Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen Bērnu slimnīcas mājas lapā tika publicēta jaunā struktūrshēma (https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/sh-001-33_org_struktura-lpp2.pdf), kurā ir redzamas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildības jomas.
Varu tikai paust apbrīnu, par cik “svarīgām” slimnīcas darbības jomām ir atbildīgs tās valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kurš par šo “atbildību” saņem 6000 eiro mēnesī, neskaitot 3000 eiro ikmēneša atalgojumu, ko V. Ābols papildus saņem kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes padomes loceklis.
No slimnīcas mājaslapā publicētās informācijas ir redzams, ka Valta Ābola atbildības jomā ir tikai slimnīcas Ēdināšanas dienests (virtuve), Drošības daļa (slimnīcas apsargi – dežuranti), Personāla daļa, kuru vada Gunta Tralmaka (par to saņemot vairāk kā 3000 eiro mēnesī, lai gan slimnīcas telpās ir redzama ļoti reti), Infrastruktūras dienests (Saimniecības daļa), Lietvedības daļa, Komunikācijas daļa, Klientu apkalpošanas daļa, Izglītības daļa un Medicīnas iekārtu uzturēšanas dienests (tehniski nodrošina iekārtu darbību).
Valdes priekšsēdētāja atbildības jomas skar tikai atbalsta un tehniskā nodrošinājuma funkcijas. Izrādās, ka valdes priekšsēdētājs par 6000 eiro mēnešalgu neatbild ne par medicīniskiem un ārstniecības jautājumiem, ne par finansēm, ne par publiskajiem iepirkumiem, ne par kādām citām tiešām būtiskām funkcijām.
Ņemot vērā akūto līdzekļu trūkumu medicīnā un garās rindas uz Bērnu slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem, rodas jautājums – vai 6000 eiro liela alga nav pārāk dāsna summa tikai par atbalsta funkciju vadīšanu, kā tas ir Valta Ābola gadījumā? Vai Veselības ministrijai tā šķiet adekvāta samaksa par apsargu, apkopēju un virtuves darbinieku vadīšanu?
Nav arī skaidrs, kā Valts Ābols var savienot darbu Bērnu slimnīcas vadītāja amatā ar padomes locekļa pienākumu veikšanu Gaiļezera slimnīcu tīklā, par ko vēl papildus ik mēnesi saņem gandrīz 3000 eiro lielu atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpei.
Kā viens cilvēks var pilnvērtīgi vadīt vienu no lielākajām Latvijas slimnīcām un vēl pamanīties uzraudzīt citas – daudz lielākas – slimnīcas darbu tās padomes locekļa amatā? Varbūt atbildi uz šo jautājumu zina veselības ministres biroja vadītāja un Valta Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, kura tiek uzskatīta par Ābola “aizmuguri” pašreizējās Veselības ministrijas vadībā?
Kamēr šādi pārmaksāti politiskie ielikteņi bez reālas atbildības turpinās parazitēt uz veselības aprūpes finansējuma, tikmēr tās pašas medicīnas māsas būs spiestas rauties trijos darbos, lai mēnesī nopelnītu knapi 1000 eiro, un tikmēr pacienti stāvēs garās rindās uz pakalpojumiem, jo gada kvotas būs izsmeltas jau martā, bet mūsu labākie ārsti turpinās pamest Latviju, lai par cilvēka cienīgu atalgojumu strādātu Norvēģija, Anglijā un citur.
Red. piez. Bērnu klīniskās universitātes vadība vēl aizvien nav vēlējusies sniegt skaidrojumus saistībā ar iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
