Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1. Visupirms. Nav nekādu šaubu, ka katra valsts var veidot savus melnos sarakstus un tajos iekļaut jebko, ko tā vēlas. Arī Latvijas Republikas Valsts kases ierēdņi savā melnajā sarakstā var iekļaut citas valsts ostu, kuras pārvaldībā atrodas šīs citas valsts ministriju pārstāvji. Ja tā osta būtu ASV otra lielākā osta, droši vien amerikāņi par šādu Latvijas Republikas Valsts kases ierēdņu lēmumu sāktu skaļi smieties.

Tātad, pirmkārt, kurš ir kalps un kurš ir kungs, atbilde ir skaidra. Es gribētu, ka mēs neesam kalpi un ka mums kā valstij būtu ietekme, ka mēs paši spētu pieņemt lēmumus, ka mēs paši spētu tiesāt savus vainīgos, ka mums nebūtu jāliec mugura citiem. Un ar šo teikumu es nedomāju sliktas attiecības (jo tā būtu milzu kļūda) ar ārvalstu partneriem, bet gan tikai to, ka negribētu kalpu un kungu attiecības.

2. Iekļaut melnajā OFAC sarakstā vienu no lielākajām valsts ostām nozīmē vismaz trīs lietas. Pirmā - ASV atzīst, ka Latvijas viena no lielākajām ostām ir saistīta ar korupciju, ko ilgstoši faktiski ir piesegusi Vienotība, kurai premjera amats Latvijā ir nu jau vairāk kā desmit gadus. Bez premjera partijas un bez valsts pārstāvju ostā piesega nekas tāds nebūtu iespējams.

Otrā - potenciālus liela apmēra zaudējumus mūsu valstij, par ko liecina kaut vai fakts, ka Klaipēdas osta jau gatava pārņemt daļu kravu. Trešā - izrietoši ostas vērtības mazināšana, lai tās aizsegā, iespējams, veiktu ko līdzīgu kā ar Citadeles atdošanu par sviestmaizi. Tiem, kam atmiņa laba, atceras, ka Parexu arī sākumā pārņēma valsts. Tikai uzmanīgi tagad jāseko līdzi, kas būs Kariņa nākamais kino Pionieris un kā ar savu ārsta algu par miljoniem Kariņa sieva nopērk nākamo māju Tērbatas ielā.

3. JKP sponsoram Pēterim Ragaušam, Latvijas goda konsulam ASV, Amerikas latvietim, ir biznesa intereses Latvijas ostās. Amerikas latvieša Ragauša saistība ar Amerikas latvieti Kariņa tēvu nav nekāds valsts noslēpums. Ragauša saistība ar premjeru Kariņu caur korporācijām, kuru adreses reģistrētas slavenajā Dzirnavu ielā 36 un kino Pionieris pircēju īpašumos, ir skaidri redzama.

4. JKP ministra Tāļa Linkaita sieva Baiba Rulle ir strādājusi ar Meroni saistītajām kompānijām. Detalizēti papētot Linkaita kādreizējo firmu Lucidus Komunikācijas un tās ienākumus, saistība ar Meroni, maigi izsakoties, ir viegli nojaušama. Meroni vēlme pēc ostām nav redzama tikai pilnīgiem dundukiem.

5. Kāds šveicietis ir sponsorējis vismaz četras partijas un vismaz vienu politiķi no piektās partijas. Par to zina visa zinošā Rīgas daļa. Par to arī Vīna studijā pie šampanieša nenoturējies ir šveicieša rokaspuisis. Par to liecina, ka kādā radio, kas neoficiāli pieder šveicietim, bieži dzirdams kāds ministrs. Jautājums, kāpēc arī šveicietis, kas piedzīvo visu laiku lielāko ietekmi uz korumpēto politisko vidi, nav sarakstā, protams, ir uzdošanas vērts.

6. Uzdošanas vērts ir arī jautājums, kāpēc kādas partijas sedz oligarhu biznesu atkritumu apsaimniekošanā un kāpēc neierosina šo biznesu pārņemt ne valsts, ne pašvaldības ziņā. Un kāpēc arī šie oligarhi nav sarakstos, kaut šobrīd ir daudz aktīvāki un ietekmīgāki, daudz vairāk saistīti ar varas partijām valstī?

