Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Par ko karosim?

Armands Māliņš
18.04.2014.
Komentāri (136)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas varneši šobrīd cītīgi rībina kara bungas un skandina mantru: „Krievi nāk!” Kāds nacionālais pozētājs padomju laiku stilā pat sasauca vietējos krievvalodīgo mediju pārstāvjus un bargi taujāja: ko darāt, lai krievu pilsoņi par dzimteni uzskatītu nevis Krieviju, bet Latviju. Es labprāt uzdotu šo jautājumu valdošai koalīcijai. Referendums par krievu valodu nepārprotami parādīja, ka līdzšinējā integrācijas politika ir pilnībā izgāzusies.

Tas neliedz kuslajiem Eiropas Savienības (ES) un tēvoča Sema vagariem strostēt patriotus, kas loģiski prognozē, ka Latvijas armijā dienošie krievi visticamāk nevērsīs ieročus pret Krievzemes tautiešu karapūļiem. Arī uz palīdzību partizānu cīņā nevajadzētu cerēt. Grūti noticēt, ka jaunieši no gājiena pret mazākumtautību skolu reformu taisnā ceļa dosies karot par lamātās „etnokrātijas” ideāliem. Šķiet, ka no Latvijas puses uz ežiņas guls vien letiņu galvas. Ja guls...

Efektīvai pretestībai agresoram ir nepieciešama motivācija. Citādi uz ežiņas guls nevis galvas, bet kapitulējot nomesti ieroči. Baidīt ar Sibīriju vairs nav produktīvi. Kremlis turp nevienu sen neizsūta. Ja nu vienīgi kādu nogrēkojušos oligarhu. Toties ES sastāvā izputināto Latviju pametušo daudzums pārsniedz savulaik uz Sibīriju izsūtīto skaitu. Varbūt jānosaka sēru diena, lai pieminētu tos, kurus trūkums aizdzinis trimdā. Kāda tad varētu būt vēl Dievzemītē palikušo latviešu motivācija karam pret Krieviju. Vispirms nāk prātā, ka ikviens noteikti aizstāvēs pašu dārgāko – bērnus, sievu un vecākus.

Taču izrādās, ka, kļūstot par Krievijas Federācijas pavalstniecēm, mūsu sievietes tikai vinnēs. Viņas varēs doties pensijā 55 gados. Vienlaikus dāmām, kam patīk šiverēt pa augstiem plauktiem biznesā, kultūras laukā vai politikā, Krievzemē pavērsies krietni plašākas perspektīvas nekā patlaban par Eiropas kaktu pārvērstajā Latvijā. Prezidenta amata kārotājas gan var uzreiz ņemt plinti un atšaudīties līdz pēdējai patronai, jo Krievijā šis postenis ir visnotaļ „aizsists”. Plānāk klāsies arī sievišķiem, kas grib atrisināt latvju demogrāfisko situāciju, nevis laižot pasaulē bērnus, bet masveidā asimilējot cittautiešus. Šādas idejas potenciālo okupantu lielvalstī nav populāras. Īstenībā Latvijā arīdzan ne.

Vecīši arī labprātāk dotos pensijā 60, bet nevis 65 gados. Tāpēc Aizsardzības ministrijai steidzami jārekrutē esošie pensionāri, kuriem nenoliedzami ir spēcīga motivācija aizstāvēt nopelnītās pensijas. Ar piepildi: kamēr tās maksā.

Domājot par bērnu nākotni, izskatās, ka mūsu atvasēm drošāk atrasties Putina paspārnē. Krievzemes likumdošana vismaz aizsargā nepilngadīgos no perversu izvirtuļu centieniem sagandēt bērnus gan garīgi, gan fiziski. Turpretim ES homoseksuālās „vērtības” mazuļiem potē jau bērnudārzos. Pilnā sparā īstenojas netradicionāli orientētās varzas (LGBT) plāns: pārvērst meitenes un zēnus bezdzimuma dženderos. Kā uzsver aktieris, režisors un garīdznieks Ivans Ohlobistins: „Savu bērnu sodomītiem nevar būt un šī „sociālā grupa“ būs spiesta papildināties uz mūsu bērnu rēķina.”

