijas Tirgotāju asociācija, cītīgi strādā šo uzņēmumu interesēs, lai gan pats lielu darba laika daļu atrodas ārzemēs.

Vairāk prombūtnē nekā darbā asociācijā

Asociācijas biedriem tiek iestāstīts, ka H.Danusēvičs esot aizņemts ārzemju projektos un esot pašsaprotami, ka nozares vajadzībām viņš varot pieslēgties epizodiski un ka viņa vietā strādājot izpilddirektore. Taču pie šādiem apgalvojumiem nav ņemtas vērā biedrības statusa atšķirības no kapitālsabiedrības, kuras dalībnieki (investori) var nestrādāt ikdienas darbā, bet veic vispārēju uzraudzību. Savukārt persona, kas nepiedalās biedrības darbā, bet tiek uzturēts no tās finanšu līdzekļiem, kā amatpersona vispār nav vajadzīga. Mūsu gadījumā biedriem jālemj, cik lielā mērā H.Danusēvičs atbilst biedrības vadītāja amatam.

Viens no biežākiem ceļojumu mērķiem līdz pat pēdējam laikam bija Briselē izvietotā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kurā uz pilnvaras pamata H.Danusēvičs pārstāvēja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu, kamēr viņa pastāvīgie komandējumi uz Kijevu un Minsku ir grūti izprotami un, vēl jo vairāk, cik attaisnojamas ir to izmaksas, kas tiek segtas no Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudām un konkursu naudām.

H.Danusēvičs mīl bieži atgādināt, ka, strādājot par prezidentu, nekādu atalgojumu nesaņem, bet visapšaubāmākās ir tieši viņa pastāvīgās „ārzemju viesizrādes’’. Par tām tiek maksātas komandējuma naudas, un tajās par dažādiem izklaides pasākumiem, piemēram, masāžas saloniem, H.Danusēvičs norēķinās ar LTA kredītkarti. Vispār par naudas plūsmu Asociācijas ietvaros ir zināms tikai pašam H.Danusēvičam. Lai labāk izskatītos biedru acīs, H.Danusēvičs ik pa laikam nosauc kaut kādus ciparus par ieņēmumiem un izdevumiem, un ir jāšaubās par to atbilstību patiesajai situācijai.

Līdzšinējās kopsapulces un valdes pārvēlēšanas neatbilda likumam

Lai izskatītos, ka H.Danusēvičs regulāri tiek pārvēlēts uz priekšsēdētāja amatu, ik gadu rīko sanākšanas, kas nosauktas par kopsapulcēm vai konferencēm. Tās organizē kā izbraukumu ārpus galvaspilsētas, un piedalās jau minētie Padomes locekļi jeb viceprezidenti, parasti ne vairāk par 15 cilvēkiem, taču tas vienmēr ir bijis mazāk par likumā noteikto pusi no visiem biedrības dalībniekiem. Pēc darba kārtības konferences īpaši neatšķiras no Padomes sēdēm, tikai piedevām ar izklaidējošo daļu. Kā vienu no apspriežamajiem jautājumiem H.Danusēvičs izvirza sevis pārapstiprināšanu par Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju jeb prezidentu, kas arī sekmīgi notiek ar vienbalsīgu piekrišanu.

H.Danusēviča darbības stilu raksturo arī dažādu sanāksmu un sapulču protokolu novilcināšana un pēc tam to papildināšana un “uzlabošana” ar sev vēlamām lietām, kas sanāksmēs nav ne spriestas, ne lemtas, ne balsotas. Lieki teikt, ka pēc tam protokoli netiek izsūtīti ne Padomei, ne biedriem. Manipulācija ar protokoliem ir neatņemama H.Danusēviča darbošanās prakse, jo vienmēr ļauj sasniegt sev nepieciešamo rezultātu.

