Iesaki rakstu: 
Droši var apgalvot, ka Latgales karogs nedēļas laikā nacionālā līmenī ir piedzīvojis vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados. Viss iesākās ar prokrievisku darboņu provokāciju, izķēpājot karogu ar separātiskiem uzrakstiem [1.]. Latgales sabiedrība diezgan saliedēti izteica nosodījumu karoga zaimošanai, Drošības policija ierosināja izmeklēšanu, un, kad jau likās, ka informatīvais uzbrukums ir veiksmīgi atvairīts, apdraudējums karogam ir parādījies no negaidītas puses - no Latvijas valsts.
Heraldikas komisijai, kas vēl pāris mēnešus atpakaļ paziņoja, ka “Latgales karoga apstiprināšana nav komisijas dienaskārtībā”, tagad tas netraucē nosaukt Latgales karogu par “muļķību”. Neskatoties uz to, ka uz Livonijas hercogistes simboliku (sudraba grifs uz sarkana fona) vienādas tiesības ir gan Latgalei, gan Vidzemei, komisija atsaucas uz faktu, ka 1930. gadā ir pieņemts un 2012. gadā (divi gadi pēc tam, kā ir ticis iesvētīts Latgales karogs) pāratjaunots likums, kurā ar vieglu roku Vidzemei esot piešķirta vēsturiskā hercogistes simbolika (sudraba grifs uz sarkana fona), nu, bet Latgalei - salipināts “sakasītis” no tā, kas palika pāri - spoguļattēlā apgriezts (kam heraldikā ir ne maza nozīme) grifs uz zila fona [2.].
Pārskatīju pieejamos pierakstus par minēto laika posmu. Atradu informāciju par Latgales vietvārdu letonizāciju, par to, kā latgaliešu valoda Latgalē plānveidīgi tika izspiesta no valsts un pašvaldību iestādēm, skolām, ir informācija, ka divdesmitajos gados, izstrādājot Satversmi, netika ievērota vienošanās starp latgaliešiem un pārnovadniekiem par latgaliešu valodas nostiprināšanu konstitūcijā, pret ko latgalieši nobalsoja ar kājām. Vienīgais, ko neatradu - apliecinājumus tam, ka latgalieši ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Livonijas perioda simbolikas.
Pašreizējā situācija ap karogu ir lieliska iespēja Latgales pašvaldībām beidzot iztaisnot muguru un parādīt stāju, aizstāvot Latgales simboliku. Kā ziņo 46.lv, Latgales Plānošanas reģiona vadītāja Alīna Gendele ir pieņēmusi uzdevumu Latgales karogu formāli apstiprināt [3.]. Pašlaik izskatās, ka valsts parūpēsies, lai šis uzdevums nebūtu pārāk vienkāršs. Ja valsts nolemj kārtējo reizi norobežoties no Latgales un celt pretenzijas pret mūsu karogu - ir plāns B. Latgaliešiem pietiks ar reģiona pārvaldes līmenī pieņemtiem karoga lietošanas noteikumiem. Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.
Tāpat ir izskanējušas dažādas runas, ka karoga lietošana pašvaldībās neesot pieļaujama. Esmu pārliecināts, ka Latgales ļaudis solidarizēsies ar Balvu un Viļakas novada pašvaldībām, pie kurām ikdienā lepni plīvo Latgales karogs [3.]. Arī pārējām pašvaldībām ir laiks parādīt, kas tām rūp vairāk - Latgales lepnums vai Rīgas birokrātu iedomas. Ja gadījumā domē atrodas kāds mazdūšīgais, kurš izdomā noņemt Latgales karogu - ņemiet aiz rokas, izvediet uz Rīgas ielas un laipni norādiet virzienu uz vakariem.
Un jā - viens no lielākajiem birokrātu pārmetumiem Latgales karoga grifam ir kronis tā galvā. Latvija, lūk, esot atteikusies no monarhijas un aristokrātijas simboliem. Tomēr nevajag steigties un vispārināt. Ļaujiet man jums pastāstīt par Latgales karali un Latgales karalieni.
Latgales karali sauc Visvaldis no Jersikas (latīniski Vissewalde rex de Gerzika). Visvaldis ir vienīgais latviešu dižciltīgais, kas hronikās tiek apzīmēts ar titulu “karalis”.
Latgales karalieni sauc Jaunava Marija (latgaliski Mōras zemes Karalīne). Svētā Marija ir Latgales aizgādne, un tai galvā ir divpadsmit zvaigžņu kronis.
Tūkstošiem latgaliešu katru dienu apliecina lojalitāti savai karalistei, veltot tai labākās domas un darbus. Tikai kāpēc mums atkal ir tā sajūta, ka mūsu valsts uzbrūk mūsu karalistei?
[1] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/prokrieviskie-aktivisti-izveido-latgales-tautas-republikas-karogu.d?id=45512028
[2.] http://www.delfi.lv/news/national/politics/latgales-neoficiala-karoga-stasts-no-aizliegta-augla-lidz-prokrievisko-aktivistu-kengam.d?id=45526964#ixzz3QcYmSSje
[3.] http://lat.46.lv/ru/REZEKNES_ZINAS/1/9214/M_Svarcs:_runas_par_Latgales_neatkaribu_ir_politiskas_spekulacijas/
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