ES likumdošanā iestrādāts mehānisms, kas ļauj tiesiski atņemt mūsu bērnus. Atbilstoši juvenālajai justīcijai, kad pēc ierēdņu ieskata materiālais stāvoklis liedz vecākiem pienācīgi rūpēties par bērniem, tos izņem no ģimenēm. Latvijā jau pašreiz ik gadu tūkstošiem ģimeņu nākas šķirties no savām atvasēm. Taču drīzumā, kad mūsu nabadzībā iedzītajām ģimenēm ekskluzīvi šajā jomā piemēros ES labklājības standartus, par tiesībām pašiem audzināt savus pēctečus cik necik droši varēs justies vienīgi paši bagātākie.

Jāatzīst, ka juvenālā sistēma dzen saknes arī Krievijā. Te iederētos LGBT manierē „uzcepta” informācijas kara burleska, kurā Putins atņem un rusificē latviešu puisīšus, tādēļ tie izaug nevis par jaukiem gejiem, bet – drūmiem krievu desantniekiem. Ja nopietni, tad rusifikācijas bieds nudien ir gana reāls. Nav šaubu, ka likumdošanas līmenī ieviesta divvalodība Latvijā galu novestu tikai pie vienas valodas dominances – krievu. Tāpēc par dzimto valodu patiešām ir vērts cīnīties.

Diemžēl šobrīd valodas politika Latvijā vietumis ir galīgi ačgārna. Daudzi valsts un pašvaldību darbinieki vēl līdz šim latviski neprot „ne bū, ne mē”. Pastāvošajā blatu sistēmā šie ieņemamajam amatam neatbilstošie augstākstāvošo funkcionāru radi vai draugi joprojām ieņem ne mazums vadošu posteņu. Šis gan drīzāk ir nevis nacionālais, bet profesionālās ētikas jautājums. Šajā sfērā nenotiek nekāda likumdošanas pilnveidošana, bet esošo normatīvo prasību kontrole ir gaužām pavirša. Toties, manuprāt, muļķīgi ir centieni nepiekļaut preču aprakstu, oficiālo dokumentu, mājas lapu utt. tulkojumus krieviski. Tāpat reģionos, kur krievu īpatsvars ir pietiekami liels, paralēlas plāksnītes krievu valodā neko citu, izņemot pamatnācijas vīzdegunību, neaizskartu.

Līdztekus cīņai pret visu krievisko groteski izskatās izteiktā latviešu angliskošana. Derdzas ES dienderu augstprātība, paziņojot: ja Latvijas iedzīvotāji grib vairāk uzzināt par savas valsts saistībām atsevišķās ES struktūrās, obligāts priekšnoteikums ir angļu valodas zināšanas. Taisnību sakot, varnešu pielīšana Rietumu varenajiem distancē krievu iedzīvotājus no Latvijas varas vairāk nekā vissīvākais latviešu nacionālisms. Marinas Lepēnas atbalsts Putinam un Krievijas sadarbība ar ES „pabērnu” Ungāriju liecina, ka Eiropas nacionālisti Kremlim nebūt nav nepieņemami.

Skaidrs, ka nekāds Krievijas iebrukums Latvijā nav gaidāms. Visa šobrīd kurinātā histērija pret Krievzemi ir mesli ES un ASV kaklakungiem, kā arī lēta priekšvēlēšanu ažiotāža. Esmu simtprocentīgi pārliecināts: ja Latvijai patiešām draudētu Krievijas iebrukums, visi spiedzēji augstajos krēslos sen būtu aizjozuši uz ārzemēm. Es nevēlos savā tēvijā Krievijas karaspēku, taču, kamēr latvju tautu baida ar austrumzemes agresiju, Dievzemīti ir sagrābuši un izlaupa plēsonīgi aizgādņi no rietiem, kuriem ne par naga tiesu nerūp latviešu vēlme pašiem lemt savas valsts likteni.

Lai lemtu, ir vajadzīgs spēks. Turklāt taisnīgs spēks bez dubultas morāles un standartiem. Tāds spēks, kas ļautu darba rūķiem pelnīt tepat tēvzemē un vecākai paaudzei pensionēties pirms aiziešanas aizsaulē, aizsargātu bērnus no LGBT tīkojumiem un pakārtotu ārpolitiku nacionālajām interesēm, bet nevis Briselei, Kremlim vai tēvocim Semam. Tad pazudīs domstarpības gan pašu zemē, gan attiecībās ar kaimiņvalstīm. Es neaģitēju par kādu partiju vai politisko kustību. Domājoši cilvēki ir katrā no tām. Jāliek galvas kopā, jo pasaulē briest nopietnas ģeopolitiskas izmaiņas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...