H.Danusēvičs ir vēl daudzu citu biedrību prezidents, bet LTA ir vienīgā ar finanšu apgrozījumu

H.Danusēviča uzņēmums ne tikai iemiesojies Latvijas Tirgotāju asociācijā, bet kopumā sastāv no vēl daudzām tā sauktajām kabatas firmām jeb biedrībām, kurās viņš skaitās valdes priekšsēdētājs – prezidents un kas ļauj viņam darboties, izmantojot to izkārtnes, vajadzīgo jautājumu rosināšanai gan dialogā ar valsts pārvaldi, gan savās personīgās interesēs, savukārt korporatīvajam sektoram radot iespaidu par savu vispusību un neaizstājamību.

Tālāk sniedzu šo sabiedrisko organizāciju kaut nepilnīgu uzskaitījumu: Latvijas Tirgotāju kamera, Latvijas Tirdzniecības institūts, Barona biedrība, Ata Kronvalda fonds, Latvijas mazo un vidējo un amatniecības darba devēju konfederācija, Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība, “Euro Trade ETC”, Latvijas poļu biedrība.

Tajā pašā laikā Latvijas Tirgotāju asociācijai H.Danusēviča vadībā ir izveidojušies nodokļu parādi, un tas kavē LTA attīstību, jo organizācija ar nodokļu parādiem netiek pielaista konkursos uz dažādu projektu naudām.

Latvijas Tirgotāju kamera – LTA finanšu “melnais caurums”

No minētajām organizācijām īpaši jāatzīmē biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, reģ. Nr.40008034113, kuras nosaukums ne velti izraudzīts līdzīgs Latvijas Tirgotāju asociācijai, tāpat stipri lielākai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Latvijas Tirgotāju kameras dalībnieku sastāvs ir ierobežots, pārsvarā tās ir fiziskas personas – H.Danusēviča ģimenes locekļi. Latvijas Tirgotāju kamerai pieder dzīvoklis Rīgā, Bruņinieku ielā 12 – 9, kadastra numurs 0100 022 0004, platība 93,30 m2, kas ir juridiskā adrese Latvijas Tirgotāju asociācijai un vairākumam H.Danusēviča kabatas biedrību. Minēto dzīvokli H.Danusēvičs nopirka 2002.gadā par Latvijas Tirgotāju asociācijas finanšu līdzekļiem (jo parējām viņa organizācijām tikpat kā nebija kāda apgrozījuma), bet noformēja kā Latvijas Tirgotāju kameras īpašumu, tādējādi nodrošinoties pret to, ka, ja arī ar Latvijas Tirgotāju asociāciju viņam kaut kas nepaveiksies, piemēram, zaudēs amatu, tad dzīvoklis tomēr paliks viņa un ģimenes īpašumā.

Šo pašu iemeslu dēļ preču zīmes dažādiem zem Latvijas Tirgotāju asociācijas izkārtnes rīkotajiem pasākumiem - kā konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs’’, „Gada prece’’, „Latvijas Labākais ražotājs-izplatītājs’’ - piereģistrētas Patentu valdē uz biedrības „Latvijas Tirgotāju kamera’’ vārda.

Katru mēnesi LTA pārskaita Latvijas Tirgotāju kamerai vismaz 4000 EUR – gan par telpu Bruņinieku 12 – 9 īri, gan mistiskām LTA biedru naudām kamerai vairāku tūkstošu apmērā (ir mēneši, kad šīs summas ir daudz lielākas). Vienpersoniski, bez kādas ārējas kontroles rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, H.Danusēvičam zudusi sāta sajūta un spēja atšķirt, kur beidzas personīgā nauda un kur sākas sabiedriskā nauda.

No LTA biedru naudām tiek maksāti H.Danuseviča ģimenes locekļu automašīnu remonti, telefona rēķini, telpu apsardzes pakalpojumi, komunālo pakalpojumu rēķini, fiktīva alga asociācijā H.Danusēviča dēlam utt. Tikmēr nedaudzajiem algotajiem LTA biroja darbiniekiem H.Danusēvičs var atļauties aizturēt jau tā pieticīgā atalgojuma izmaksu, kaut arī viņi ir nodarbināti visu LTA pasākumu un arī personīgi H.Danusēviča apkalpošanā.

