Par IZM reformām: pasākumi apzināti, izpilde atlikta
Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors07.02.2012.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Rektoru padomē izskanējusī informācija un publikācijas presē liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) strukturālām izmaiņām un Augstākās izglītības departamenta reorganizāciju vai likvidāciju, kas varētu mazināt augstākās izglītības lomu valstī kopumā un reģionu attīstībā tai skaitā.
Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvajai padomei bažas rada daudzu pieņemto saistību izpilde jau apstiprinātajos dokumentos Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa2020", kas paredz virkni pasākumu, lai stiprinātu cilvēkresursus pārejai uz zinātņietilpīgu ekonomiku. Piemēram, minētā stratēģija paredz, ka līdz 2020.gadam vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem 40% iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību. Tas prasa izstrādāt izvērstu politiku, kā piesaistīt augstākās izglītības studijām cilvēkus no nepietiekami pārstāvētām grupām.
Arī Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā dokumentā par augstākās izglītības modernizāciju - EK 2011.gada 20.septembra paziņojums „Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” - ir paredzēta virkne jaunu pasākumu, kas jāveic augstākajā izglītībā. Steidzami jāizstrādā un jāievieš Augstskolu likuma grozījumos paredzētie normatīvie akti un Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas saistīti ar jaunās akreditācijas sistēmas izveidi, jauni MK noteikumi par licencēšanu, jauni MK noteikumi par kopīgo studiju programmu izstrādi, kopīgiem diplomiem un citi.
Ir sākta arī apjomīga visu studiju programmu starptautiska izvērtēšana, lai pārietu uz virzienu akreditāciju. Tā ir tikai neliela daļa no paredzētajām reformām, kuras ir tiešā Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā un kuras līdz šim brīdim ir tikai iezīmētas un prasa konkrētu virzību. Rodas iespaids, ka reformu pasākumi ir apzināti, bet to izpilde tiek atlikta jaunu un jaunu reformu gaidās.
Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvā padome vērš uzmanību uz Augstākās izglītības departamenta pieaugošo lomu augstākās izglītības attīstībā, ievērojot arī reģionu vajadzības, un nepieciešamību tā stiprināšanai ar pieredzējušu, aktīvai darbībai orientētu personālu, palielinot ierēdņu ar doktora grādu īpatsvaru IZM. Uzskatām, ka IZM īpaša uzmanība jāvērš uz izveidojušos disproporciju starp atbalsta struktūru personālu, kurš ir izteiktā vairākumā (apmēram 2/3), un nozaru departamentos strādājošo personālu (tikai 1/3). Izveidojusies personāla disproporcija neveicina paredzēto reformu realizāciju un būtu jānovērš.
Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā un realizācijā jānodod ļoti svarīga jauna joma – augstākās izglītības eksportspējas veicināšana. Latvijā šai jomai nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība, kaut gan skolu abiturientu skaita gaidāmais samazinājums rada asu nepieciešamību aktīvai darbībai šajā virzienā. Ir nepieļaujami tikai konstatēt šo faktu un rekomendēt augstskolu skaita samazināšanu. Reģionu augstskolu pieaugošai lomai eksportspējas veicināšanā jākļūst par nozīmīgu faktoru augstskolu pastāvēšanā un attīstībā. Šīs jomas koordinācijai un realizācijai arvien lielāka nozīme un ietekme būtu jānodrošina ar Augstākās izglītības departamenta stiprināšanu, lai tas varētu uzņemties šo politiku. Arī Latvijas dalība Boloņas procesā paredz, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā sociālā atbalsta politika un sava internacionalizācijas stratēģija, kas paredz arī ārpuseiropas valstu studentu piesaisti līdz 5% no studentu kopskaita.
Par strukturālo reformu sasteigto raksturu liecina tādas svarīgas funkcijas neiekļaušana augstākās izglītības redzeslokā un Augstākās izglītības departamenta darbībā kā mūžizglītība. Uzskatām, ka Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā būtu jānodod mūžizglītības politikas izstrādes un realizācijas jautājumi.
Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvā padome (Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola) ir par augstskolu attīstību, ne tikai par konsolidācijas pasākumiem, kuri tagad izteikti dominē IZM politikā un pārraudzībā. Augstākās izglītības departamenta loma minēto attīstības pasākumu rosināšanā, veicināšanā un koordinējošās lomas stiprināšana būtu nozīmīgs atbalsts reģionu augstskolu attīstībā
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
