Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen Bērnu slimnīcas mājas lapā tika publicēta jaunā struktūrshēma (https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/sh-001-33_org_struktura-lpp2.pdf), kurā ir redzamas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildības jomas.
Varu tikai paust apbrīnu, par cik “svarīgām” slimnīcas darbības jomām ir atbildīgs tās valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kurš par šo “atbildību” saņem 6000 eiro mēnesī, neskaitot 3000 eiro ikmēneša atalgojumu, ko V. Ābols papildus saņem kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes padomes loceklis.
No slimnīcas mājaslapā publicētās informācijas ir redzams, ka Valta Ābola atbildības jomā ir tikai slimnīcas Ēdināšanas dienests (virtuve), Drošības daļa (slimnīcas apsargi – dežuranti), Personāla daļa, kuru vada Gunta Tralmaka (par to saņemot vairāk kā 3000 eiro mēnesī, lai gan slimnīcas telpās ir redzama ļoti reti), Infrastruktūras dienests (Saimniecības daļa), Lietvedības daļa, Komunikācijas daļa, Klientu apkalpošanas daļa, Izglītības daļa un Medicīnas iekārtu uzturēšanas dienests (tehniski nodrošina iekārtu darbību).
Valdes priekšsēdētāja atbildības jomas skar tikai atbalsta un tehniskā nodrošinājuma funkcijas. Izrādās, ka valdes priekšsēdētājs par 6000 eiro mēnešalgu neatbild ne par medicīniskiem un ārstniecības jautājumiem, ne par finansēm, ne par publiskajiem iepirkumiem, ne par kādām citām tiešām būtiskām funkcijām.
Ņemot vērā akūto līdzekļu trūkumu medicīnā un garās rindas uz Bērnu slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem, rodas jautājums – vai 6000 eiro liela alga nav pārāk dāsna summa tikai par atbalsta funkciju vadīšanu, kā tas ir Valta Ābola gadījumā? Vai Veselības ministrijai tā šķiet adekvāta samaksa par apsargu, apkopēju un virtuves darbinieku vadīšanu?
Nav arī skaidrs, kā Valts Ābols var savienot darbu Bērnu slimnīcas vadītāja amatā ar padomes locekļa pienākumu veikšanu Gaiļezera slimnīcu tīklā, par ko vēl papildus ik mēnesi saņem gandrīz 3000 eiro lielu atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpei.
Kā viens cilvēks var pilnvērtīgi vadīt vienu no lielākajām Latvijas slimnīcām un vēl pamanīties uzraudzīt citas – daudz lielākas – slimnīcas darbu tās padomes locekļa amatā? Varbūt atbildi uz šo jautājumu zina veselības ministres biroja vadītāja un Valta Ābola skolasbiedrene Inga Spriņķe, kura tiek uzskatīta par Ābola “aizmuguri” pašreizējās Veselības ministrijas vadībā?
Kamēr šādi pārmaksāti politiskie ielikteņi bez reālas atbildības turpinās parazitēt uz veselības aprūpes finansējuma, tikmēr tās pašas medicīnas māsas būs spiestas rauties trijos darbos, lai mēnesī nopelnītu knapi 1000 eiro, un tikmēr pacienti stāvēs garās rindās uz pakalpojumiem, jo gada kvotas būs izsmeltas jau martā, bet mūsu labākie ārsti turpinās pamest Latviju, lai par cilvēka cienīgu atalgojumu strādātu Norvēģija, Anglijā un citur.
Red. piez. Bērnu klīniskās universitātes vadība vēl aizvien nav vēlējusies sniegt skaidrojumus saistībā ar iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.