Biroja darbiniekiem tiek stāstīts, ka viņi nepietiekami nodrošina jaunu biedru piesaisti un viņu zemās algas ir viņu pašu sliktā darba rezultāts, piebilstot, ka, ja tā turpināsies, LTA prezidents būs spiests kādu no darbinieku amata vietām birojā likvidēt. Kamēr biroja darbinieki tiek turēti “badā un stresā”, H.Danusēvičs caur Latvijas Tirgotāju kameru LTA biedru un konkursu naudas izlieto savām izklaidēm ārzemēs un ģimenes locekļu atbalstīšanai.

Jāatceras, ka H.Danusēviča sievai savulaik bija brīva pieeja H.Danusēviča izveidoto biedrību naudas līdzekļiem, jo abiem bija noformētas kopīgas maksājumu kartes (Hipotēku bankas ziņojums). 2009.gadā Danusēviča sievai, atrodoties Polijā, neuzmanīgas rīcības dēļ ar maksājuma karti, tika radīta iespēja krāpniekiem no Latvijas Tirgotāju kameras konta noņemt vairāk nekā 5000 latu, ko tā arī nesanāca atgūt pat piesaistot banku un tiesību sargājošās iestādes.

H.Danusēviča biedrība pretlikumīgi izveidojusi komercsabiedrību, ieguldot tajā LTA biedru naudas

Tā H.Danusēviča ģimenes uzņēmums – biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, uz kuru pastāvīgi tiek pārsviesta arī Latvijas Tirgotāju asociācijas nauda, vēl no 2013.gada 17.jūlija ir dalībnieks Ukrainas valsts piederīgo dibinātā uzņēmumā SIA „Greentehnika.eu’’, vienotais reģistrācijas numurs 40103691658. Pirmkārt, pēc Biedrību un nodibinājumu likuma noteikts, ka biedrības vispār nedrīkst veidot komercsabiedrības ar peļņas gūšanas raksturu, bet, otrkārt, Latvijas Tirgotāju kameras vārdā SIA „Greentehnika.eu’’ pamatkapitālā ieguldīti 5000.00 EUR, kuru viens no avotiem ir Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudas.

Kādu nākotni LTA izvēlēties?

H.Danusēviča darbošanās tā saucamajā nevalstiskajā sektorā parāda, ka biedrības ir pietiekami ērta forma, kā nodrošināt savu faktisku komercdarbību, nepastāvot nekādai kontrolei no valsts puses. Tādā veidā H.Danusēviča individuālais jeb ģimenes uzņēmums var netraucēti darboties daudzus gadus, uz ārpusi uzturot ilūziju par sevi kā tirdzniecības nozares interešu aizstāvi un aktīvu cīnītāju.

Latvijas Tirgotāju asociācijai šobrīd ir divas iespējas.

Pirmā – neko nemainīt, ievēlēt H.Danusēviču vai viņa virzītus cilvēkus LTA valdē, ļauties ilūzijai, ka LTA, kā Danusēviča servisa uzņēmums, aizstāv Latvijas tirgotāju intereses un turpināt maksāt biedru naudu, lai finansiāli uzturētu H.Danusēviča ģimenes intereses un viņa paša biežās un regulārās izklaides ārzemēs.

Otrā – pielikt H.Danusēviča ērai LTA punktu un valdē ievēlēt ar H.Danusēviča biznesu nesaistītus cilvēkus, kas izbeigs LTA biedru naudu pārpumpēšanu uz Latvijas Tirgotāju kameru, kas domās par LTA attīstību un, kas savā ikdienas darbā, koncentrēsies uz Latvijas tirgotāju interešu pārstāvību un aizstāvību visos līmeņos. Tikai ar godīgu un caurspīdīgu LTA vadīšanu ir iespējams sabiedrības apziņā veidot un nostiprināt tirgotāja profesijas tēlu kā cienījamu un prestižu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...