7. Vai Lembergam ir jāatbild un vai viņam bija jābūt OFAC melnajā sarakstā? Atbilde uz pirmo jautājuma daļu ir - jā (lasīt piezīmi turpmāk tekstā). Atbilde uz otro jautājuma daļu ir ietverta šī ieraksta pirmajā punktā - katra valsts ir tiesīga taisīt savus melnos sarakstus. Taču viena piezīme, kas nav saistīta ar Lembergu, bet vispār. Ja kāds cilvēks ir vainīgs, tad viņš ir jānotiesā. Taču mana kā jurista pārliecība ir, ka ikvienai personai par saviem nodarījumiem, ja tādi ir un tie tiek pierādīti, ir jāatbild tiesas priekšā, dodot apsūdzētajam iespēju pierādīt arī savu pozīciju, nevis vienkārši ieliekot paziņojumu internētā. Tā notiek tiesiskā valstī - tiesiskā valstī tas ir tiesas kompetences jautājums.

Fakts, ka Latvijas tieslietu sistēma gadu gadiem ir tāda, kāda tā ir, ir to atbildība, kam bijis premjera postenis jau vairāk nekā desmit gadus (Vienotība, sic erat scriptum!) un kam ir tieslietu ministra postenis. Braukt lūgties sankcijas pret Latvijai piederošu ostu (jo mērķis jau patiesībā ir osta un sponsoru intereses tajā) ir ne tikai kaitējuma nodarīšana valstij, bet faktiska atzīšana, ka paši savas tieslietas savest kārtībā nemākam un negribam kā banānu republikā. Ne velti tagad mūsu osta ir [publikācija tapusi vēl pirms Ventspils brīvostas pārvaldes izslēgšanas no sankciju saraksta] melnajā sarakstā blakus Kambodžai un līdzīgām zemēm.

8. Es apbrīnoju to vājprāta prieku, ka Latvijas osta, kur amatos ir valsts pārstāvji, ir melnajā sarakstā (un šeit nerunāju par Lembergu kā fizisku personu, bet ostu kā valsts aktīvu). Šī visa man šķiet prelūdija pirms Latvijas iekļaušanas finanšu pelēkajā sarakstā. Latvijai kā valstij ekonomiski tas nozīmēs zaudējumus. Iespējams, ļoti būtiskus zaudējumus. Par to priecāties ir aptuveni tāpat kā laikā, kad uz Sibīriju sūtīja turīgos vietējos, kad izsūtāmo sarakstus sagatavoja vietējie citu varu uzdevumā.

9. Vai mēs esam brīvi, un vai šodien valsti vadīt ir vienkārši? Nē un jā. Nē, jo mēs neesam brīvi, jo ikkatram no mums šodien "uz sitiena" var visu atņemt, nobloķēt vai aizvērt kontus (un to jau tagad ir pieredzējuši daudzi) vienkārši ar ierēdņa lēmumu, paziņojumu internētā vai tamlīdzīgi. Nauda vairs mums nevienam nepieder, to atņemt var kā izskaitīt līdz divi.

Nevainīguma prezumpcija vairs neeksistē, tagad ikvienu (mani, Jūs, ikvienu) ar ierēdņa lēmumu var pasludināt par persona non grata "uz aizdomu pamata". Uz tiesu nav jāiet, vienkārši visu atņem un miers. Arī Saeimā principā nav jēgas likumus trīs lasījumos skatīt, jo tas ir teātris. Pietiktu, ka iznāk koalīcijas pārstāvis uz Saeimas kāpnēm un nolasa - tagad būs tā, jo tāpat balso roboti - balsošanas mašīnas par to, kas jau sen izlemts citur zoodārzā, Koalīcijas padomē, kino Pionieris vai ārvalstīs. Jā, valsti vadīt ir viegli - tiesiskai kārtībai vairs nav nozīmes. No šāda aspekta raugoties, būt valsts vadītājam ir viegli

10. Kas būtu jādara? Premjeram Kariņam būtu jābūt ASV un jāpārliecina ārvalstu kolēģi Latviju neiekļaut pelēkajā sarakstā un jālūdz ostu izņemt no melnā saraksta. Premjeram Kariņam būtu jāatslēdz šveicietis no pieejas mantai ostās. Premjeram Kariņam būtu jāierauga citu oligarhu ietekme uz pie varas esošajām politiskajām partijām. Jo tas ir valsts interesēs. Pretējā gadījumā mēs joprojām, kā jau visus šos daudzos gadus, būsim viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Pretējā gadījumā mēs vienkārši atņemsim vieniem oligarhiem un atdosim citiem, aktīvākiem un ietekmīgākiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...