Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aizturēts kriminālprocesā, kas satur valsts noslēpumu un līdz ar to atzīts par slepenu, tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien nesniedza nekādus komentārus, kas no skatuves nogājušajam politiķim tiek inkriminēts. Tādēļ Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj izvirzīt tikai versijas, kādēļ Jaundžeikars aizturēts. Ja tās apstiprināsies, iespējama vēršanās arī pret citām bijušajām amatpersonām, jo Jaundžeikars visticamāk slepenās informācijas nopludināšanā pildījis tikai "pastnieka" lomu.
Jaundžeikars dažādos laika posmos, pateicoties gan iekšlietu ministra amatam, gan postenim Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), bija to dažu amatpersonu šaurajā lokā, kuri saskaņā ar likumu piedalās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdēs. Zināma kā vieta, kurā saplūst valsts drošības iestāžu un tiesībsargu slepenākā informācija, NDP, iespējams, sava politizētā sastāva dēļ allaž ir bijusi pakļauta informācijas noplūdes riskiem.
Atsevišķi NDP locekļi Pietiek savulaik atzinuši, ka Jaundžeikars parasti bijis pirmais aizdomās turamais, kādēļ padomē apspriestais ar dažu stundu nobīdi jau tiek interpretēts politiskajā un mediju vidē.
Jaundžeikars arī vairākkārt ticis brīdināts - par šādu rīcību draud kriminālatbildība, zināms Pietiek. Tomēr tas, ka Jaundžeikara uzskati un metodes nekad nav bijuši noslēpums, tādēļ informācija, kuru viņš varēja saņemt kā NDP un NDK loceklis, varēja tikt dozēta, liek izvirzīt versiju, ka viņa aizturēšana gadu pēc amatu zaudēšanas varētu būt saistīta ar starpniecību slepenu ziņu nodošanā ar mērķi pakalpot savas partijas bosam Aināram Šleseram.
Pietiek no informētiem avotiem zināms vismaz viens spilgts gadījums, kad Jaundžeikara sniegtā infromācija varēja ietekmēt tiesībsargu plānus pret Šleseru. To, kā izlīdzējis Šleseram 2009. gada ziemā, Jaundžeikars jau toreiz atklājis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.
Epizode saistīta ar brīdi, kad pilnvaras nolika Ivara Godmaņa valdība un Šlesers zaudēja satiksmes ministra amatu. Šlesers tobrīd paziņoja, ka gatavosies tovasar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām un Saeimas deputāta mandātu neatjaunos. Dažu dienu laikā viss sagriezās kājām gaisā - atstājis LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu (mandāts personai dod imunitāti un prasa Saeimas piekrišanu kriminālprocesuālajām darbībām pret deputātu), Šlesers pēkšņi kopā ar ģimeni pameta valsti, dodoties uz Dubaiju. 2009. gada 5. maijā Šlesera mandāts tika atjaunots, pašam politiķim atrodoties ārpus valsts. Īpaši uzkrītošu notiekošo padarīja fakts, ka, Šleseram pametot valsti, pēkšņi tika atcelts pēc dažām dienām izsludinātais LPP/LC kongress, kas ir partijām netipiska ārkārtas situācija.
Viss notiekošais radīja pamatu baumām, ka Šlesers baidās no iespējamas kratīšanas vai aizturēšanas kādā kriminālprocesā, tādēļ nolēmis nodrošināties ar Saeimas deputāta imunitāti un devies ārpus valsts, kamēr briesmas būs pāri. Pietiek zināms, ka par gaidāmajām nepatikšanām Šleseru brīdinājis neviens cits kā tobrīdējais NDK priekšsēdētājs Jaundžeikars. KNAB jau tobrīd - 2009. gada ziemā noklausījās Šlesera sarunas, iespējams, Jaundžeikars to apzinājās. Pēc versijas, kuru Jaundžeikars atstāstījis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, viņš Šleseru brīdinājis klātienē - par spīti augstai temperatūrai ziemā braucis nodot slepenās ziņas.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, KNAB noklausījies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā jau vismaz kopš 2009. gada februāra. Vismaz ar šo laiku datēti sarunu ieraksti, kas tā dēvētajā "oligarhu lietā" bija pamats kratīšanām dažādos ar Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu saistītos objektos 2011. gada maijā.
Nu jau no amata atstādinātais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru neoficiāli uzskata par Jaundžeikara informatoru, biroja vadībā ar Saeimas balsojumu tika apstiprināts tikai 2009. gada 12. martā - tobrīd epizode ar Šlesera nozušanu jau bija noticis fakts.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
